• Kas ir LELBĀL
  • Kas ir LELBĀL
  • Virsvalde
  • Draudzes
  • Garīdznieki
  • Satversme
  • Rītdienas fonds
  • Arch. A. Lūša piemiņas fonds
  • Misijas fonds
• Ekumeniskas attiecības
  • Porvo
  • Pasaules Luterāņu Federācija
  • Eiropas Baznīcu Konference
  • Pasaules Baznīcu Apvienība
• Saites
• Kontakti

     Kas mūsu dienās ierobežo cilvēku brīvību? To analizējām Bībeles stundās un diskusiju grupās, apskatot trīs tēmas: “Salvation – Not For Sale. Human Beings – Not For Sale. Creation – Not For Sale.” Globalizācijas sekas panākušas to, ka, šķiet, vienojošā pasaules ‘valoda’ izteikta naudas zīmēs. Pat cilvēkus ‘pārdod’ - gan tiešā nozīmē, kur cilvēkus nelikumīgi pārdod, gan arī gadījumos, kad bezdarbs ierobežo cilvēku spējas gādāt par savām ģimenēm, vai arī tad, kad finansiālās nedrošības dzīti, cilvēki pat neuzdrīkstās izņemt nopelnīto atvaļinājumu.

     Viens lektors sniedza zinātniskus faktus un statistiku par to, cik cieš vistrūcīgākās valstis, jo bagātākās valstis izmanto viņu dabas bagātības (“resources”), aiz sevis atstājot postu. Kompānijas tikai grib augt un augt, tā šis dzenulis kļuvis par elka dievu! Lektors izaicināja Baznīcām mācīt uzdrīkstēties iestāties par citu modeli globalizācijai. Viņš arī lika atcerēties, ka zinātne nav pretinieks ticībai, bet izaugsme no radības, ko devis Dievs. Viņš izaicināja neignorēt zinātniskos faktus un realitāti tikai tāpēc, ka šobrīd mums ir labi, kaut citi mirst badā, vai klīst pa pasauli kā bēgļi, arī tādēļ, ka pašu zemēs daba izpostīta un vairs nav ko ēst. Vārdi bija spēcīgi un satraucoši. Tie spieda mums skatīties spogulī un sev prasīt: kā mūsu pašu rīcības svētī vai kaitē gan dabai, gan nākotnes iespējām mūsu bērniem un mazbērniem. Grupās dzirdējām no tiem, kas ir aculiecinieki šīm realitātēm, kas tik bieži liekas mūs neskar. Viņš citēja Albertu Einšteinu, kurš sen rakstījis: “Kad pēdējais koks pazudis, kad pēdējā zivs nav atrodama - Tu nevarēsi ēst naudu!”

     Ko darīt? Daži ieteikumi jau sen dzirdēti par to, ka katram jāsamazina savas ekoloģiskās pēdas. Jāatjauno ģimenes vai draudzes dārzus, jācenšas iepirkties veikalos, kas pērk no vietējiem lauksaimniekiem. Jāatcerās, cik dabai dārgi maksā mūsu vēlme pārāk bieži ēst gaļu. Ieteikums arī bija vairāk griezties pie politiķiem. Ziņojums no mācītājas, kas strādā Flint, Mičigānā bija sevišķi satraucošs. Kad pietrūks tīrs ūdens ko dzert? Ko tad? Sev vairojot pelņu, pārāk daudz kompānijas dzīvo, it kā viņām nerūpētu cilvēki. Tie kļūst kā ‘commodity’.

     Asambleja mūs ne tikai garīgi stiprināja, bet arī izaicināja savienot garīgo ar ‘reālo’ pasauli, kuŗā dzīvojam. Šī pieeja atspoguļo Pasaules Luterāņu Federācijas misijas izpratni: nest Kristus vēsti pasaulē. Pasaulē, kuŗā dzīvo cilvēki, kam, protams, gribam vēstīt par Dieva žēlastības apbrīnojamo patiesību un mūžīgo vērtību, bet kuŗiem ir jāstrādā, jāēd, jāgādā par saviem bērniem laikmetā, kad plaisa starp nabagiem un bagātiem aug arvien dziļāka un plašāka. Tā ir tā pasaule, kuŗā Krisus mūs sūta, ne tikai tai vēstot par brīvību Viņā, kad esam atpestīti no grēka un nāves varas, bet par to mīlestību, ko Kristus kalpi brīvprātīgi dala katram – Viņa mācības mudināti.

    Šajā vasarā ieejot, no sirds lūdzu, kaut Dievs dāvinātu ne tikai brīnišķīgus atpūtas brīžus, bet arī apziņu, cik daudz mums ir par ko pateikties un domāt, kā lai es dzīvoju un citiem palīdzu dzīvot, lai vēl ilgi, ilgi pēc manis, citi varētu pateicībā pavadīt vasaru. Visa radība pieder vienīgi Viņam – tādēļ to taču nevar pārdot vai pirkt! Dievs lai dod, ka mūs pavada ilgas, pateicoties Viņam, saglabāt to, kas ir Viņa dāvana mums visiem – un aiz sevis atstāt vietu, kas ir skaistāka, tīrāka, auglīgāka, kā mēs to saņēmām.

Kristus mīlestībā,

jūsu.

+ Lauma

Ņemsim vērā Israēla klējošanu tuksnesī. Visus 40 gadus tie bija kā svešinieki un piedzīvotāji citu ļaužu zemēs. Tomēr tiem rokās nebija pases un iebraukšanas dokumenti. Sinajā Dievs gan pie iedevis citādu ieceļošanas dokumentu – tādu ar kuru varētu iesoļot Apsolītā zemē. Bet ne arch. Laumai Zušēvicai nedz man nebija lemts tik lielu laika posmu atrasties ceļā (paldies Dievam!) un tomēr, kad ieradāmies Āfrikas dienvidos, Vindhūkas lidostā, mēs katrs ar dziļu pateicību nopūtāmies un devāmies uz Pasaules Luterāņu Federācijas XII Ģenerālasamblejas telpām.

Vindhūka, Namībija tiek apzīmēta kā “Sausa vieta starp diviem tuksnešiem”. No putna lidojuma, tās apkārtne man atgādināja Dienvidkalifornijas tuksneša biosfēru. Pilsēta atrodas 1700 metru līmenī virs jūras līmeņa starp reti apaugušiem kalniem. Krāsu toņi rūsgani pelēki ieži slejas dažus simts metrus pret debesīm dažādos leņķos. Vindhūkā dzīvo apmēram 350000 iedzīvotāju bet visā valstī – tikai ap 2.5 miljonu. No tiem, apmēram 1150000 pieskaita sevis pie luterticīgiem.

Uz asambleju ielūgumu laipni sniedza Namībijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Apvienības (tā apvieno trīs Baznīcas) padome (izveidota 2007. gadā). Mazākā no tām ir vāciski runājošā Baznīca ar 4,300 locekļeim. Faktiski, katra no trim Baznīcām atšķiras ētniski cita no citas, bet tas nekavē arvien ciešāku sadarbību un iespējamu apvienošanos laika gaitā.

Pēdejā laikā Vācijas valdība strādā pie savas atbildības atzīšanas lai panāktu izlīdzināšanu un samierināšanu ar Namībijas valdību par vācu izdarītajiem noziegumiem pret iezemiešiem koloniālā laikmetā. Namībija arī sirga Dienvidāfrikas okupācijas laikā, kad Aparthīda polītika apspieda iezemiešus pat varmācīgi izvietojot tos, kas dzīvoja Vindhūkas centra rajonos uz nomali, uz vietu, ko iezemieši nosauca – Katutura (Herero valodā: “Vieta, kur cilvēki nevēlas dzīvot”).

Patreiz no vērotā var spriest, ka Namībija kļuvusi par samērā populāru gala punktu tūristiem. Valsts polītika arvien samērā stabila, daba tur ir daudzveidīga un bezgala interesanta, kaimiņos atrodas slavenie Viktorijas ūdenskritumi u.t.t. Tūristi iecienījuši gan safari gan citus aktīvās atpūtu veidus.

Varbūt raudzīmisies uz Baznīcu, kā ļaužu pulku, kas dodas ticības safari? Tādu kurā “teļš un jauns lauva, un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs.” Jes. 11:6b

2017. gada 10. maijs - Pirmā asamblejas diena: DIEVA ŽĒLASTĪBAS ATPESTĪTI

Pirmais jautājums ko jāpaceļ ir: “No kā tad esam atpestīti?” Uzreiz ierodoties pielūgšanas teltī ir: No visiem iepriekšējiem spriedumiem par to, kādam jāizskatās dievnamam. Otrs – no nelokāmas izpratnes kādam jābūt dievkalpojumam. Otrs līdzīgs un radniecisks jautājums ir: “Uz ko tad esam atpestīti?” Protams, to grūtāk atbildēt, jo tās rezultāti vēl nav pilnībā realizēti. Tomēr varam spriest, ka šis process rodas pakāpeniski, pa posmiem līdzīgā ritmā, kādā Dievs piesaka atsevišķās radīšanas dienas. Un tas nav no manis atkarīgs kā uztveru šo procesu. Kad Dievs saka: “Lai top” – tad tas top – bez manas teikšanas!

Vismaz apziņa vēstīja: piederība jebkurai ciltij šajā dievkalpojumā izsīkst. Ap Dzīvības koku - krustu, kura zari paceļas pretīm Dievam lūgšanā, pulcējās tautas no malu malām. Šis taču ir Globāls moments, kas nepagāja garām nepamanīts, kad ļaudis no četrām debesu malām sanāca kopā, un ielēja kristāmā traukā dzīvo ūdeni. Tās sanāca, kā Dieva žēlastības atpestīta tauta, brīva dzīvot, brīva kalpot.

Bābelei vairs nav teikšanas: Plenārsēdē piedalījās aptuvenis 800 personu no kurām apmēram 300 bija balstiesīgi delegāti. Runāja galvenokārt angliski, vāciski, spāniski un ik pa laikam franciski. Kā lai saprotam cits citu? Nav problēmu. Uzvelci radioaustiņas un klausies, ko tulkotājs ierunā!

Arī no Patmosas cerības vārdi skan! PLF prezidenta bīskapa Dr. Munib A Younan runa atslēdza durvis ieskatam uz tālāku saprašanu par Reformācijas 500 gades devīzi: Dieva žēlastības atbrīvoti! (Liberated by God’s grace). Tajā viņš virspusēji izskaidroja šīs jubilejas atzīmēšanas 3 galvenām saukļus: Pestīšana – nav pārdodama! Cilvēki – nav pārdodami! Radība – nav pārdodama!

Cauri tām saprotam mazliet precīzāk savas Dieva līdzstrādnieka lomas – ko nozīmē būt atpestītam uz kaut ko jaunu! Dieva apsolījumiem laikā un telpā piepildoties, atskan Kunga vārdi, ko pierakstīja apustulis Jānis, kad Romas impērija viņu izsūtīja uz Patmosas salu: ‘Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu."’ (Atkl. 21:5)

HARAMBE Vakariņu laikā uzzinājām, ko nozīmē šis svahīliešu vārds. Dienas darba gaitas otrajam cēlienam noslēdzoties, Dr. Junge savos ziņojumos mums stingri lika pie sirds, lai nepazaudējam ielūgumus un valsts akreditācijas kartiņas. Bez tām nebūs piedalīties valsts prezidenta Dr. Hage Geingob sarīkotajā pieņemšanā. Kā par laimi nevienam tās arī nenoklīda!

Valsts prezidents ir otrs pēc valsts neatkarības iegūšanas pēc Sam Nujoma. Viņš pēc konfesionālas piederības ir luterticīgs. Prezidents Geingob izskaidroja, ka Harambe ietvaros ekonomisko polītiku centīsies saskaņot, lai kolonizācijas sekas pārvēstu par taisnību visiem valsts iedzīvotājiem. Harambe nozīmē visiem satvert virvi un vilkt kopīgā virzienā. Mūsu ausīm tāda jēga šķiet pazīstama un izmēģināta, taču – lai veicas! Tomēr Dievs neatceļ pravietisko vārdu ja, piemēram Dievam atrodoties ļaužu starpā un vērojot netaisnības mūsu starpā, arī Viņam sāp sirds par malā atstumto asarām. Dievs arī darbojas un sauc uz piedošanu un atkalsavienošanos! Harambe.

OMATALA, (Ošivambas valodā– Tirgus laukums) – nav jau domāts precēm vien! Iedomājaties Rīgas tirgus milzīgos paviljonus, kur pircējs spēj atrast vienalga ko galdam un kur ziņkārīgais atradīs plašu smaržu un krāsu klāstu; tāpat miniatūrā OMATALA paviljons piedāvā ienākušajam informācijas un piedzīvojumu bagātību. Tur sastapāmies ar PLF dalībbaznīcu informācijas kiosku pārstāvjiem, pārsvarā no Āfrikas valstīm: Gānas, Tanzanijas (6 miljonu locekļi!), mājas mātes Namībijas, u.c.

Asamblejas programma solās būt ļoti nozīmīga, interesanta un celsmīga. Gadiem ilgi rīkotāji jau ir strādājuši, lai tā būtu. Asamblejas nosaukums: “Liberated by God’s grace.” Salvation – Not for Sale; Human beings – Not for Sale; Creation – Not for Sale.” Asamblejas laikā paredzēts mums arī piedalīties Reformācijas 500 gada dienas atzīmēšanā, kā arī ceturtdienas, 12. maija ‘melno apģērbu dienā’. Tajā dienā lūgts visiem vilkt melnu, lai izrādītu solidaritāti ar tiem, kas piedzīvo jebkādu seksuālu vardarbību.

Sevišķi aicinu sekot līdz rīta, vakara svētbrīžiem un dievkalpojumiem. Šie visi ir ārkārtīgi skaisti, vienojoši garīgi pārdzīvojumi! Profesionāli sagatavoti, manāms Dieva Svētais Gars, kad tik daudz sanāk kopā Dievu slavēt un Kristu godināt dziesmās, lūgšanās, pārdomās.

Aicinu lūgt par šo asambleju un PLF darbu plašā pasaulē. Mēs varam būt patiesi pateicīgi, ka piederam tādai organizācijai, pie kuŗas dibināšanas bija klāt arī archibīskaps Teodors Grīnbergs. Paldies visiem iepriekšējiem archibīskapiem, mūsu Baznīca tiek atzīta un arvien izjūtam PLF vadības atbalstu. Šoreiz man uzticēts vadīt nominācijas komisiju. Tiks pārvēlēts PLF Prezidents un visi 48 Padomes locekļi.

Pāvils rakstīja Titam: “Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem.” (Tit. 2:11) No 98 pasaules valstīm sabrauks māsas un bŗāļi Kristū no 145 luterāņu baznīcām lai kopā lūgtu, lai šī Kristus glābēja žēlastība patiesi atspīdētu visus cilvēkus un atbrīvotu katru dzīvot drošībā, mierā ticības, cerības un kristīgās mīlestības spēkā. Dodaties līdz!

Pateicībā par jūsu uzticību, Kristus mīlestībā, 
Jūsu

+Lauma

Website http://lwfassembly.org

Instagram https://www.instagram.com/lwfassembly/

Facebook https://www.facebook.com/lwfassembly

Twitter https://twitter.com/lwfassembly

Youtube http://bit.ly/LWFAssemblyYoutube

Assembly hashtag #LWFAssembly

Pie krusta mirstot sešos neaizmirstamos vārdos Kristus noziedzniekam saka: “Šodien, Tu būsi ar mani paradīzē!”  Tur, kur nekad vairs nebūs jāraud, jo tik ļoti kāds mums pietrūkst.  Kur nebūs jāpiedzīvo to elli, kas ir ap mums, kad ģimenei jālemj atvienot no dzīvības uzturošām sistēmām, jo mums saka, ka nav vairs iespējams dzīvot kā Dievs to savā žēlastībā un mīlestībā mums paredzējis.  Kristus saprot tādas ciešanas un mokas!  Viņš neatstāj mūs vienus, bet ir Pats klāt, kad sirdī liekas kāds mums čukst: Dieva mīlestība nekad nebeidzas. Nāve būs aprīta uzvarā. 

Kristus augšāmcelšanās vēsts manā dzīvē bijis kā cements dzīves ēkai. Šogad, ka šī ēka tiek kārtīgi pārbaudīta,  Kristus mūžīgās mīlestības un žēlastības apsolījumos, līdz ar ģimeni un draugiem esam smēlušies kā ļoti izslāpuši Dieva bērni.  Daži zinat, ka mazliet vairāk kā pusgada laikā Dievs mūžībā aizsauca septiņus mūsu ģimenes locekļus, starp tiem mamu māmiņu un vairākus, kas patiesi mira daudz par agru un pēkšņi.  Ieraugot fotogrāfiju, kas raksta sākumā, iedomājos viņus dodoties, ejam aiz Jēzus – ārā no kapa!  No nāves valstības dzīvībā!  Pateicos Dievam, ka tā drīkstu domāt, jo Viņa Dēls, Pats mūžīgi dzīvais Kristus vēsta: " ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! (Jņ. 11:26)

Dievs lai dāvina jums gaišus, dzīvības apliecinošus Kristus Augšāmcelšanās svētkus! LELBĀL Virsvaldes un savā vārdā katram novēlu cerību!  Tiem, kam sāp vai ir grūti, lai šie svētki palīdz sirdīm dzīt un ticēt, ka mīlestība nekad nebeidzas.  Kristus iet ar mums caur visām grūtībām un sāpēm un arvien aicina sekot Viņam no tumsas gaismā, pretīm dzīvības uzvarai!   Viņam lai ir gods un slava!

Kristus mīļestībā  

Jūsu

(Atbalsts pieņemts LELBĀL Virsvaldes prezidija sēdē, 2017.gada 30.janvārī)

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!    

Priekā atzīmējot Kristus piedzimšanas svētkus un lūdzot, lai Dievs bagātīgi svētī visus savus bērnus 2017. gadā, aicinu īpaši pieminēt pasaules  neskaitāmos bēgļus.  Kā reiz Kristus Bērna ģimene, tā tagad, viņi dodas pretī vējam - briesmās un grūtībās. Dodoties pretī nezināmai nākotnei, lai stiprina apustuļa Pāvila vārdi: “Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.”  (Rom. 12:12)  Atcerēsimies lūgt par tiem, kuŗiem mēs, latvieši, varētu sniegt iedrošinājumu,  jo mūsu tautas un Baznīcas vēsture apliecina Dieva uzticību vishaotiskākajos laikos.

Tā notika arī pirms 70 gadiem, kad māc. Kārlis Purgailis devās no kalpošanas ASV  uz  Santpaulu, pie latviešiem. Domājot par bēgļiem, kas dodas jūŗā, mācītāja vārdi liekas tik mūsdienīgi: “Ārā aurē vējš un šļakst viļņi,  kuģis grīļojās kā piedzēris. Un šis ir ziemsvētku vakars, kad ģimenes sapulcējas gan mājās, gan arī baznīcās pie eglītes, pieminot Kristus dzimšanu. “Miers virs zemes” – bet ne uz jūras.  Aiz apaļā lodziņa, kur mana vieta,  trako saniknotā jūrā. Kad Kristus piedzima, tam nebija vietas.  Mūsu dienās ir daudz vietu, bet, kas mums tagad trūkst, ir Kristus.”    

Tas ir tāpat kā tagad, kad tik daudziem trūkst Kristus, bet, paldies Dievam, netrūkst arī, kas Viņam tic un kalpo!  Un vēl pasaules malu malās atskan vēsts, kam spējas pārvērst cilvēkus:  “ Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, ka būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.”  (Lūkas ev. 2:10-11)  Un Viņš dala veltes, kuŗu skaits  aug, jo vairāk tās atdodam!  Tā darbojās Dievs un jūs, kas kopā esiet mūsu Baznīca!   No sirds pateicos LELBāL prezidijam, Virsvaldei, Tijai Abulai, savai draudzei un katram jums par uzticīgo darbu, lūgšanām,  ziedoto laiku un līdzekļiem!  Jūsu kalpošana ir dāvana, kas nes godu Dievam un svētību neskaitāmiem mūsu draudzēs un latvju tautā. 

 Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā šajos Ziemsvētkos un 2017. gadā novēlu ticību,  cerību, spēku, laimi, izturību un mīlestību!  Šogad liels prieks sveikt jaunus draugus,  jo mēs esam auguši!  Ar jauno apgabalu Latvijā,  ar jaunu draudzi Īrijā!  Turpinot augt, lūgsim, lai Dievs sargā no visa, kas vairotu sāpes vai liegtu latvju tautai vai mums garīgi augt, saņemt Viņa žēlastību vai piedzīvot Kristus mīlestību.  Viņš lai dziedina, saved kopā, pasargā un dāvina mieru.  2017. gadā atzīmēsim Reformācijas 500. gadadienu!  Arī tādēļ noslēdzu ar Mārtiņa Lutera atgādinājumu.  Atceries -  “Eņģelis nesaka tik vien, ka Kristus ir dzimis; viņš teic: jums, jums Viņš ir dzimis!”    

Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un Ziemassvētku priekā!

Jūsu

Divu stundu ilgstošā dievkalpojumā no luterāņu un Romas katoļu puses tika vairākkārt uzsvērts, ka tas, kas vieno abas konfesijas, ir tik daudz vairāk nekā tas, kas tās šķir. Abpusēji nožēloja agrāku laiku pārpratumus un pārestības. PLF vadība un pāvests svinīgi parakstīja vairākos gados izstrādātu kopēju dokumentu „Joint deklaration“, kas uzsver kopību kristībās un apņemas strādāt pie arvien tuvākas kopības. Mārtiņš Junge un pāvests abi sprediķoja par Jāņa evaņģēlija 15. nodaļu par kopību un palikšanu Kristū kā dažādi zari vienā vīna kokā. Vairākkārt izskanēja dievgalda kopības mērķis kā iecerētas vienotības redzama zīme. Jau tagad abas konfesijas cieši sadarbojās diakonijas darbā, iestājoties par sociālu un politisku taisnību un mieru, palīdzot upuriem un bēgļiem un aicinot saredzēt atbildību pret radību, lai mēs neizpostītu dabu, kurā dzīvojam. Sevišķi iespaidīgs bija dievkalpojuma muzikālais izpildījums, piemēram, kad piecas kopējas apņemšanās tika nolasītas un pēc katras viens bērns doma vidū iededzināja sveci un to lēnām aiznesa uz altāri. Aizkustinoši bija, kad apkampās pāvests ar archibīskapi Jakelen un PLF pārstāvjiem. 

Ja arī vārdos nebija nekas īpaši negaidīts vai pārsteidzošs, tad šis notikums, ka pāvests Francisks personīgi pateicās Dievam par Reformāciju un apsveic tās atziņas, un ka pirmo reizi abas Baznīcas vadības pasaules mērogā svin šādu kopēju dievkalpojumu, iezīmē kaut ko vēsturisku, ko agrākos laikos bija grūti iedomāties. Piesardzība drošības ziņā bija tāda, ko varot salīdzināt tikai ar Obamas apmeklējumu, arī tad, kad policija pa publiskai satiksmei slēgtām ielām mūs visus busu konvojā veda uz Malmes arēnu, kur mūs 10.000 apmeklētāju sagaidīja svinību otram posmam. Tā degpunktā bija daudzdažādie sociopolitiski izaicinājumi un abu baznīcu pārstāvju dokumenta parakstīšana par turpmāk vēl ciešāku sadarbību diakoniskā darbā. Arēnas vidu veidoja milzīgs ziedu krusts, runātāju skaitā bija Zviedrijas ministru prezidents, un uz skatuves prezidēja PLF vadība un pāvests. Doma dievkalpojumam visi bija sekojuši ekrānā, kā to ar „Life-stream“ varēta darīt visā plašā pasaulē. Šo iespaidīgo dievkalpojumu arī tagad vēl var redzēt you-tube, ar apzīmējumu Joint Catholic Lutheran Commemoration.