• Kas ir LELBĀL
  • Kas ir LELBĀL
  • Virsvalde
  • Draudzes
  • Garīdznieki
  • Satversme
  • Rītdienas fonds
  • Arch. A. Lūša piemiņas fonds
  • Misijas fonds
• Ekumeniskas attiecības
  • Porvo
  • Pasaules Luterāņu Federācija
  • Eiropas Baznīcu Konference
  • Pasaules Baznīcu Apvienība
• Saites
• Kontakti

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!    

Priekā atzīmējot Kristus piedzimšanas svētkus un lūdzot, lai Dievs bagātīgi svētī visus savus bērnus 2017. gadā, aicinu īpaši pieminēt pasaules  neskaitāmos bēgļus.  Kā reiz Kristus Bērna ģimene, tā tagad, viņi dodas pretī vējam - briesmās un grūtībās. Dodoties pretī nezināmai nākotnei, lai stiprina apustuļa Pāvila vārdi: “Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.”  (Rom. 12:12)  Atcerēsimies lūgt par tiem, kuŗiem mēs, latvieši, varētu sniegt iedrošinājumu,  jo mūsu tautas un Baznīcas vēsture apliecina Dieva uzticību vishaotiskākajos laikos.

Tā notika arī pirms 70 gadiem, kad māc. Kārlis Purgailis devās no kalpošanas ASV  uz  Santpaulu, pie latviešiem. Domājot par bēgļiem, kas dodas jūŗā, mācītāja vārdi liekas tik mūsdienīgi: “Ārā aurē vējš un šļakst viļņi,  kuģis grīļojās kā piedzēris. Un šis ir ziemsvētku vakars, kad ģimenes sapulcējas gan mājās, gan arī baznīcās pie eglītes, pieminot Kristus dzimšanu. “Miers virs zemes” – bet ne uz jūras.  Aiz apaļā lodziņa, kur mana vieta,  trako saniknotā jūrā. Kad Kristus piedzima, tam nebija vietas.  Mūsu dienās ir daudz vietu, bet, kas mums tagad trūkst, ir Kristus.”    

Tas ir tāpat kā tagad, kad tik daudziem trūkst Kristus, bet, paldies Dievam, netrūkst arī, kas Viņam tic un kalpo!  Un vēl pasaules malu malās atskan vēsts, kam spējas pārvērst cilvēkus:  “ Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, ka būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.”  (Lūkas ev. 2:10-11)  Un Viņš dala veltes, kuŗu skaits  aug, jo vairāk tās atdodam!  Tā darbojās Dievs un jūs, kas kopā esiet mūsu Baznīca!   No sirds pateicos LELBāL prezidijam, Virsvaldei, Tijai Abulai, savai draudzei un katram jums par uzticīgo darbu, lūgšanām,  ziedoto laiku un līdzekļiem!  Jūsu kalpošana ir dāvana, kas nes godu Dievam un svētību neskaitāmiem mūsu draudzēs un latvju tautā. 

 Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā šajos Ziemsvētkos un 2017. gadā novēlu ticību,  cerību, spēku, laimi, izturību un mīlestību!  Šogad liels prieks sveikt jaunus draugus,  jo mēs esam auguši!  Ar jauno apgabalu Latvijā,  ar jaunu draudzi Īrijā!  Turpinot augt, lūgsim, lai Dievs sargā no visa, kas vairotu sāpes vai liegtu latvju tautai vai mums garīgi augt, saņemt Viņa žēlastību vai piedzīvot Kristus mīlestību.  Viņš lai dziedina, saved kopā, pasargā un dāvina mieru.  2017. gadā atzīmēsim Reformācijas 500. gadadienu!  Arī tādēļ noslēdzu ar Mārtiņa Lutera atgādinājumu.  Atceries -  “Eņģelis nesaka tik vien, ka Kristus ir dzimis; viņš teic: jums, jums Viņš ir dzimis!”    

Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un Ziemassvētku priekā!

Jūsu

Divu stundu ilgstošā dievkalpojumā no luterāņu un Romas katoļu puses tika vairākkārt uzsvērts, ka tas, kas vieno abas konfesijas, ir tik daudz vairāk nekā tas, kas tās šķir. Abpusēji nožēloja agrāku laiku pārpratumus un pārestības. PLF vadība un pāvests svinīgi parakstīja vairākos gados izstrādātu kopēju dokumentu „Joint deklaration“, kas uzsver kopību kristībās un apņemas strādāt pie arvien tuvākas kopības. Mārtiņš Junge un pāvests abi sprediķoja par Jāņa evaņģēlija 15. nodaļu par kopību un palikšanu Kristū kā dažādi zari vienā vīna kokā. Vairākkārt izskanēja dievgalda kopības mērķis kā iecerētas vienotības redzama zīme. Jau tagad abas konfesijas cieši sadarbojās diakonijas darbā, iestājoties par sociālu un politisku taisnību un mieru, palīdzot upuriem un bēgļiem un aicinot saredzēt atbildību pret radību, lai mēs neizpostītu dabu, kurā dzīvojam. Sevišķi iespaidīgs bija dievkalpojuma muzikālais izpildījums, piemēram, kad piecas kopējas apņemšanās tika nolasītas un pēc katras viens bērns doma vidū iededzināja sveci un to lēnām aiznesa uz altāri. Aizkustinoši bija, kad apkampās pāvests ar archibīskapi Jakelen un PLF pārstāvjiem. 

Ja arī vārdos nebija nekas īpaši negaidīts vai pārsteidzošs, tad šis notikums, ka pāvests Francisks personīgi pateicās Dievam par Reformāciju un apsveic tās atziņas, un ka pirmo reizi abas Baznīcas vadības pasaules mērogā svin šādu kopēju dievkalpojumu, iezīmē kaut ko vēsturisku, ko agrākos laikos bija grūti iedomāties. Piesardzība drošības ziņā bija tāda, ko varot salīdzināt tikai ar Obamas apmeklējumu, arī tad, kad policija pa publiskai satiksmei slēgtām ielām mūs visus busu konvojā veda uz Malmes arēnu, kur mūs 10.000 apmeklētāju sagaidīja svinību otram posmam. Tā degpunktā bija daudzdažādie sociopolitiski izaicinājumi un abu baznīcu pārstāvju dokumenta parakstīšana par turpmāk vēl ciešāku sadarbību diakoniskā darbā. Arēnas vidu veidoja milzīgs ziedu krusts, runātāju skaitā bija Zviedrijas ministru prezidents, un uz skatuves prezidēja PLF vadība un pāvests. Doma dievkalpojumam visi bija sekojuši ekrānā, kā to ar „Life-stream“ varēta darīt visā plašā pasaulē. Šo iespaidīgo dievkalpojumu arī tagad vēl var redzēt you-tube, ar apzīmējumu Joint Catholic Lutheran Commemoration.     

Savu sarūgtinājumu par notikumiem LELB sinodē izteica arī Pasaules luterāņu federācija (PLF), kura pārstāv 74 miljonus luterāņu visā pasaulē. Pēc PLG ģenerālsekretāra Mārtina Junges ziņojuma, PLF nāca klajā ar paziņojumu, kurā norāda “Mēs dalām sāpes un skumjas ar mūsu māsām un brāļiem LELEB, ko rosinājis ierobežojums oridnēti kalpot tikai vīriešiem. Mēs ticam, ka visā baznīca un visā mūsu kopība cieš ja sieviešu kalpošanas dāvanas netiek novērtētas un tām netiek dotas pilnas kalpošanas iespējas.”

            Šī gada septembrī atklātu vēstuli LELB arhibīskapam Jānim Vanagam nosūtīja arī Ziemeļvācijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Gerhards Ulrihs. Savā vēstulē bīskaps Ulrihs uzsver, ka turpmāk Ziemeļvācijas ev.lut. baznīcas (ZELB) un LELB attiecības nevarēs palikt bez izmaiņām, ja LELB pieturēsies pie sieviešu ordinācijas aizlieguma. Bīskaps Ulrihs norāda -  “Kristībā visi kristieši ir vienlīdz aicināti par draudzes locekļiem un priesteriem: “Kas ir iznācis no kristības, drīkst lepoties, ka jau ir iesvētīts par priesteri, bīskapu un pāvestu,” – saka Mārtiņš Luters rakstā “Vācu nācijas kristīgajai muižniecībai”. Visaptveroša vīriešu un sieviešu līdzdalība un pilnīga vienlīdzība baznīcas dzīvē izriet no mūsu reformācijas ticības apliecības dziļākas izpratnes.

Šī iemesla dēļ mūsu attiecības pēc jūsu lēmuma nevar tālāk pastāvēt bez izmaiņām. Visas Eiropas Protestantu baznīcu apvienības (EPBA) baznīcas ir apņēmušās savā darbā vadīties pēc dokumenta “Amats, ordinācija, episkopē un teoloģiskā izglītība”. Tā 58. paragrāfā ir teikts: “EPBA baznīcas sieviešu ordinācijas praksi ir veidojušas saskaņā ar pašreizējo reformatorisko izpratni par garīgo amatu. [..] Sieviešu ordināciju tās uztver kā Svētā Gara dāvanu un svētību un neatkāpsies no šīs prakses, jo viņu izpratnē tas ir principiāls jautājums.”

            Kā vairāki Vācijas evaņģēliskās baznīcas bīskapi un citi garīdznieki, tā arī ZELB bīskaps Ulrihs akcentē, ka LELB pastāv radikāli citāda Rakstu izpratne, nekā tos lasa, saprot un interpretē ne tikai Vācijas baznīcās, bet lielā daļā PLF dalībbaznīcu.

“Šajā sinodē daudzi jūsu baznīcas pārstāvji pauda tādu Rakstu un amata izpratni, kas būtiski atšķiras no mūsu baznīcas izpratnes. Luteriskajā izpratnē ticīgajiem ir jāpaklausa nevis mācītājiem un bīskapiem, bet gan vienīgi Kristum, miesā dzimušajam Dieva Vārdam. Taču paklausība Dieva Vārdam nozīmē vairāk nekā turēšanos pie burta.”

            Tāpat bīskaps Ulrihs aicina LELB arhibīskapu Jāni Vanagu sniegt savu redzējumu par to kā turpmāk varētu attīstīties VEB un LELB savstarpējās attiecības – “[..] es lūdzu Jūs, godājamais brāli Jāni Vanag, darīt zināmu, kā Jūs saredzat mūsu attiecību nākotni. Šo jautājumu īpaši pastiprina ziņa, ka Hanss Martins Jensons pirms ievēlēšanas Liepājas diecēzes bīskapa amatā sinodē noraidījis attiecības ar tām baznīcām, kurās ordinē sievietes. Šo jautājumu vēl pastiprina jūsu izvēle, kuru baznīcu pārstāvji tika uzaicināti uz bīskapa Hansa Martina Jensona konsekrāciju un kuru ne.”

            Jāuzsver arī tas, ka VEB savā nacionālajā konventā ir nolēmusi turpmāk sadarboties ar trīs Latvijā esošām evaņģēliski luteriskām baznīcām – LELB, LELBĀL un Vācijas evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā.  

Mācītājs Rinalds Gulbis

Frankfurtē, 2016.gada oktobrī

Schreiben Landesbischof Ulrich an Erzbischof Vanags - 13. Sept. 2016.pdf

2016_09_13 Lett. Übersetzung Brief Landesbischof Ulrich an Erzbischof Vanags.pdf

30.05.2016 notika LELBĀL Latvijas prāvesta iecirkņa dibināšanas sinode. Tā iesākās ar svinīgu dievkalpojumu Sv. Pestītāja (anglikāņu) baznīcā. Dievkalpojumā piedalījās arch. Lauma Zuševica, bīskape emer. Jāna Jēruma – Grīnberga, prāv. Gunārs Lazdiņš,  prāv. Ieva Graufelde, prāv. Klāvs Bērziņš, prāv.emer. Juris Cālītis, māc. Varis Bitenieks, māc. Gundars Bērziņš, māc. Ieva Puriņa, māc. Rinalds Gulbis, māc. Ivo Rode, māc. Guntars Rēboks, evaņģēliste Rudīte Losāne, vācu draudžu mācītājs (EKD) Markus Schoch, Igaunijas ev.lut. baznīcas mācītājs Vallo Ehasalu. Kā viesis dievkalpojumā piedalījās LELB arhibīskaps Jānis Vanags, kurš neņēma aktīvu dalību, nepieņemot arī Sv. Vakarēdienu.

  

Plkst. 14.00 Latvijas Universitātē, Teoloģijas fakultātē tika atklāta sinodes darba sesija. Uzrunu teica arch. Lauma Zušēvica. Sveicienus sinodāļiem nodeva māc. Vallo Ehasalu no Igaunijas, māc. Pāvils Levuškāns no Rīgas Epifānijas krievu ev.lut. draudzes, māc. Klaus Lofts, māc. Markus Šohs, u.c. 
  

Aklamācijas kārtībā par sinodes vadītāju pēc arch. L.Zušēvicas priekšlikuma tika apstiprināts māc. Rinalds Gulbis, par sekretāri māc. Ieva Puriņa.

Uz jaunizveidotā apgabala prāvesta amatu kandidēja prāv.emer., māc. Dr. Juris Cālītis un šī brīža apgabala prāvesta amata vietas izpildītājs Kārlis Žols. Pēc ilgām debatēm par apgabala prāvestu tika ievēlēts māc. Kārlis Žols.
                        

Par prāvesta laicīgo vietnieci tika ievēlēta Linda Baļčūne (Rīga Reformātu – Brāļu ev.lut. draudzes valdes locekle);

Par pārvaldes kasieri māc. Ivo Rode;

Sinode arī nolēma uzdot jaunievēlētājai  apgabala pārvaldei līdz 31.12.2016 izstrādāt apgabala darbības noteikumus un tos pieņemt 2017.gada martā.

31.05.2016

            Daļa no sinodes dalībniekiem šai dienā apmeklēja Valtaiķu ev. lut. baznīcu, ko draudze ilgstošā tiesvedībā ar LELB, Augstākajā tiesā ir zaudējusi.

            Aizputes ev.lut baznīcā arch. Lauma Zuševica, prāv. Gunārs Lazdiņš, prāv. Ieva Graufelde ieveda amatā LELBĀL Latvijas apgabala amatpersonas. Šāda operatīva ievešana amatā bija iespējama pateicoties ātri pieņemtam, vienbalsīgam LELBĀL Virsvaldes lēmumam.
           

            Vēlāk sinodes dalībnieki devās uz Liepāju, kur Liepājas Krusta ev. lut. draudzes  māc. Mārtiņš Urdze un draudzes locekļi iepazīstināja ar savu darbu, garīgu, lielu diakonijā un ļaužu mentālā aprūpē. Tāpat draudze un mācītājs pauda bažas par satraucošajiem notikumiem LELB.

Savai ārējai iekārtai Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca dod sekošu satversmi:
                                     Vispārēji noteikumi.

1. Latvijas Evanģēliskā Luteriskā Baznīca aptver visus evanģēliski luteriskās ticības iedzīvotājus Latvijā, kuŗi šīs Baznīcas draudzē skaitās par draudzes locekļiem.
2. Latvijas Evanģēliski Luteriskās Baznīcas mazākā vienība ir organizētā Baznīcas draudze.
3. Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca apvieno savas Baznīcas draudzes Baznīcas iecirkņos.
4. Latvijas Evanģēliski Luteriskās Baznīcas augstākais orgāns ir Latvijas Sinode.
5. Ja atsevišķos gadījumos šinī satversmē nav citādi noteikts, tad ikviena kārtīgi sasaukta Baznīcas draudzes, Sinodes, padomes, vai cita Baznīcas sapulce ir pilntiesīga neatkarīgi no sanākušo locekļu skaita. Lēmumi skaitās par pieņemtiem un vēlēšanas par notikušām, ja sasniegts nodoto balsu aboluts vairākums. Kas atturas no balsošanas, nav skaitāmi līdz. Balsīm līdzīgi daloties, jautājums vēl reizi pārrunājams un tad pārbalsojams no jauna. Ja arī otro reizi balsis dalās līdzīgi, tad izšķir priekšsēdētāja vai sapulces vadītāja balss. Vēlēšanas vienmēr izdarāmas ar aizklātu balsošanu, bet lēmumi taisāmi ar atklātu balsošanu, izņemot lēmumus personīgās lietās, kā arī citos jautājumos, ja 1/3 no klātesošiem prasa aizklātu balsošanu.
6. Kāda Baznīcas orgāna lēmumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt, ja atsevišķos gadījumos nav citādi noteikts, līdz augstākai instancei, 14 dienu laikā, skaitot no lēmuma pasludināšanas vai saņemšanas dienas.
7. Latvijas Ev. Lut. Baznīcas ordinētie garīgie darbinieki, kā arī visi šīs Baznīcas Dieva vārda sludinātāji un skolotāji, iestājoties amatā, nodod zvērestu jeb svinīgu solījumu, kuŗu apstiprina ar savu parakstu, ka viņi nekā nemācīs un nesludinās, kas runātu pretīm Svētiem rakstiem un ev. lut. Baznīcas ticības uzskatiem, un kopā ar visām citām Baznīcas amatpersonām padosies Baznīcas noteikumiem un disciplīnai un ar savu dzīvi dos labu kristīgu priekšzīmi draudzes locekļiem.
8. Latvijas Ev. Lut. Baznīcas amatpersonas bauda nevien visas draudzes locekļu tiesības, bet arī sevišķās tiesības, kuŗas viņu amatam pieškirtas ar šīs satversmes un Baznīcas instrukciju noteikumiem.
9. Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca ir publiski-tiesiska rakstura reliģiska organizācija un savā iekšējā dzīvē autonoma.
10. Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca, kā arī viņas mazākās organizētās vienības: Baznīcas iecirkņi, vietējās Baznīcas un Baznīcas draudzes, bauda juridisku personu tiesības.

                                    Pirmā nodaļa.
Baznīcas draudze un tās locekļi, Baznīcas padome un Baznīcas valde.

                                  Pirmais nodalījums.
                                            Draudze.

11. Šīs satversmes spēkā stāšanās dienā pastāvošās draudzes paliek arī turpmāk. Jaunas draudzes apstiprina un pastāvošās dala vai savieno, uz dalībnieku priekšlikumu, Baznīcas Virsvalde, iepriekš pieprasījuse iecirkņa valdes atzinumu.
12. Draudzei jāgādā par to, lai kārtīgi notiktu draudzes dievkalpošanas ar Dieva vārda sludināšanu un svēto sakramentu izdalīšanu, lai jaunatne pienācigi tiktu sagatavota uz iesvētīšanu un lai apbēdinātas dvēseles atrastu garīgu stiprinājumu un iepriecinājumu. Tāpēc ikkatrai draudzei jāuztur pašai savs mācītājs, kā arī jādod mācītājam draudzes garīgai apkopšanai vajadzīgie palīgi un līdzekļi. Ja draudze nav spējīga viena pati veikt šos savus pienākumus, viņa var, ar Baznīcas Virsvaldes atļauju, apvienoties ar kādu citu draudzi, kādā gadījumā jāiesniedz Baznīcas Virsvaldes apstiprināšanai noteikts līgums starp attiecīgām draudzēm.
13. Draudzei, kā Latvijas Evanģ. Luteriskās Baznīcas sastāvdaļai, pienākas gādāt par šīs Baznīcas vispārējām vajadzībām, kā arī ņemt dzīvu dalību iekš – un ārmisijas darba veicināšanā.

                                 Otrais nodalījums.
         Draudzes locekļi un viņu pienākumi un tiesības.

14. Evanģ. Lut. Ticības personas, kas kādā draudzē reģistrētas, skaitās par šīs draudzes locekļiem.
15. Kas vēlas turēties pie kādas citas draudzes, tam par to jāpaziņo savas draudzes mācītājam vai mācītāja vietas izpildītājam. Bērni pieder pie savu vecāku vai aizbildņu draudzes.
16. Pārejot citā draudzē, jāizņem un jāpienes draudzes zīme un kvīts par nomaksātu Baznīcas nodokli.
17. Citu ticību piederīgos uzņem draudzē pēc iepriekšējas pārbaudīšanas.
18. Draudzes locekļu pienākumi ir: vest kristīgu dzīvi, apmeklēt draudzes dievkalpojumus un lietot svētos sakramentus, ievērot draudzes kārtību un Baznīcas parašas, izpildīt Baznīcas iestāžu noteikumus un priekšrakstus, bez svarīga iemesla neatteikties no amata, kuŗā ievēlēti, un amatu godīgi izpildīt. Vecāku sevišķs uzdevums ir: audzināt savus bērnus kristīgās ticības garā.
19. Draudzes locekļiem ir tiesības: savās garīgajās vajadzībās griezties pie draudzes mācītāja vai viņa vietas izpildītāja; slimības, trūkuma un nespēka gadījumā saņemt laicīgu pabalstu, ciktāl draudzes līdzekļi to atļauj, piedalīties visās draudzes sapulcēs, vēlēt un tikt ievēlētiem Baznīcas amatos, sūtīt savus bērnus draudzes skolās, lietot draudzes bibliotēku, draudzes labierīcības iestādes un draudzes kapsētu.
20. Dieva noliedzējus un Dieva vārda, sakramentu, kristīgo parašu un savas Baznīcas zaimotājus un nīcinātājus, kā arī personas, kas ved Kristus draudzei piedauzīgu, netikumisku vai noziedzīgu dzīvi un pēc pamācības nelabojas, var uz Baznīcas padomes lēmumu no draudzes un Baznīcas izslēgt, kamēr tās atgriežas. Par ikkatru izslēgšanu un izslēgtā atpakaļ uzņemšanu jāpaziņo Baznīcas Virsvaldei. Izslēgtie var mēneša laikā padomes lēmumu pārsūdzēt.
21. Draudzes locekļi, kuŗi par 2 gadiem nav samaksājuši noteiktos nodoķlus draudzes un Baznīcas vispārējām vajadzībām, uzskatāmi kā izstājušies no draudzes un var tikt uzņemti atpakaļ vienīgi Baznīcas Virsvaldes norādītā kārtībā.

                                          Trešais nodalījums.
                                           Baznīcas padome.

22. Ikkatra draudze ievēl uz trim gadiem 15-30 Baznīcas padomes locekļus un 5-10 kandidātus, kas savus pienākumus izpilda kā goda amatu bez atalgojuma.
23. Balsstiesīgi ir visi iesvētītie draudzes locekļi, kas vismaz vienu gadu pieder pie draudzes un nomaksājuši Baznīcas nodokļus. Balstiesību nebauda personas, kuŗas atrodas aizbildniecībā, pret kurām 20. pantā minēto noziegumu dēļ iesākta izziņa, kuŗām piespriests ar tiesību zaudēšanu saistīts sods, kuŗas noraida Baznīcas bērnu kristību, iesvētīšanu vai liedz bērniem kristīgu audzināšanu vai saviem mirušiem piederīgiem kristīgu apbēdīšanu un nepadodas Baznīcas disciplīnai un kārtībai.
24. Vēlējamo Baznīcas padomes locekļu kandidātu sarakstā uzņemami tikai balsstiesīgi draudzes locekļi, ne jaunāki par 25 gadiem, kam draudzē laba slava, kas mīlē evanģ. lut. Baznīcu un ņem dalību pie draudzes dievkalpojumiem un svētiem sakramentiem.
25. Pie padomes, līdz ar ievēlētiem locekļiem, pieder un bauda balsstiesību vietējais mācītājs, vai mācītāji, ja draudzē ir vairāk nekā viens mācītājs.
26. Ja kāds padomes loceklis nomiris vai no amata izstājies vai izslēgts, viņa vietu padomē ieņem kandidāts.
27. Jautājumos, kuŗos kāds padomes loceklis personīgi ieinteresēts, viņš nebalso līdzi. Tāpat tas ir visu citu Baznīcas orgānu sēdēs.
28. Pirmā sēdē padome izvēl no sava vidus ar balsu vairākumu uz trim gadiem Baznīcas valdi un trīs revidentus.
       1. Piezīme. Baznīcas padomes ar kopīgu mantu vai kopīgu      
           mācītāju var ievēlēt, ar Baznīcas Virsvaldes atļauju, arī kopīgu
           valdi un kopīgās valdes locekļu skaitu pavairot, vai, izvēlējušas
           ikkatra savu valdi, vēl iecelt sevišķu komisiju kopīgo lietu
           nokārtošanai.
       2. Piezīme. Vajadzības gadījumā padome var pieaicināt uz
           nenoteiktu laiku par draudzes kopējiem arī personas, kas nav
           ievēlētas padomē.
       3. Piezīme. Mācītāju var ievēlēt valdes amatā, ja viņš ar mieru to
           uzņemties.
29. Padome ievēl delegātus uz sinodēm un noteic viņiem un mācītājiem ceļa atlīdzību.
30. Padome ievēl, saskaņā ar Latvijas Sinodes apstiprinātiem noteikumiem, draudzes mācītāju, kad mācītāja vieta ir brīva.
31. Padomei, bez iepriekšējos pantos minētām, ir vēl sekošas tiesības un pienākumi:
         1) apstiprināt draudzes budžetu un gada pārskatu;
         2) noteikt nodokļus un nodevas draudzes sevišķām vajadzībām;
         3) noteikt maksu par kapu vietām kapsētā un par dažāda
             Baznīcas inventāra lietošanu;
         4) atvēlēt kreditu Baznīcas valdei un priekšniekam;
         5) revidēt Baznīcas valdes un ikkatras viņas atsevišķas
             amatpersonas darbību un vajadzības gadījumā pret vainīgiem
             iesniegt sūdzību;
         6) ievēlēt un atlaist diakonus, ērģelniekus, diakonises un citus
             draudzes kopējus un kalpotājus un noteikt viņiem algu;
         7) ierosināt un iepriekš apspriest draudzes un Baznīcas dzīves
              jautājumus, kuŗu galīgā izspriešana pieder Baznīcas
             Virsvaldei vai Sinodei;
         8) dibināt draudzes labierīcības iestādes, atvērt, ievērojot
              pastāvošos likumus, skolas un bibliotēkas, kā arī pastāvošās
              likvidēt;
         9) ar Baznīcas Virsvaldes atļauju ierīkot kapsētu, celt jaunu
             Baznīcu, iegūt, pārdot, ieķīlāt vai citādā ceļā apgrūtināt ar
             parādiem un mainīt Baznīcas nekustamos īpašumus.
32. Pie mācītāju vēlēšanām, kā arī pie 20. pantā un 31. panta 9. punktā minēto jautājumu izlemšanas, jābūt klāt ¾ no padomes locekļiem. Citos gadījumos padomes sēde ir pilntiesīga, kad piedalās vismaz 1/3 no visiem padomes locekļiem.
33. Padomes sēdes sasauc vismaz divreiz gadā un vada Baznīcas priekšnieks vai, viņa uzdevumā, viņa vietnieks. Gadījumos, kad apspriežamas sūdzības par draudzes Baznīcas priekšniecību vai apspriežama valdes darbības revizija, padome izvēl citu vadītāju un protokolistu. Ārkārtējas padomes sēdes sasaucamas 2 nedēļu laikā uz Baznīcas Virsvaldes rīkojumu, kā arī, ja to rakstiski pieprasa vismaz puse valdes vai padomes locekļu vai 2 revidenti.
34. Padomei ir tiesība padomes locekļus, kas bez dibināta iemesla nav apmeklējuši 3 sēdes no vietas vai draudzes Baznīcas dzīvi kavē ar bezdarbību vai nolaidību, izslēgt. Padomes lēmums šādā gadījumā nav pārsūdzams.
35. Ja padome uz divkārtīgu uzaicinājumu liedzas izpildīt kādu Baznīcas Virsvaldes rīkojumu, Virsvalde padomi atceļ un noteic jaunas vēlēšanas, bet ja arī jaunā padome rīkojumu neizpilda, vai draudze padomes pārvēlēšanas noteiktā laikā neizdara, Baznīcas Virsvalde savā plenārsēdē var iecelt tādai draudzei pārvaldi. Baznīcas Virsvaldes plenārsēdei ir arī tiesība draudzi pievienot citai ar visām sekām, ja viņas balsstiesīgo locekļu skaits zemāks par 20. Minētos lēmumus padome mēneša laikā var pārsūdzēt, pie kam pārsūdzība neaptur lēmuma izpildīšanu.

                                      Ceturtais nodalījums.
                                           Baznīcas valde.

36. Baznīcas valdes sastāvs ir: Baznīcas priekšnieks, viņa vietnieks, mācītājs, vai mācītāji, ja draudzē ir vairāk nekā viens mācītājs, rakstvedis, kasieris un vēl viens valdes loceklis. Kasiera pienākumi nav savienojami ar kādu citu valdes amatu.
37. Ja kāds valdes loceklis nomirst vai no amata izstājas, iekam viņa amata laiks notecējis, padome uz viņa amata laiku vēlē citu.
38. Baznīcas valdes sēdes sasauc pēc vajadzības un vada priekšnieks vai, viņa uzdevumā, viņa vietnieks. Sēdes ir pilntiesīgas, ja piedalās priekšnieks vai viņa vietnieks un vēl divi valdes locekļi. Ārkārtējas sēdes sasaucamas 2 nedēļu laikā uz Baznīcas Virsvaldes rīkojumu, kā arī uz 3 valdes vai 2 revidentu rakstisku pieprasījumu.
39. Baznīcas valdei ir sekoši pienākumi:
        1) izvest dzīvē padomes lēmumus un Baznīcas Virsvaldes un
            iecirkņa valdes priekšrakstus;
        2) noslēgt vietējās Baznīcas un draudzes vārdā, ievērojot
            Baznīcas noteikumus, visādu veidu līgumus un darījumus,
            reprezentēt draudzi uz ārieni, kā arī uzstāties vietējās
            Baznīcas un draudzes vārdā administratīvās un tiesu
            iestādēs;
        3) vest balsstiesīgo draudzes locekļu sarakstus un tos papildināt
            un salīdzināt ar mācītāja vestiem sarakstiem un grāmatām;
        4) pieņemt Baznīcas kalpotājus, kuŗu pieņemšana nepiekrīt
            padomei, un noteikt viņiem algu, kā arī rūpēties par to, lai
            ikviens dabūtu savu algu laikā;
        5) nevajadzīgus un nederīgus kalpotājus atlaist no vietas, vai
            ierosināt viņu atlaišanu, ja tāda atkarājas no citas draudzes
            vai Baznīcas organizācijas;
        6) sastādīt budžetu, gada pārskatus un projektus, kas
            iesniedzami padomei, Baznīcas Virsvaldei un iecirkņa valdei;
        7) vest inventāra, algu noteikumu un kapu vietu sarakstus;
        8) paziņot prāvestam, kad mācītājs miris vai aiz kāda cita
            iemesla draudze palikusi bez mācītāja un lūgt, lai sūta
           draudzes apkopšanai vikārmācītājus;
        9) ar savu līdzdarbību sekmēt draudzes garīgo apkopšanu;
      10) atļaut, ar mācītāja piekrišanu, uz īsāku laiku par velti vai pret
            samaksu, izlietot Baznīcu garīgiem koncertiem vai draudzes
            citas ēkas priekšlasījumiem un citiem Baznīcas dzīves    
            mērķiem;
      11) ierosināt visāda veida jautājumus, kas zīmējas uz draudzes un
            Baznīcas dzīvi;
      12) gādāt par referātiem, kas nolasāmi sinodē;
      13) vākt līdzekļus draudzes un Baznīcas vajadzībām;
      14) vietējās Baznīcas un draudzes vārdā izdot pilnvaras un citus
             rakstus;
      15) pārvaldīt Baznīcas mantu, glabāt un uzturēt kārtībā archivu un
            grāmatas;
      16) kur iespējams, sasaukt vismaz vienreiz gadā, draudzes
            sapulci informacijas nolūkam.
       Piezīme. Baznīcas valdes locekļi solidari atbild par zaudējumiem,
       ja tādi Baznīcai vai draudzei cēlušies valdes vai atsevišķu
       amatpersonu nolaidīgas rīcības dēļ.

                                                 Otrā nodaļa.
                                              Baznīcas manta.

40. Visi Baznīcai vai draudzei dāvināti vai viņu mantoti, pirkti vai citadā ceļā iegūti kustami un nekustami īpašumi, kā arī kapitali, ir Baznīcas manta.
41. Tiesības lietot un pārvaldīt Baznīcas mantu, ciktāļ tās nav ierobežotas ar šīs satversmes noteikumiem, paliek ikkatrai draudzei arī turpmāk tādos apmēros, kādos tās likumīgi pastāvēja šīs satversmes pieņemšanas dienā. Jaundibināmās draudzēs, kā arī ikkatras kustamas vai nekustamas mantas turpmākā iegūšanas gadījumā, attiecīgās draudzes padome pati noteic savas Baznīcas mantas lietošanas un pārvaldīšanas kārtību, kuŗa tomēr ir padota šīs satversmes 42. un 43. pantā minētiem ierobežojumiem. Kādas draudzes tiesības attiecībā uz Baznīcas mantas lietošanu un pārvaldīšanu grozāmas vienīgi ar Baznīcas Virsvaldes atļauju uz attiecīgās draudzes padomes motivētu lēmumu, kuŗš taisīts ar visu padomes locekļu 2/3 balsu vairākumu.
42. Draudzes pienākums, kuŗa Baznīcas mantu lieto, ir: šo mantu visiem likumīgiem līdzekļiem aizsargāt no iznīcināšanas, pamazināšanas, atņemšanas, vai bojāšanas un īpašiem mērķiem novēlētu mantu izlietot vienīgi šiem mērķiem.
43. Noslēgt Baznīcas nekustamu īpašumu iegūšanas, pārdošanas un maiņas līgumus, kā arī šos īpašumus apgŗūtināt ar parādiem un citām saistībām, var tikai ar Baznīcas Virsvaldes atļauju.
44. Baznīcas zemes līdz ar ēkām, kuŗas līdz šim bijušas mācītāju, ērģelnieku, ķesteŗu un citu Baznīcas kalpotāju lietošanā, kā viņu darba atalgojuma daļa, arī turpmāk jāizlieto vienīgi šim mērķim. Tāpat jāizlieto arī procenti no kapitaliem, ko Baznīca iegūtu šos īpašumus pārdodot vai citādi atsavinot.
45. Draudzēm, kuŗām uz kādu laiku nav mācītāja, ērģelnieka vai cita Baznīcas kalpotāja, Baznīcas manta un mācītājam vai citiem Baznīcas darbiniekiem pienācīgā alga jāpārvalda un ienākumi jāizlieto saskaņā ar Baznīcas Virsvaldes dotām instrukcijām.
46. Draudzes pienākums ir: Baznīcu, lūgšanu namus, skolas un citas Baznīcas ēkas uzturēt labā kārtībā, algot mācītājus un citus Baznīcas darbiniekus un maksāt noteikto daļu Baznīcas vispārējām vajadzībām, kā arī maksāt visus nodokļus, kādi maksājami par Baznīcas zemi un ēkām, vienalga kā lietošanā tās atrodas.
47. Ja divas vai vairāk draudzes kopīgi lieto vai pārvalda Baznīcas mantu, tad nevienprātības mantas lietošanā vai pārvaldīšanā izšķir Baznīcas Virsvalde.
48. Kādas draudzes likvidācijas gadījumā šīs Baznīcas mantas lietošanas kā arī pārvaldīšanas tiesība pāriet uz Baznīcas Virsvaldi, kamēr nodibinās jauna draudze. Ienākumi no Baznīcas mantas pa šo starplaiku nāk par labu Baznīcas vispārējiem mērķiem.

                                           Trešā nodaļa.
                                         Baznīcas iecirknis

                                      Pirmais nodalījums.
                                         Iecirkņa Sinode.

49. Iecirkņa Sinodes dalībnieki ir: iecirkņa prāvests un draudžu mācītāji, iecirkņa valdes locekļi un pa vienam delegātam no ikkatras draudzes. Ja draudzi apkalpo vairāki mācītāji, tad šī draudze sūta tik daudz delegātu, cik viņai mācītāju. Baznīcas Virsvaldes locekļi var piedalīties bez balsstiesībām. Ar Sinodes prezidija atļauju var piedalīties kā viesi, bez balstiesībām, citu iecirkņu draudžu priekšstāvji, mācītāji un kandidāti. Iecirkņa Sinodi sasauc pēc vajadzības iecirkņa valde, bet kur tādas nav, prāvests, un to vada Sinodes izvēlētais prezidijs, kuŗā ieiet arī prāvests.
50. Sinodes kā iecirkņa draudžu gribas izteicējas un pārstāves izdevumi ir:
        1) noklausīties un pārrunāt prāvesta ziņojumu par draudžu
            garīgo un laicīgo stāvokli iecirknī;
        2) noklausīties un pārrunāt referatus un draudžu lēmumus par
            sinodē iztirzājamiem jautājumiem;
        3) iztirzāt un izspriest jautājumus, kuŗus nodevusi Sinodes
            izspriešanai Baznīcas Virsvalde;
        4) apspriest, kā uzlabot draudžu garīgo apkopšanu un trūcīgo  
            draudžu materialo stāvokli;
        5) ierosināt un iepriekš apspriest jautājumus, par kuŗiem galīgi
            nolemj Latvijas Sinode vai Baznīcas Virsvalde;
        6) lemt par iecirknī ierīkojamām Baznīcas skolām, labdarības
            iestādēm un bibliotekām, par pastāvošo uzturēšanu un
            nevajadzīgo likvidēšanu;
        7) noteikt un grozīt algu iecirkņa darbiniekiem, pie kam algas
            pamazināšanai izprasāma Baznīcas Virsvaldes atļauja;
        8) sastādīt iecirkņa budžetu un draudzēm noteikt nodokļus
            Baznīcas iestādēm un organizācijām par labu;
        9) lemt par nekustamas mantas iegūšanu, pārdošanu, vai
            mainīšanu, pie kam izprasama Baznīcas Virsvaldes atļauja;
      10) lemt par iecirkņa kapitaliem, kur tie jāuzglabā un kā jāizlieto.
            Ja izlietojamā summa pārsniedz iecirkņa kārtējo gada
            budžetu, tad lēmums iesūtams Baznīcas Virsvaldes
            apstiprināšanai;
       11) noklausīties un pārrunāt Sinodes dalībnieku darbus par
             teoloģiskiem, ētiskiem un citiem Baznīcas dzīves
             jautājumiem;
       12) lemt par periodiskiem un citiem rakstiem, kuŗus iecirknis
             izdod;
       13) izvēlēt iecirkņa prāvestu un noteikt viņam algu;
       14) izvēlēt uz 3 gadiem 4 iecirkņa valdes locekļus un 3 revidentus
             un atvēlēt valdei kreditu.

                                      Otrais nodalījums.
                                         Iecirkņa valde.

51. Iecirkņa valdes sastāvs ir: iecirkņa prāvests un 4 valdes locekļi.
52. Pirmā sēdē iecirkņa valde sadala savā starpā amatus, izvēlēdama valdes priekšnieku, viņa vietnieku, rakstvedi un mantzini.
53. Iecirkņa valde notur savas sēdes pēc vajadzības, bet ne mazāk kā vienreiz gadā. Sēdēs jābūt klāt ne mazāk kā 3 locekļiem. Sēdes sasauc un vada priekšnieks, vai viņa uzdevumā, viņa vietnieks. Ārkārtējas sēdes sasaucamas mēneša laikā uz Baznīcas Virsvaldes rīkojumu vai prāvesta vai 2 revidentu rakstisku pieprasījumu.
54. Iecirkņa valde ir iecirkņa Sinodes gribas izpildītāja. Pie viņas uzdevumiem pieder:
        1) izvest dzīvē iecirkņa Sinodes lēmumus un Baznīcas
            Virsvaldes rīkojumus;
        2) pārvaldīt un uzturēt kārtībā iecirkņa Baznīcas mantu, skolas,
             labierīcības iestādes, archīvu un kasi;
        3) iecirkņa vārdā noslēgt visādu veida līgumus un darījumus,    
            uzstāties administratīvās un tiesu iestādēs, izdot pilnvaras un
            reprezentēt iecirkni uz ārieni;
         4) izdarīt revizijas iecirkņa draudzēs;
         5) pārlūkot Baznīcas skolas un citas Baznīcas iestādes un
             organizācijas iecirknī;
         6) sastādīt pēc draudžu iesniegtiem ziņojumiem gada pārskatu
             par Baznīcas stāvokli, dzīvi un darbību iecirknī;
         7) uzstādīt budžetu iecirkņa vajadzībām un skatīt cauri draudžu
             budžetus iecirknī;
         8) sarakstīties iecirkņa vārdā ar Baznīcas Virsvaldi;
         9) iesniegt 2 nedēļu laikā Baznīcas Virsvaldei iecirkņa Sinodes
             un ikkatras savas sēdes protokola norakstu;
       10) pieņemt un atlaist iecirkņa valdes, iecirkņa Baznīcas skolu un
             citu iestāžu un organizāciju ierēdņus un kalpotājus;
55. Ja iecirkņa Sinode atrod, ka viņai nav vajadzīga sevišķa valde, tad iecirkņa valdes pienākumus izpilda iecirkņa prāvests, par ko viņš saņem sevišķu atalgojumu, kuŗa lielumu noteic iecirkņa Sinode, kā arī līdzekļus kancelejas vajadzībām.


                                  Ceturtā nodaļa.
                 Latvijas Evanģēliski Luteriskās Baznīcas
                                 kopīgās iestādes.

                               Pirmais nodalījums.
                                   Latvijas Sinode.

56. Latvijas Sinodes dalībnieki ir: bīskapi, Baznīcas Virsvaldes locekļi, iecirkņa valžu locekļi, teoloģijas fakultātes luterticīgie mācības spēki, teoloģiskā instituta mācības spēki, draudžu mācītāji un pa vienam delegātam no ikkatras draudzes. Ja draudzi apkalpo vairāki mācītāji, tad draudze sūta tik daudz delegātu, cik viņai ir mācītāju.
57. Latvijas Sinode sapulcējas vismaz reiz pa 3 gadiem. Viņu sasauc Baznīcas Virsvalde, atklāj Latvijas bīskaps un vada Sinodes izvēlētais prezidijs, kuŗā ieiet Latvijas bīskaps un minoritātu tautību bīskapi.
58. Latvijas Sinode ir visas Latvijas Evanģ. Luteriskās Baznīcas gribas izteicēja un viņas augstākā likumdošanas un pārraudzības iestāde. Viņa galīgi izšķir visus Baznīcas dzīves jautājumus. Viņas sevišķie uzdevumi ir:
        1) izdot Baznīcas likumus un noteikumus, atcelt un grozīt
            pastāvošos;
        2) grozīt agendā noteikto dievkalpošanas un garīgo amatdarbu
            kārtību, pārlabot un ievest jaunu agendu;
       3) nolemt pārlabot un ievest jaunas Baznīcas dziesmu grāmatas;
       4) ievest jaunas un atmest līdzšinējās Baznīcas svētku dienas;
       5) nolemt iegūt nekustamus īpašumus un ierīkot skolas, kursus, l
            labdarības, iekš – un ārmisijas biedrības un iestādes, kā arī
            pastāvošās likvidēt; pārdot, mainīt un ieķīlāt Baznīcas
            īpašumus;
       6) nolemt stāties sakarā ar ārzemju Baznīcu organizācijām,
           kristīgām biedrībām un labierīcības iestādēm Latvijā un citās
           zemēs;
       7) dibināt jaunus Baznīcu iecirkņus un pastāvošos noapaļot,
           savienot vai likvidēt;
       8) dibināt mācītāju un citu Baznīcas darbinieku emerital-,
           slimības-, bēru-, atraitņu un bāriņu un citas pašpalīdzības        
           kases;
       9) nolemt izdot Baznīcas laikrakstus, grāmatas, žurnālus un
           atvēlēt attiecīgos kreditus;
     10) noteikt izglītības cenzu mācītāja amata kandidātiem,
           ērģelniekiem un citiem Baznīcas darbiniekiem;
     11) noteikt uz iecirkņiem un draudzēm izdalāmos nodokļus
           Baznīcas mērķiem;
     12) noklausīties un apspriest Baznīcas Virsvaldes izstrādāto
           pārskatu par Baznīcas ārējo un Latvijas bīskapa ziņojumu par
           Baznīcas garīgo dzīvi un stāvokli;
     13) noklausīties revidentu ziņojumus;
     14) galīgi izšķirt draudžu, iecirkņu, Baznīcas Virsvaldes, mācītāju
           konferences, atsevišķo Baznīcas amatpersonu un atsevišķo
          draudzes locekļu ierosinātos un Latvijas Sinodes izspriešanai
          nodotos jautājumus;
     15) ievēlēt vajadzības gadījumā Baznīcas tiesu;
     16) ievēlēt uz 3 gadiem 3 revidentus Baznīcas Virsvaldes darbības
           un kases revizijai;
     17) noteikt Virsvaldes locekļu skaitu, kuŗš nedrīkst būt mazāks kā
           viens garīdznieks un viens cits delegāts no ikkatra iecirkņa;
     18) ievēlēt Latvijas bīskapu un noteikt viņam algu;
     19) ievēlēt uz 3 gadiem Baznīcas Virsvaldes locekļus un viņu
           kandidātus;
     20) apspriest un apstiprināt uz 3 gadiem Baznīcas Virsvaldes
           budžetu un atvēlēt Virsvaldes un citu Baznīcas iestāžu un        
           organizāciju uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus;
     21) izdot noteikumus par mācītāju un citu Baznīcas darbinieku
           pienākumiem un tiesībām un par viņiem piešķiramām
           pensijām, pabalstiem un goda zīmēm;
     22) noteikt bīskapiem, prāvestiem, mācītājiem un citiem Baznīcas
           darbiniekiem amata tērpu;
     23) izstrādāt sev darbības kārtību jeb reglamentu;
     24) izlemt jautājumus par Baznīcas attiecībām ar valsti un citām
           konfesijām.
     Piezīme. 2., 3., 4., 10., 21., 22., 24. punktā minētos, kā arī citus
     jautājumus, kas stāv sakarā ar evanģ. luteriskās Baznīcas mācību
     un iecienītām parašām, Sinode galīgi neizlemj, iekam par tiem nav
     izteikusi savus uzskatus Latvijas mācītāju konference.
59. Iecirkņu sinodēs iztirzātos priekšlikumus Latvijas Sinode izspriež galīgi ar vienkāršu balsu vairākumu, citi priekšlikumi turpretī noraidāmi uz iecirkņiem, ja tie Latvijas sinodē nevar dabūt sev par labu 2/3 balsu vairākumu.
60. Ev. lut. Baznīcas satversmes noteikumus var grozīt tikai ar ¾ balsu vairākumu un arī tad, ja priekšlikums grozīt kādu satversmes pantu iepriekš iztirzāts iecirkņu sinodēs un atsevišķos satversmes noteikumos norādītos gadījumos arī pieprasīta mācītāju konferences atsauksme. Latvijas Sinodes lēmumus un instrukciju noteikumus var grozīt, ja priekšlikums iepriekš iztirzāts iecirkņu sinodēs ar 2/3 balsu vairākumu.
61. Balsošana notiek atklāti, bet aizklāti uz majoritātes vēlēšanos. Vēlot Baznīcas Virsvaldes locekļus un bīskapus, jābalso vienmēr aizklāti.
62. Minoritātu tautību Sinodes dalībniekiem, kuŗu draudžu skaits un to mācītāju skaits nav mazāks par 30 un iecirkņu skaits nav mazāks par 3, ir tiesība apspriest un izlemt jautājumus, kuŗi attiecas vienīgi uz viņu draudzēm, iestādēm un organiem, Sinodes nacionalās seperātsēdēs, kā arī izvēlēt, proporcionāli savu iecirkņu skaitam, savus pārstāvjus Baznīcas Virsvaldē un savu bīskapu ar nosaukumu “Latvijas Baznīcas NN tautības draudžu bīskaps”. Tādā gadījumā minoritātu tautību Sinodes dalībnieki nepiedalās Sinodes sēdēs jautājumos, kuŗi attiecas uz citu tautību draudzēm, to iestādēm un organiem, bet gan jautājumos, kuŗi attiecas uz visu Baznīcu un kuri sevišķi minēti 58. panta 1., 4., 6., 7., 11., 12., 13., 15., 16., 17., 18., 20., 21., 23. un 24. punktos, bet citos jautājumos tikai tad, ja tie aizķeŗ attiecīgās minoritātes tautības intereses. Domstarpības balsstiesības ziņā izšķir prezidijs, bet prezidijā balsīm līdzīgi daloties – Latvijas bīskaps.
63. Minoritātu tautību Sinodes nacionalās seperātsēdes vada attiecīgās tautības Sinodes prezidija locekļi, ievērodami Sinodes darbības kārtības jeb reglamenta noteikumus.
64. Sinodes seperātsēžu lēmumi rakstiski iesniedzami prezidijam, paziņojami Sinodes vispārējā sēdē un uzņemami Sinodes protokolā kā saistoši vienīgi attiecīgās tautības draudzēm un to iestādēm un organiem.

                                           Otrais nodalījums
                                          Baznīcas Virsvalde.

65. Pirmā sēdē Baznīcas Virsvalde ievēl Virsvaldes prezidentu, viceprezidentu un citas amatpersonas.
Piezīme. Bīskapi piedalās Baznīcas virsvaldē kā pilntiesīgi locekļi. Latvijas bīskapu var ievēlēt par Virsvaldes prezidentu un kādas minoritātes tautības bīskapu par viceprezidentu.
66. Ja kāda Virsvaldes amatpersona nomirst vai no amata izstājas, iekam viņa amata laiks notecējis, tad Virsvalde pate izvēl vietas izpildītāju no sava vidus.
67. Baznīcas Virsvalde atrodas Rīgā. Viņas amatpersonas notur savas sēdes vismaz vienreiz nedēļā. Sēdēs jābūt klāt nemazāk kā 3 locekļiem. Plenārsēdes sanāk ne mazāk kā divreiz gadā. Sēdes sasauc un vada prezidents, vai viņa uzdevumā viceprezidents, bet ja tas aizkavēts, cita Virsvaldes amatpersona.
68. Baznīcas Virsvalde ir Latvijas Sinodes izpildu orgāns un Latvijas Evanģ. Luteriskās Baznīcas pilnvarniece. Pie viņas uzdevumiem pieder:
       1) izvest dzīvē Latvijas Sinodes lēmumus;
       2) galīgi izšķirt viņai Sinodes nodotos jautājumus un sūdzības;
       3) pārvaldīt un uzturēt kārtībā Baznīcas mantu, skolas,
           labierīcības iestādes, archīvu un kasi;
       4) Baznīcas organizācijām un amatpersonām dot instrukcijas;
       5) dot paskaidrojumus, aizrādījumus un priekšrakstus;
       6) nederīgas amatpersonas atlaist no amata un uzdot izdarōt
           jaunas vēlēšanas;
       7) uzdot izdarīt revizijas Baznīcas iestādēs un oganizācijās;
       8) Baznīcas vārdā noslēgt visādu veidu līgumus un darījumus,
           uzstāties administratīvās un tiesu iestādēs, izdot pilnvaras un  
           reprezentēt Baznīcu uz ārieni;
       9) pārlūkot Baznīcas skolas un iestādes;
     10) apstiprināt amatā mācītājus un prāvestus;
     11) atlaist uz dibinātu sūdzību pamata prāvestus un mācītājus no
          amata, kā arī izslēgt no garīdznieku kārtas;
    12) skatīties uz to, lai mācītāji un citi garīgie kopēji neizplatītu ev. l  
          luteriskai ticībai pretīgas mācības un lai tie amata darbus
          izdarītu saskaņā ar agendu;
     13) izsniegt emeritētiem garīdzniekiem un citiem Baznīcas
          darbiniekiem pensijas un slimības un citos gadījumos
          pabalstus;
     14) apstiprināt atraitņu un bāriņu-, emeritāl-, pensiju- un citu
           Baznīcas kasu priekšniekus un pārraudzīt viņu darbību;
     15) apstiprināt jaunas draudzes un iekārtot jaunus Baznīcas
           iecirkņus;
     16) apstiprināt Baznīcas būvplānus un dot rīkojumus iesvētīt
           Baznīcas un kapsētas;
     17) dot paraugus Baznīcas grāmatām, ziņojumiem, budžetiem,
           gada pārskatiem, sarakstiem un izsniedzamām apliecībām;
     18) noteikt termiņus iesniedzamajiem ziņojumiem, gada
           pārskatiem un norēķiniem;
     19) noteikt saziņā ar mācītāju konferenci, kādas ticības mācības
           grāmatas lietojamas mājās un skolās;
     20) izstrādāt dažāda tipu skolām ticības mācību programmas, tās
           iesniegt mācītāju konferences apspriešanai un pēc tam
           apstiprināt;
     21) sastādīt pēc iesniegtiem iecirkņu ziņojumiem gada pārskatu
           par Baznīcas stāvokli, dzīvi un darbību;
     22) uzstādīt budžetu savām un Baznīcas vispārējām vajadzībām;
     23) apstiprināt gada pārskatus un budžetus draudzēm un
           iecirkņiem;
     24) sagatavot, saziņā ar Latvijas bīskapu, jautājumus, kas
           izspriežami Latvijas sinodē, un sasaukt Sinodi;
     25) sarakstīties Baznīcas vārdā ar valsts iestādēm un Baznīcu
           organizācijām Latvijā un ārzemēs;
     26) pieņemt un atlaist Baznīcas Virsvaldes ierēdņus un citus
           kalpotājus un dot viņiem atvaļinājumu;
     27) Latvijas bīskapa nāves gadījumā noteikt viņam vietas
           izpildītāju;
           Piezīme. Jauna bīskapa ievēlēšanai sasaucama Sinode gada
           laikā.
     28) sastādīt eksaminācijas komisijas mācītāja amata kandidātu un
           ticības mācības skolotāju, kā arī citu Baznīcas garīgo
           darbinieku pārbaudīšanai, kuru priekšsēdētājs pēc sava amata
           ir Latvijas bīskaps vai viņa pilnvarota persona;
     29) vest un uzglabāt bīskapu, prāvestu, mācītāju un māc. palīgu
           dienesta gaitas sarakstus.
     Piezīme. 2., 4., 11., 22., 24. un 27. punktā minētos jautājumus
     izlemj Baznīcas Virsvaldes plenārsēdē, bet pārējos jautājumus –
     Virsvaldes amatpersonu sēdēs.
69. Tautību minoritātes, kuŗām ir tiesība sinodē noturēt savas nacionalās seperātsēdes (62.p.), nokārto jautājumus, kuŗi attiecas vienīgi uz viņu draudzēm un to iestādēm un organiem, kā arī uz mācītājiem, mācītāju kandidātiem, ķesteŗiem un citiem Baznīcas darbiniekiem, savā N.N. tautības Baznīcas Virsvaldes nodaļā. Tādā gadījumā attiecīgās minoritātes locekļi nevar tikt ievēlēti Virsvaldes amatos, ne arī piedalīties tādu jautājumu apspriešanā un izlemšanā, kuŗi attiecas uz citu tautību draudzēm un to iestādēm un organiem. Amatpersonu sēdēs ir pieaicināms minoritātes draudžu bīskaps un plenārsēdēs visi minoritātes 62. pantā aprādītā kārtībā ievēlētie Virsvaldes locekļi visos jautājumos, kuŗi attiecas uz visu Baznīcu vai citādi aizķeŗ attiecīgās minoritātes draudzes tiesības. Virsvaldes lēmumi nav saistoši minoritātes draudzēm, ja viņu pārstāvji nav uzaicināti piedalīties sēdē vai uzaicinājumu nav saņēmuši. Tādā gadījumā jānoliek jauna sēde un uzaicinājums jāpiesūta 7 dienas pirms sēdes un jāizsniedz pret parakstu.
70. Baznīcas Virsvaldes N.N. tautības nodaļas sēdes vada šīs tautības draudžu bīskaps, vai viņa uzdevumā, kāds cits šīs nodaļas loceklis saskaņā ar Baznīcas satversmes noteikumiem.
71. Nodaļas sēdes protokola noraksts 7 dienu laikā iesniedzams Baznīcas Virsvaldes prezidentam zināšanai. Pret nodaļas lēmumu var iesniegt pārsūdzību Virsvaldes plenārsēdei nodaļas dalībnieki, vai draudzes organi, vai atsevišķi draudzes locekļi, pret kuriem lēmums vērsts, kā arī Virsvaldes prezidents. Plenārsēdes lēmums pārsūdzams Latvijas sinodē.
72. Baznīcas Virsvaldes minoritātu tautību nodaļu un bīskapu uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus gādā šo minoritātu draudzes pašas. Latvijas Sinodes izdevumu segšanā šīs draudzes piedalās samērā ar savu delegātu skaitu, bet Baznīcas Virsvaldes uzturēšanā, Latvijas bīskapa algošanā un citos Baznīcas kopizdevumos – samērā ar savu draudžu balsstiesīgo locekļu skaitu.


                                          Piektā nodaļa.
                                           Konferences.

73. Mācītājs sasauc vismaz vienreiz gadā savas draudzes garīgos kopējus uz konferenci, pārrunāt draudzes garīgās vajadzības.
74. Prāvests saaicina vismaz vienreiz gadā sava iecirkņa mācītājus uz konferenci, apspriest jautājumus par Baznīcas garīgo dzīvi un mācītāja amata vajadzībām.
75. Latvijas bīskaps sasauc pēc vajadzības prāvestu, mācītājus vai arī citus Baznīcas garīgos darbiniekus uz konferenci, apspriest bez 58. panta piezīmē minētiem arī citus Baznīcas dzīves jautājumus. Tādas pašas tiesības ir arī citiem bīskapiem attiecībā uz saviem prāvestiem, mācītājiem un citiem Baznīcas garīgiem darbiniekiem.
76. Iecirkņa valdes priekšnieks sasauc pēc vajadzības Baznīcas priekšniekus un viņu vietniekus uz konferenci.
77. Baznīcas Virsvaldes prezidents sasauc pēc vajadzības visas Latvijas Baznīcas priekšniekus vai viņu vietniekus uz kopīgu apspriedi.
Piezīme. Visās konferencēs var piedalīties viesi ar konferences vadītāja ziņu.
78. Konferences rīkojas pēc pašu izstrādātiem un Virsvaldes apstiprinātiem darbības kārtības jeb reglamenta noteikumiem. Protokolu noraksts iesniedzams Baznīcas Virsvaldei zināšanai.

                                          Sestā nodaļa.
                             Baznīcas garīgie darbinieki.

                                     Pirmais nodalījums.
                                     Ordinētie darbinieki.

79. Draudzes garīgās dzīves vadonis ir mācītājs. Viņa amata pienākumus noteic Dieva vārds un evanģ. lut. Baznīcas simboliskās grāmatas. Mācītāja attiecības ar draudzes un Baznīcas organiem un ar citiem mācītājiem noteic Baznīcas Virsvaldes izdotie rīkojumi. Aizrādījumus mācītāji saņem no sava prāvesta un bīskapa un atbild par savu darbību šiem saviem garīgiem priekšniekiem un Baznīcas Virsvaldei.
80. Ikvienam, kas Latvijas Evanģ. Lut. Baznīcā vēlas iegūt mācītāja tiesības, jābūt 25 gadus vecam, jāpienes no sava draudzes mācītāja apliecība par reliģiski-morāliskā ziņā nevainojamu dzīvi, jāiesniedz dzīves apraksts, aizrādot uz savu garīgo attīstību, tāpat arī kristības, iesvētīšanas un skolu apliecības, pēc kam viņam jānoliek eksamens pie Baznīcas Virsvaldes eksamenācijas komisijas vispārējā un teoloģiskā izglītībā, un pēc bīskapa norādījuma, jānokalpo praktiskais mēģinājuma gads vai jāsagatavojas garīgam amatam teoloģiskā institūtā.
Piezīme. Uz bīskapa priekšlikumu Baznīcas Virsvalde var mēģinājuma laiku saīsināt vai pagarināt un, izņēmuma gadījumos, pielaist pie ordinācijas arī personas, kas jaunākas par 25 gadiem.
81. Baznīcas Virsvalde var atsvabināt no eksamena vispārējā izglītības personas, kuras uzrāda apliecību par kāda skolotāju instituta vai semināra vai vidusskolas pilna kursa nobeigšanu, un saīsināt eksāmenu teoloģijas priekšmetos, ja eksāmenands uzrāda apliecību par kursa nobeigšanu kādā teoloģijas fakultātē vai ev. lut. Baznīcas institūtā vai seminārā ar teoloģijas fakultātei līdzīgu kursu. Eksāmenu var arī dalīt divās daļās, pirmo daļu noliekot pirms, bet otro pēc mēģinājuma gada (examen pro venia coneionandi et pro ministerio).
82. Mācītāja amata kandidātam, kuŗš nolicis visus eksāmenus un nokalpojis mēģinājuma gadu, Baznīcas Virsvalde uz bīskapa priekšlikumu piešķiŗ tiesību tikt ievēlētam par mācītāju un izdod attiecīgu apliecību.
83. Bez iepriekšējas kārtīgas ievēlēšanas vai aicināšanas mācītāja vai adjunkta vai vikara amatā ordinācija nav pielaižama.
84. Ārzemēs ordinēti mācītāji var iestāties Latvijā mācītāja amatā tikai ar Virsvaldes ziņu un atļauju, noturējuši iepriekš kolokviju pie bīskapa.
85. Izņēmuma gadījumos, lai mācītāja trūkuma dēļ draudzes nepaliktu uz ilgāku laiku bez kārtīgas garīgas apkopšanas, Sinode, uz bīskapa priekšlikumu, var viņu pilnvarot pielaist pie ordinācijas arī personas ar zemāku vispārēju un teoloģisku izglītību, tikai ar nosacījumu, ka tādām personām jābūt labi sagatavotām draudzes garīgās apkopšanas darbam un spējīgām sludināt Dieva vārdu, sagatavot iesvētamos un pasniegt ticības mācības stundas kā pamat-, tā arī vidusskolās. Šādas personas tomēr nav saucamas par mācītājiem, bet mācītāju palīgiem.
86. Mācītāja palīgi stāv prāvesta rīcībā un strādā viņa vai kāda pilntiesīga vecāka mācītāja vadībā. Viņi var iegūt pilnas mācītāja tiesības, ja ir nolikuši papildu eksāmenu un pierādījuši savas spējas ar ne mazāk kā 5 gadus ilgu nevainojamu darbu draudzē. Mācītāja tiesības piešķir Baznīcas Virsvalde uz bīskapa priekšlikumu.
87. Baznīcas Virsvalde var pēc sava ieskata, saziņā ar bīskapu un attiecīgo prāvestu un draudzi, mācītāja palīgam norādīt viņa ikreizējo darba vietu un to arī kaut kuŗā laikā mainīt.
88. Iepriekšējos (80-87) pantos minētie noteikumi atiecas arī uz Virsvaldes nacionalām nodaļām un viņu eksamenējamiem mācītāja amata kandidātiem. Nacionalās nodaļās eksaminētie kandidāti iegūst tiesības ieņemt mācītāja vietu vienīgi attiecīgās nacionalitātes draudzēs.
89. Iecirkņu Baznīcas dzīves garīgie vadītāji, mācītāju un kandidātu tuvākie priekšnieki un padomdevēji ir prāvesti.
90. Prāvests sasauc un vada sava iecirkņa mācītāju konferences, notur draudzēs vizitācijas, sūta vikārus uz draudzēm, kuŗām nav mācītāja, bīskapa uzdevumā ieved ievēlētos mācītājus amatā, dod mācītājiem atvaļinājumu līdz vienam mēnesim un saņem no mācītājiem ziņojumus. Prāvests ir arī starpnieks visos strīdos un nesaskaņas gadījumos draudžu un viņu iestāžu un darbinieku starpā.
91. Ja prāvests slimības vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt sava amata pienākumus, viņš pats ieceļ savu vietnieku, paziņojot par to Baznīcas Virsvaldei, bet ja divu mēnešu laikā kavēkļi nav novērsti, kā arī prāvesta nāves gadījumā, bīskaps uzdod kādam attiecīga iecirkņa mācītājam izpildīt prāvesta pienākumus, līdz kamēr prāvests pats var iestāties amatā vai ir ievēlēts jauns prāvests.
92. Visas Latvijas Evangēļiskās Luteriskās Baznīcas garīgais priekšnieks ir Latvijas bīskaps. Viņš arī atklāj Latvijas Sinodi, ieved prāvestus amatā, ordinē mācītājus, notur ar ārzemēm ordinētiem mācītājiem kolokviju, prezidē eksamenācijas komisijās mācītāja amata kandidātu un ticibas mācības skolotāju pārbaudīšanai, sasauc un vada prāvestu un Latvijas mācītāju konferences, saņem prāvestu un mācītāju ziņojumus, izdara draudzēs, it īpaši, kur prāvesti par mācītājiem, vizitācijas, dod instrukcijas un aizrādījumus prāvestiem, mācītājiem un citiem garīgas dzīves kopējiem, atļauj mācītājiem uzņemties pienākumus ārpus Baznīcas amatiem, dod prāvestiem atvaļinājumu, kā arī mācītājiem uz laiku, ilgāku par vienu mēnesi, uzdod mācītājiem un kandidātiem izstrādāt un iesūtīt iespiešanai Baznīcas laikrakstos un žurnālos sprediķus un apcerējumus un sarakstās Baznīcas vārdā ar citu ticību priekšstāvjiem, ār-, un iekšmisijas biedrībām un citām Baznīcas organizācijām Latvijā un ārzemēs.
93. Ja Latvijas bīskaps nav Baznīcas Virsvaldes prezidents, viņš tomēr var piedalīties Baznīcas Virsvaldes sēdēs un viņam ir tiesība Virsvaldes sēdēs Virsvaldes lēmumus, pirms izpildīšanas, nodot Latvijas Sinodes revizijai, kādā gadījumā viņš arī sasauc ārkārtējo Sinodi. Tāda pati tiesība ir Latvijas bīskapam attiecībā uz visām citām Latvijas Baznīcas iestādēm un organizācijām.
94. Latvijas bīskaps savu amatu izpildot valkā bīskapa tērpu. Latvijas bīskapa amats nav savienojams ar draudzes mācītāja amatu.
95. Latvijas bīskapa vietu izpilda viņa paša ieceltais vietnieks. Bīskapa nāves gadījumā Baznīcas Virsvalde savā plenārsēdē ieceļ vietnieku bīskapa pienākumu izpildīšanai līdz jauna Latvijas bīskapa ievēlēšanai.
96. Minoritātu draudžu bīskapiem attiecībā uz savām draudzēm, mācītājiem, prāvestiem un citiem garīgiem darbiniekiem, savas Virsvaldes nodasļas eksaminācijas, komisijām, ir tādas pašas tiesības, kādas Latvijas bīskapam piešķirtas 92. pantā attiecībā uz visu Baznīcu un tās iestādēm un organiem, neizslēdzot arī tiesību savu draudžu vārdā sarakstīties ar citu ticību priekšstāvjiem, ār-, un iekšmisijas biedrībām un citām Baznīcas organizācijām Latvijā un ārzemēs.
97. Minoritātes draudžu bīskapa vietu izpilda viņa paša ieceltais vietnieks. Bīskapa nāves gadījumā Baznīcas Virsvaldes attiecīgā nacionālā nodaļa ieceļ vietnieku bīskapa pienākumu izpildīšanai līdz jauna bīskapa ievēlēšanai.
98. Ikkgadus, vēlākais maija mēnesī, minoritātu draudžu bīskapi iesniedz Latvijas bīskapam pārskatu par savu draudžu garīgo dzīvi un par bīskapu izdarītām vizitācijām, ordinācijām un introdukcijam.
99. Visiem Latvijas Evanģēliskās Luteriskās Baznīcas ordinētiem garīgiem darbiniekiem jābūt Latvijas pavalstniekiem.


                                   Otrais nodalījums.
                  Neordinētie Baznīcas garīgie darbinieki.

100. Mācītāja amata kandidāti, ērģelnieki, diakoni, diakonises, ticības mācības skolotāji un citi neordinētie garīgie darbinieki uzskata vietējo mācītāju par savu tuvāko priekšnieku un izpilda savus pienākumus saskaņā ar mācītāja aizrādījumiem un bīskapa dotām instrukcijām.

                                      Septītā nodaļa.
                                           Revidenti.

101. Baznīcas padomes, iecirkņu Sinodes un Latvijas Sinode, ievēlēdamas revidentus, uzdod vienam no tiem sasaukt pirmo sēdi, kuŗā tad paši revidenti izvēlē savu priekšsēdētāju, kas turpmāk sasauc un vada sēdes.
102. Attiecīgai revizijas komisijai ir tiesība un pienākums skatīt cauri un pārraudzīt visu Baznīcas valdes, iecirkņu valdes, Baznīcas Virsvaldes un dažādu komisiju un viņu dienestā esošo personu darbību, grāmatas un rēķinus. Savus lēmumus viņa pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu un iesniedz savu paziņojumu pēc piekritības – padomei, iecirkņa Sinodei vai Latvijas Sinodei. Revizijas rezultāti jāpaziņo revidētām iestādēm vismaz 2 nedēļas pirms attiecīgās organizācijas sapulces, kuŗā tie pārrunājami.
103. Revizijas komisijas ārkārtējās sēdes sasaucamas 2 nedēļu laikā uz Baznīcas Virsvaldes, vai iecirkņa valdes, vai 2 revidentu rakstisku pieprasījumu.

                                      Astotā nodaļa.
                               Ziņojumi un sūdzības.

104. Vietējās Baznīcas valde iesniedz ziņojumus iecirkņa valdei un pēdējā – Baznīcas Virsvaldei. Tāpat mācītāji iesniedz ziņojumus prāvestiem un prāvesti bīskapam.
105. Sūdzības par neordinētiem Baznīcas garīgiem darbiniekiem viņu reliģiski-ētiskā dzīvē pārbauda mācītājs un izspriež Baznīcas Virsvalde, sūdzības par mācītājiem pārbauda prāvests un izspriež Baznīcas Virsvalde, bet sūdzības par prāvestiem pārbauda bīskaps un izspriež Baznīcas Virsvalde.
106. Sūdzības par vietējās Baznīcas valdi, padomi, revidentiem un valdes amatpersonām iesniedzamas iecirkņa valdei, bet kur tādas nav, caur prāvestu, Baznīcas Virsvaldi un tās locekļiem iesniedzamas un izspriežamas Latvijas sinodē.

                                          Devītā nodaļa.
                                Zīmogi un darīšanu valoda.

107. Latvijas Evanģēliskā Luteriskā Baznīcā lietojami sekoši zīmogi:
        1) vietējās Baznīcas zīmogs, ko lieto mācītājs;
        2) vietējās Baznīcas valdes zīmogs ar uzrakstu: Latvijas Ev. Lut.
            Baznīcas N.N. draudzes Baznīcas valde;
        3) prāvesta zīmogs ar uzrakstu: Latvijas Ev. Lut Baznīcas N.N.
            iecirkņa prāvests;
        4) iecirkņa valdes zīmogs ar uzrakstu: Latvijas Ev. Lut. Baznīcas
            N.N. iecirkņa valde;
        5) bīskapu zīmogi ar uzrakstu: Latvijas Ev. Lut. Baznīcas
            bīskaps, resp. Latv. Ev. Lut. Bazn. N.N. draudžu bīskaps;
        6) Baznīcas Virsvaldes zīmogs ar uzrakstu; Latvijas Ev. Lut.
            Baznīcas Virsvalde, resp. Latv. Ev. Lut. Bazn. Virsvaldes N.N.
            nodaļa.
108. Visas Latvijas Evanģēliskās Luteriskās Baznīcas organizācijas un amatpersonas ved savas grāmatas un protokolus, izdod norakstus un sarakstās vienīgi valsts valodā, izņemot minoritātu tautību draudzes un to organizācijas un amatpersonas, kuŗas savās iekšējās darīšanās var lietot savu dievkalpošanas valodu, bet ar citām Latvijas Baznīcas organizācijām un amatpersonām sarakstās valsts valodā, pieliekot norakstiem un izrakstiem no savām grāmatām un saviem protokoļiem klāt tulkojumu valsts valodā.

                                          Desmitā nodaļa.
                                              Komisijas.

109. Visām Baznīcas organizācijām ir tiesība radīt atsevišķu jautājumu izspriešanai un īpašu uzdevumu veikšanai, kas ietilpst minēto organizāciju kompetencēs, sevišķas komisijas, kuŗas var uzaicināt arī lietpratējus un techniskus spēkus no ārienes.