12. Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) Ģenerālasambleja, Vindhūkā, Namībijas Republikā 2017. gadā no 10. – 17. maijam.
ŠEIT ES CEĻOJU! Es citādi nevaru
Ja Dr. Mārtiņš Luters iepazītos ar to, kādā veidā viņa slavenie vārdi, “Šeit es stāvu” tiek pārprasti Baznīcā, tad jātic, ka viņš atļautu tos mazliet koriģēt. Viņš pabrīnītos: “Vai tiešām mans sacītais bija ielūgums Dieva žēlastības atpestītajiem stāvēt uz vietas?” Luters rūktu: “Nevis ‘Šeit es stāvu’ drīzāk -Šeit es ceļoju!”
[...]Ņemsim vērā Israēla klējošanu tuksnesī. Visus 40 gadus tie bija kā svešinieki un piedzīvotāji citu ļaužu zemēs. Tomēr tiem rokās nebija pases un iebraukšanas dokumenti. Sinajā Dievs gan pie iedevis citādu ieceļošanas dokumentu – tādu ar kuru varētu iesoļot Apsolītā zemē. Bet ne arch. Laumai Zušēvicai nedz man nebija lemts tik lielu laika posmu atrasties ceļā (paldies Dievam!) un tomēr, kad ieradāmies Āfrikas dienvidos, Vindhūkas lidostā, mēs katrs ar dziļu pateicību nopūtāmies un devāmies uz Pasaules Luterāņu Federācijas XII Ģenerālasamblejas telpām.
Vindhūka, Namībija tiek apzīmēta kā “Sausa vieta starp diviem tuksnešiem”. No putna lidojuma, tās apkārtne man atgādināja Dienvidkalifornijas tuksneša biosfēru. Pilsēta atrodas 1700 metru līmenī virs jūras līmeņa starp reti apaugušiem kalniem. Krāsu toņi rūsgani pelēki ieži slejas dažus simts metrus pret debesīm dažādos leņķos. Vindhūkā dzīvo apmēram 350000 iedzīvotāju bet visā valstī – tikai ap 2.5 miljonu. No tiem, apmēram 1150000 pieskaita sevis pie luterticīgiem.
Uz asambleju ielūgumu laipni sniedza Namībijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Apvienības (tā apvieno trīs Baznīcas) padome (izveidota 2007. gadā). Mazākā no tām ir vāciski runājošā Baznīca ar 4,300 locekļeim. Faktiski, katra no trim Baznīcām atšķiras ētniski cita no citas, bet tas nekavē arvien ciešāku sadarbību un iespējamu apvienošanos laika gaitā.
Pēdejā laikā Vācijas valdība strādā pie savas atbildības atzīšanas lai panāktu izlīdzināšanu un samierināšanu ar Namībijas valdību par vācu izdarītajiem noziegumiem pret iezemiešiem koloniālā laikmetā. Namībija arī sirga Dienvidāfrikas okupācijas laikā, kad Aparthīda polītika apspieda iezemiešus pat varmācīgi izvietojot tos, kas dzīvoja Vindhūkas centra rajonos uz nomali, uz vietu, ko iezemieši nosauca – Katutura (Herero valodā: “Vieta, kur cilvēki nevēlas dzīvot”).
Patreiz no vērotā var spriest, ka Namībija kļuvusi par samērā populāru gala punktu tūristiem. Valsts polītika arvien samērā stabila, daba tur ir daudzveidīga un bezgala interesanta, kaimiņos atrodas slavenie Viktorijas ūdenskritumi u.t.t. Tūristi iecienījuši gan safari gan citus aktīvās atpūtu veidus.
Varbūt raudzīmisies uz Baznīcu, kā ļaužu pulku, kas dodas ticības safari? Tādu kurā “teļš un jauns lauva, un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs.” Jes. 11:6b
- gada 10. maijs - Pirmā asamblejas diena: DIEVA ŽĒLASTĪBAS ATPESTĪTI
Pirmais jautājums ko jāpaceļ ir: “No kā tad esam atpestīti?” Uzreiz ierodoties pielūgšanas teltī ir: No visiem iepriekšējiem spriedumiem par to, kādam jāizskatās dievnamam. Otrs – no nelokāmas izpratnes kādam jābūt dievkalpojumam. Otrs līdzīgs un radniecisks jautājums ir: “Uz ko tad esam atpestīti?” Protams, to grūtāk atbildēt, jo tās rezultāti vēl nav pilnībā realizēti. Tomēr varam spriest, ka šis process rodas pakāpeniski, pa posmiem līdzīgā ritmā, kādā Dievs piesaka atsevišķās radīšanas dienas. Un tas nav no manis atkarīgs kā uztveru šo procesu. Kad Dievs saka: “Lai top” – tad tas top – bez manas teikšanas!
Vismaz apziņa vēstīja: piederība jebkurai ciltij šajā dievkalpojumā izsīkst. Ap Dzīvības koku - krustu, kura zari paceļas pretīm Dievam lūgšanā, pulcējās tautas no malu malām. Šis taču ir Globāls moments, kas nepagāja garām nepamanīts, kad ļaudis no četrām debesu malām sanāca kopā, un ielēja kristāmā traukā dzīvo ūdeni. Tās sanāca, kā Dieva žēlastības atpestīta tauta, brīva dzīvot, brīva kalpot.
Bābelei vairs nav teikšanas: Plenārsēdē piedalījās aptuvenis 800 personu no kurām apmēram 300 bija balstiesīgi delegāti. Runāja galvenokārt angliski, vāciski, spāniski un ik pa laikam franciski. Kā lai saprotam cits citu? Nav problēmu. Uzvelci radioaustiņas un klausies, ko tulkotājs ierunā!
Arī no Patmosas cerības vārdi skan! PLF prezidenta bīskapa Dr. Munib A Younan runa atslēdza durvis ieskatam uz tālāku saprašanu par Reformācijas 500 gades devīzi: Dieva žēlastības atbrīvoti! (Liberated by God’s grace). Tajā viņš virspusēji izskaidroja šīs jubilejas atzīmēšanas 3 galvenām saukļus: Pestīšana – nav pārdodama! Cilvēki – nav pārdodami! Radība – nav pārdodama!
Cauri tām saprotam mazliet precīzāk savas Dieva līdzstrādnieka lomas – ko nozīmē būt atpestītam uz kaut ko jaunu! Dieva apsolījumiem laikā un telpā piepildoties, atskan Kunga vārdi, ko pierakstīja apustulis Jānis, kad Romas impērija viņu izsūtīja uz Patmosas salu: ‘Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu."’ (Atkl. 21:5)
HARAMBE Vakariņu laikā uzzinājām, ko nozīmē šis svahīliešu vārds. Dienas darba gaitas otrajam cēlienam noslēdzoties, Dr. Junge savos ziņojumos mums stingri lika pie sirds, lai nepazaudējam ielūgumus un valsts akreditācijas kartiņas. Bez tām nebūs piedalīties valsts prezidenta Dr. Hage Geingob sarīkotajā pieņemšanā. Kā par laimi nevienam tās arī nenoklīda!
Valsts prezidents ir otrs pēc valsts neatkarības iegūšanas pēc Sam Nujoma. Viņš pēc konfesionālas piederības ir luterticīgs. Prezidents Geingob izskaidroja, ka Harambe ietvaros ekonomisko polītiku centīsies saskaņot, lai kolonizācijas sekas pārvēstu par taisnību visiem valsts iedzīvotājiem. Harambe nozīmē visiem satvert virvi un vilkt kopīgā virzienā. Mūsu ausīm tāda jēga šķiet pazīstama un izmēģināta, taču – lai veicas! Tomēr Dievs neatceļ pravietisko vārdu ja, piemēram Dievam atrodoties ļaužu starpā un vērojot netaisnības mūsu starpā, arī Viņam sāp sirds par malā atstumto asarām. Dievs arī darbojas un sauc uz piedošanu un atkalsavienošanos! Harambe.
OMATALA, (Ošivambas valodā– Tirgus laukums) – nav jau domāts precēm vien! Iedomājaties Rīgas tirgus milzīgos paviljonus, kur pircējs spēj atrast vienalga ko galdam un kur ziņkārīgais atradīs plašu smaržu un krāsu klāstu; tāpat miniatūrā OMATALA paviljons piedāvā ienākušajam informācijas un piedzīvojumu bagātību. Tur sastapāmies ar PLF dalībbaznīcu informācijas kiosku pārstāvjiem, pārsvarā no Āfrikas valstīm: Gānas, Tanzanijas (6 miljonu locekļi!), mājas mātes Namībijas, u.c.
Publicēts 20|06|2017
Prāv. Dāvis Kaņeps
Pasaules luterāņu federācijas (PLF) asambleja Namibija
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Pēc dažām dienām prāv. Dāvis Kaņeps un es dosimies uz Windhoek, Namibījā, lai piedalītos Pasaules luterāņu federācijas (PLF) asamblejā. Tā notiks no 10. līdz 16. maijam. PLF asamblejas notiek ik pa septiņiem gadiem, pēdējā bija Štutgartē. Aicinu jums izsekot asamblejas norisei. Zemāk minētas vairākas saites. Atcerēsimies, ka Windhoek laiks no Čikāgas laika ir sešas stundas uz priekšu.
[...]Asamblejas programma solās būt ļoti nozīmīga, interesanta un celsmīga. Gadiem ilgi rīkotāji jau ir strādājuši, lai tā būtu. Asamblejas nosaukums: “Liberated by God’s grace.” Salvation – Not for Sale; Human beings – Not for Sale; Creation – Not for Sale.” Asamblejas laikā paredzēts mums arī piedalīties Reformācijas 500 gada dienas atzīmēšanā, kā arī ceturtdienas, 12. maija ‘melno apģērbu dienā’. Tajā dienā lūgts visiem vilkt melnu, lai izrādītu solidaritāti ar tiem, kas piedzīvo jebkādu seksuālu vardarbību.
Sevišķi aicinu sekot līdz rīta, vakara svētbrīžiem un dievkalpojumiem. Šie visi ir ārkārtīgi skaisti, vienojoši garīgi pārdzīvojumi! Profesionāli sagatavoti, manāms Dieva Svētais Gars, kad tik daudz sanāk kopā Dievu slavēt un Kristu godināt dziesmās, lūgšanās, pārdomās.
Aicinu lūgt par šo asambleju un PLF darbu plašā pasaulē. Mēs varam būt patiesi pateicīgi, ka piederam tādai organizācijai, pie kuŗas dibināšanas bija klāt arī archibīskaps Teodors Grīnbergs. Paldies visiem iepriekšējiem archibīskapiem, mūsu Baznīca tiek atzīta un arvien izjūtam PLF vadības atbalstu. Šoreiz man uzticēts vadīt nominācijas komisiju. Tiks pārvēlēts PLF Prezidents un visi 48 Padomes locekļi.
Pāvils rakstīja Titam: “Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem.” (Tit. 2:11) No 98 pasaules valstīm sabrauks māsas un bŗāļi Kristū no 145 luterāņu baznīcām lai kopā lūgtu, lai šī Kristus glābēja žēlastība patiesi atspīdētu visus cilvēkus un atbrīvotu katru dzīvot drošībā, mierā ticības, cerības un kristīgās mīlestības spēkā. Dodaties līdz!
Pateicībā par jūsu uzticību, Kristus mīlestībā,
Jūsu
+Lauma
Website http://lwfassembly.org
Instagram https://www.instagram.com/lwfassembly/
Facebook https://www.facebook.com/lwfassembly
Twitter https://twitter.com/lwfassembly
Youtube http://bit.ly/LWFAssemblyYoutube
Assembly hashtag #LWFAssembly
Publicēts 06|05|2017
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Nāve ir uzvarēta!
Nāve ir uzvarēta! Cik ļoti man šī patiesība šogad vajadzīga! Šis svētais Kristus apsolījums, šī Lieldienu cerības un prieka Vēsts!! Kristus uzvara pār to, kas ir tas ienaidnieks, kas salauž sirdis, no mums atrauj cilvēkus, ko mīlam, un bez kuŗiem negribam, un pat domājam, ka nevaram dzīvot, kamēr. Kamēr mēs ticības un tikai Dieva mīlestības un žēlastības spēkā iedomājamies, ka varbūt viņi mums vēstītu, ka ir brīvi no visa, kas ir tik nepilnīgs un sāpīgs šajā dzīvē? Kamēr viņi mūs mierinātu - neskumstiet, es esmu ar Viņu, kas mani aicinājis mūžīgā dzīvībā. Ar Jēzu – jaunā dzīvībā, citā valstībā! Vai tad mēs sauktu viņus atpakaļ, kuŗus tik dziļi esam mīlējuši un kuŗu nāves atstājušas tādu tukšumu un sāpes mūsu sirdīs?
[...]Pie krusta mirstot sešos neaizmirstamos vārdos Kristus noziedzniekam saka: “Šodien, Tu būsi ar mani paradīzē!” Tur, kur nekad vairs nebūs jāraud, jo tik ļoti kāds mums pietrūkst. Kur nebūs jāpiedzīvo to elli, kas ir ap mums, kad ģimenei jālemj atvienot no dzīvības uzturošām sistēmām, jo mums saka, ka nav vairs iespējams dzīvot kā Dievs to savā žēlastībā un mīlestībā mums paredzējis. Kristus saprot tādas ciešanas un mokas! Viņš neatstāj mūs vienus, bet ir Pats klāt, kad sirdī liekas kāds mums čukst: Dieva mīlestība nekad nebeidzas. Nāve būs aprīta uzvarā.
Kristus augšāmcelšanās vēsts manā dzīvē bijis kā cements dzīves ēkai. Šogad, ka šī ēka tiek kārtīgi pārbaudīta, Kristus mūžīgās mīlestības un žēlastības apsolījumos, līdz ar ģimeni un draugiem esam smēlušies kā ļoti izslāpuši Dieva bērni. Daži zinat, ka mazliet vairāk kā pusgada laikā Dievs mūžībā aizsauca septiņus mūsu ģimenes locekļus, starp tiem mamu māmiņu un vairākus, kas patiesi mira daudz par agru un pēkšņi. Ieraugot fotogrāfiju, kas raksta sākumā, iedomājos viņus dodoties, ejam aiz Jēzus – ārā no kapa! No nāves valstības dzīvībā! Pateicos Dievam, ka tā drīkstu domāt, jo Viņa Dēls, Pats mūžīgi dzīvais Kristus vēsta: " ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! (Jņ. 11:26)
Dievs lai dāvina jums gaišus, dzīvības apliecinošus Kristus Augšāmcelšanās svētkus! LELBĀL Virsvaldes un savā vārdā katram novēlu cerību! Tiem, kam sāp vai ir grūti, lai šie svētki palīdz sirdīm dzīt un ticēt, ka mīlestība nekad nebeidzas. Kristus iet ar mums caur visām grūtībām un sāpēm un arvien aicina sekot Viņam no tumsas gaismā, pretīm dzīvības uzvarai! Viņam lai ir gods un slava!
Kristus mīļestībā
Jūsu
Publicēts 25|03|2017
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Atbalsts māc. Dr.Theol. Jurim Rubenim
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Ārpus Latvijas (LELBĀL) Virsvaldes prezidijs izsaka atbalstu māc. Dr.Theol. Jurim Rubenim:
“Sekojot notikumu attīstībai Latvijā, kas saistīti ar Latvijas Kristīgā Radio uzsaukumu attiecībā uz Dr. Theol. Jura Rubeņa jaunāko grāmatu, stingri noraidām jebkādus aicinājumus uz reliģisku neiecietību un ekstrēmismu kā pretējus kristīgajam vēstījumam. Izsakām savu atzinību un atbalstu mācītāja, Dr. Theol. Jura Rubeņa teoloğijai, kā arī viņa izcilajai lomai un ieguldījumam visas latviešu tautas garīgajā ceļā iepriekšējo gadu desmitu gaitā.”
[...](Atbalsts pieņemts LELBĀL Virsvaldes prezidija sēdē, 2017.gada 30.janvārī)
Publicēts 31|01|2017
LELBĀL Prezidijs
Priecīgu Epifānijas dienu!
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Priecīgu Epifānijas dienu! Priecīgu Zvaigznes dienu!
Ar šo dienu mēs ieejam skaistā Atspīdēšanas, vai Epifānijas laikā mūsu Baznīcas gadā. Šī ir jau sestā diena Jaunā Gadā un es no sirds Jūs apsveicu tajā un izlūdzos Dieva svētību dodoties tālāk 2017. gadā pa to ceļu, ko mums paredzējis Dievs. Ne vienmēr ir tik viegli to saredzēt, bet tik bieži tas nav tādēļ, ka Viņš to nav apgaismojis.
Pašiem kādreiz sevi jāpārliecina celties un doties pie pienākumiem, vai darbiem, kas prasa domāt jaunās kategorijās! Kādreiz nav viegli, jo jāuzdrīkstas nepalikt 'uz vietas', tikai tādēļ, jo tur ir drošāk, vai viss ir tik ierasts un jauks. Dievs lai dod, ka mums netrūktu ticības doties tur, kur Viņš vada, arī ja mēs nonāktu vēl neiepazītā teritorijā, vai pie tiem, kas nepazīst Kristu vai Viņa evaņģeliju, un mūs pat uzskata par bīstāmiem. Kā reiz Jēzus laikā, tā tagad, pasaulē netrūkst Herodu, vai ļaunuma un grēka pretspēka Kristus patiesībai.
[...] Dosimies 2017. gadā bez bailēm, ne tikai aiz ziņkārības, bet aiz pārliecības, ka sekojot ilgām pēc patiesības, mēs arvien nonāksim pie Kristus. Dosimies tālāk šī gada Reformācijas jubilejas garā, gatavībā sevi pārbaudīt, sevī reformēt to, kam jāpārtop, vai jāatjaunojās. Pateiksimies arvien par tiem, kas mūs mudina dalīties ar to, ko esam Kristū atklājuši un no Viņa saņēmuši. Kaut katram mēs būtu gatavi sludināt, ka Viņš ir gaisma, kas laužās cauri tumsai, ko dažkārt piedzīvojam pasaulē, vai paši sevī izjūtam.
Reiz Zvaigznes dienas dziesmā (meld.:Finlandia) nezināms autors aicināja:
"Pie debesīm ir zvaigzne uzlēkusi, Tik mirdzoši tās stari lejup krīt.
Sirds, kas tik ilgi gaismu meklējusi, Nu visos ceļos debess gaisma mirdz!
Pie debesīm ir zvaigzne uzaususi. Sirds, vai to jūti, kā tā starot prot?
Tai sāpei, kas tik ilgi sāpējusi, Nāks GlābējsJēzus saldu mieru dot.
Pie debesīm ir zvaigzne uzlēkusi. Nav citas par to spožākas nekur.
Sirds, kas tu, tumsu nesot, piekususi, Tev gaisma tur, tev spoža gaisma tur!
Tā Viņa gaisma, kas par sevi vēsta:
"Es, Jēzus, sūtīju savu eņģeli liecināt jums draudzēs par visu šo.
Es esmu Dāvida sakne un dzimums, mirdzošā Rīta Zvaigzne!."
(Jņ atkl. 22:16)
Un par mums Viņš vēsta:
"Jūs esat pasaules gaisma.: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta. Gaismekli iededzis, neviens to neliek nem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie
redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs!" (Mt. 5: 14-16)
Dievs lai svētī, ka šodien īpaši spoži mirdziet līdz ar visu mūsu Baznīcu - visu 2017. gadu - Dievam par godu un slavu, mūsu latvju tautai un līdzcilvēkiem visur par svētību!
Kristus mīlestībā,
Jūsu
+ Lauma
Publicēts 07|01|2017
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Ziemassvētku – Kristus dzimšanas svētku sveicieni un atskats uz aizejošo gadu
“Nebīstieties, redziet...” (Lk. 2,10)
Mīļie draugi – māsas un brāļi Kristū! Ziemassvētku laiks daudziem no mums ir kā atskaites punkts gada ritējumā. Šāds atskaites punkts mums noteikti ir nepieciešams, lai mēs izvērtētu aizvadītajā gadā notikušo un raudzītos nākotnē. Un nākotnē mēs gribam un mums vajag raudzīties ar gaišām cerībām.
Nešaubīgi, aizvadītais gads LELBĀL draudzēm Latvijā ir bijis trauksmains. Vispirms, esam nodibinājuši LELBĀL Latvijas apgabalu. Līdz ar to esam no jauna iekustinājuši latviešu prātus visā pasaulē par to, kas vispār ir latviešu luteriskā Baznīca. Šobrīd Latvijā tā vairs nav tikai LELB, savukārt LELBĀL arī pavisam oficiāli vairs nav tikai ārpus Latvijas. Tā arī pavisam drīz mūsu Baznīca mainīs nosaukumu un vairs nesauksies “Baznīca Ārpus Latvijas”. Tomēr galvenais ir ne jau nosaukums, bet piepildījums. Tātad, kāds ir šis piepildījums?
[...]
Domājot par šī piepildījuma īstenošanu, LELBĀL atgriešanās Latvijā šogad ir iezīmējusi ceļu pretī vēsturiskās patiesības - LELBĀL leģitīmā statusa atjaunošanai Latvijā. Aizejošajā gadā šajā ceļā esam tikuši uz priekšu, bet vēl daudz vairāk mums ir jāsasniedz.
Lai gan Ziemassvētku laikā būtu jādomā un jārunā par mieru, tomēr arī jāatzīst, ka daļa notikumu LELBĀL Latvijā ir bijuši tādi, kurus par mierīgiem nevarētu nosaukt. Neskaidrības ar draudžu dievnamu piederību nākotnē, neskaidras, saasinātas attiecības ar LELB, juridiskie jautājumi un tiesas procesi – arī tās ir šī brīža zīmes, kuras nav iespējams neieraudzīt. Tomēr mēs ticam, ka tas, ko mēs kā Baznīca strādājam, darbs, kas notiek visās LELBĀL Latvijas draudzēs, ir patiesības darbs, un nedarīt to mēs nevaram. Un arī, tas, kas ir noticis un notiek, norāda uz mūsu dzīvību un to, ka mums kā Baznīcai patiešām Latvijā ir sava nepieciešama vieta. Bet, tikai pie rūpēm Ziemassvētku laikā negribu kavēties.
Šajā brīdī gribu pateikties Dievam par katru no Jums, un arī pateikt paldies Jums katram par darbu, ko Jūs darāt savās draudzēs un ne tikai formālās draudzēs (jo ticu, ka mēs savu Dieva doto uzdevumu pildām arī ārpus Baznīcas sienām), par nesavtīgajiem upuriem – Jūsu laiku un enerģiju, kuru Jūs veltāt, lai Kristus darbs tiktu veikts caur mums.
LELBĀL draudzes Latvijā iet plašumā, un es ticu, ka tas tā būs arī nākošajā gadā un turpmāk. Mēs augam, bet galvenais, ka mēs pieaugam arī iekšēji, garīgi. Mēs arī pieaugam savā kalpošanā. To, piemēram, brīnišķīgi parādīja mūsu apgabala Diakonijas diena. Cilvēki prasa, gaida, cer un Baznīcu, kas redz šīs dienas vajadzības un spēj tām atsaukties. Es kā tādu saredzu mūsu Baznīcu – LELBĀL un par to esmu lepns.
Lai Dievs svētī, ka esam gaiša, atvērta Baznīca, Baznīca, kas redz un dzird, Baznīca, kas nebīstas no izaicinājumiem, Baznīca, kas arvien stiprāk atkal no jauna iesakņojas Latvijā, Baznīca, kurā savu vietu var atrast ikviens, kas patiesi meklē! Lai Dievs Jums ikvienam - gan garīdzniekiem, gan draudžu darbiniekiem dod bagātīgi žēlastību, spēku, mieru un mīlestību! Lai katra draudzes norise ir patiesi piepildīta – ne tikai ar cilvēkiem, bet ar Dieva tuvumu! Svētīgus Kristus dzimšanas svētkus un Dieva svētītu Jauno Gadu!
Sirsnībā,
Publicēts 23|12|2016
Prāvests Kārlis Žols
Arch. Laumas Zušēvicas Ziemassvētku raksts
Bija 1946. gads. Latvieši pulcējās bēgļu nometnēs rīkotajos dievkalpojumos. Viņu mācītāji centās sagādāt ilustrācijas dziesmu lapiņām. Starp daudzām citām, kartiņā redzam Anša Bērziņa ilustrāciju, kur svētā ģimene ir ceļā uz Ēģipti. Pretim pūš stiprs vējš. Zem zīmējuma lasām divus vārdus no Mateja ev. 2:14: “…un bēdza…” angļu valodā un citās, parasti tulko, “devās prom”, vai ‘aizgāja’ uz Ēģipti. Paši būdami bēgļi, latviešu tulkotāji un šis mākslinieks gribēja atgādināt, ka ir liela atšķirība starp to vai dodies prom, vai bēdz. Vienā gadījumā, liekas, pats izvēlies kurp doties, otrā, citu rīcība nosaka tavējo.
[...]Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Priekā atzīmējot Kristus piedzimšanas svētkus un lūdzot, lai Dievs bagātīgi svētī visus savus bērnus 2017. gadā, aicinu īpaši pieminēt pasaules neskaitāmos bēgļus. Kā reiz Kristus Bērna ģimene, tā tagad, viņi dodas pretī vējam - briesmās un grūtībās. Dodoties pretī nezināmai nākotnei, lai stiprina apustuļa Pāvila vārdi: “Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.” (Rom. 12:12) Atcerēsimies lūgt par tiem, kuŗiem mēs, latvieši, varētu sniegt iedrošinājumu, jo mūsu tautas un Baznīcas vēsture apliecina Dieva uzticību vishaotiskākajos laikos.
Tā notika arī pirms 70 gadiem, kad māc. Kārlis Purgailis devās no kalpošanas ASV uz Santpaulu, pie latviešiem. Domājot par bēgļiem, kas dodas jūŗā, mācītāja vārdi liekas tik mūsdienīgi: “Ārā aurē vējš un šļakst viļņi, kuģis grīļojās kā piedzēris. Un šis ir ziemsvētku vakars, kad ģimenes sapulcējas gan mājās, gan arī baznīcās pie eglītes, pieminot Kristus dzimšanu. “Miers virs zemes” – bet ne uz jūras. Aiz apaļā lodziņa, kur mana vieta, trako saniknotā jūrā. Kad Kristus piedzima, tam nebija vietas. Mūsu dienās ir daudz vietu, bet, kas mums tagad trūkst, ir Kristus.”
Tas ir tāpat kā tagad, kad tik daudziem trūkst Kristus, bet, paldies Dievam, netrūkst arī, kas Viņam tic un kalpo! Un vēl pasaules malu malās atskan vēsts, kam spējas pārvērst cilvēkus: “ Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, ka būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” (Lūkas ev. 2:10-11) Un Viņš dala veltes, kuŗu skaits aug, jo vairāk tās atdodam! Tā darbojās Dievs un jūs, kas kopā esiet mūsu Baznīca! No sirds pateicos LELBāL prezidijam, Virsvaldei, Tijai Abulai, savai draudzei un katram jums par uzticīgo darbu, lūgšanām, ziedoto laiku un līdzekļiem! Jūsu kalpošana ir dāvana, kas nes godu Dievam un svētību neskaitāmiem mūsu draudzēs un latvju tautā.
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā šajos Ziemsvētkos un 2017. gadā novēlu ticību, cerību, spēku, laimi, izturību un mīlestību! Šogad liels prieks sveikt jaunus draugus, jo mēs esam auguši! Ar jauno apgabalu Latvijā, ar jaunu draudzi Īrijā! Turpinot augt, lūgsim, lai Dievs sargā no visa, kas vairotu sāpes vai liegtu latvju tautai vai mums garīgi augt, saņemt Viņa žēlastību vai piedzīvot Kristus mīlestību. Viņš lai dziedina, saved kopā, pasargā un dāvina mieru. 2017. gadā atzīmēsim Reformācijas 500. gadadienu! Arī tādēļ noslēdzu ar Mārtiņa Lutera atgādinājumu. Atceries - “Eņģelis nesaka tik vien, ka Kristus ir dzimis; viņš teic: jums, jums Viņš ir dzimis!”
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un Ziemassvētku priekā!
Jūsu
Publicēts 20|12|2016
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Vēsturisks luterāņu jubilejas dievkalpojums ar pāvestu Lundas domā
Ievadot Reformācijas 500 gadu jubilejas sarīkojumus Ticības atjaunošanas dienā 31. oktobrī Lundas domā notika piemiņas dievkalpojums ar 450 lūgtiem viesiem. To kopēji vadīja Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) prezidents Munibs Junāns un ġenerālsekretārs Mārtiņš Junge ar Romas katoļu pāvestu Francisku, kārdinālu Kurtu Kochu un pāri par 10 kardināliem. Piedalījās arī Zviedrijas karālis ar kundzi, Zviedrijas ministru prezidents un citu konfesiju pārstāvji, piemēram, Porvo kopienas anglikāņu priekšsēdis archibīskaps Maikls Džeksons. Dievkalpojuma sākumā mūs šajā domā, kurā 1947. gadā tika dibināta PLF, sveica Zviedrijas archibīskape Antje Jakelen. Pateicos, ka man bija uzticēts pārstāvēt mūsu Latvijas Evaņġēliski Luterisko Baznīcu ārpus Latvijas un ka sēžot doma vidū pie gaiteņa varēju visam būt tik tuvu.
[...]Divu stundu ilgstošā dievkalpojumā no luterāņu un Romas katoļu puses tika vairākkārt uzsvērts, ka tas, kas vieno abas konfesijas, ir tik daudz vairāk nekā tas, kas tās šķir. Abpusēji nožēloja agrāku laiku pārpratumus un pārestības. PLF vadība un pāvests svinīgi parakstīja vairākos gados izstrādātu kopēju dokumentu „Joint deklaration“, kas uzsver kopību kristībās un apņemas strādāt pie arvien tuvākas kopības. Mārtiņš Junge un pāvests abi sprediķoja par Jāņa evaņģēlija 15. nodaļu par kopību un palikšanu Kristū kā dažādi zari vienā vīna kokā. Vairākkārt izskanēja dievgalda kopības mērķis kā iecerētas vienotības redzama zīme. Jau tagad abas konfesijas cieši sadarbojās diakonijas darbā, iestājoties par sociālu un politisku taisnību un mieru, palīdzot upuriem un bēgļiem un aicinot saredzēt atbildību pret radību, lai mēs neizpostītu dabu, kurā dzīvojam. Sevišķi iespaidīgs bija dievkalpojuma muzikālais izpildījums, piemēram, kad piecas kopējas apņemšanās tika nolasītas un pēc katras viens bērns doma vidū iededzināja sveci un to lēnām aiznesa uz altāri. Aizkustinoši bija, kad apkampās pāvests ar archibīskapi Jakelen un PLF pārstāvjiem.
Ja arī vārdos nebija nekas īpaši negaidīts vai pārsteidzošs, tad šis notikums, ka pāvests Francisks personīgi pateicās Dievam par Reformāciju un apsveic tās atziņas, un ka pirmo reizi abas Baznīcas vadības pasaules mērogā svin šādu kopēju dievkalpojumu, iezīmē kaut ko vēsturisku, ko agrākos laikos bija grūti iedomāties. Piesardzība drošības ziņā bija tāda, ko varot salīdzināt tikai ar Obamas apmeklējumu, arī tad, kad policija pa publiskai satiksmei slēgtām ielām mūs visus busu konvojā veda uz Malmes arēnu, kur mūs 10.000 apmeklētāju sagaidīja svinību otram posmam. Tā degpunktā bija daudzdažādie sociopolitiski izaicinājumi un abu baznīcu pārstāvju dokumenta parakstīšana par turpmāk vēl ciešāku sadarbību diakoniskā darbā. Arēnas vidu veidoja milzīgs ziedu krusts, runātāju skaitā bija Zviedrijas ministru prezidents, un uz skatuves prezidēja PLF vadība un pāvests. Doma dievkalpojumam visi bija sekojuši ekrānā, kā to ar „Life-stream“ varēta darīt visā plašā pasaulē. Šo iespaidīgo dievkalpojumu arī tagad vēl var redzēt you-tube, ar apzīmējumu Joint Catholic Lutheran Commemoration.
Publicēts 02|11|2016
Archbīskaps emeritus
Elmārs Ernsts Rozītis
Sveiciens Reformācijas svētkos!
2016. gada 27. oktobrī
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Mēs esam aicināti piedalīties vēsturiskā notikumā! Pievienotā vēstulē no Pasaules Luterāņu Federācijas ir informācija par iespēju ‘būt klāt’ dievkalpojumā, kas notiks pirmdien, 31. oktobrī, Lundā. Dievkalpojumā piedalīsies Romas Pāvests Francisks līdz ar Pasaules Luterāņu Federācijas garīdzniekiem no pasaules malu malām. Pateicos mūsu archibīskapam Emer. Elmāram E. Rozītim, kas pārstāvēs mūsu Baznīcu.
[...]Lūdzu, tālāk ziņojiet par šo notikumu. Kopā noskatoties dievkalpojumu, katrā draudzē varētu sekot pārrunas par to kā nākamgad atzīmēsim Reformācijas 500. jubileju! Dievs lai dod, ka topam iedvesmoti domāt par to, ko nozīmē būt luterāņu kristietiem. Tuvākās dienās šo jautājumu pārrunās LELBA vidienes apgabala konferencē, arī citur šie jautājumi jau atskanējuši.
Nelaiķis māc. Osvalds Gulbis pirms 58. gadiem Ceļa Biedrā rakstīja par to, kāpēc viņš ir luterānis. Viņa vārdi lika daudz domāt, varbūt arī jums tie izraisīs pārdomas un pārrunas. Viņš secināja:
"Es esmu luterānis tāpēc, ka arī Sv. Rakstos - un Sv. Rakstos it sevišķi - es meklēju to, kas norāda uz Kristu ("was Christum treibet" - Luters). Un ja arī es Viņu vienmēr nesaprotu un nevaru saprast – es paļaujos uz Viņu. Es Viņam uzticos. Es ticu Viņam. Tas nenozīmē, ka es būtu atteicies no bauslības. Dieva desmit baušļi ir spogulis. Bet tajā es neredzu Dievu. Bauslības spogulī es redzu pats sevi, tādu, kāds es esmu. Kristū es redzu Dievu. Kristū es redzu sevi tādu, kādam man jābūt.... Pestīšanas ilgas ir reformācijas sine qua non...Nē Pēteris, ne Pāvils, ne pāvests, ne Luters var man sacīt: nāc pie manis! bet Viņš gan var. Ne Pēteris, ne Pāvils, ne Luters par mani miris un aizgājis man "vietu sataisīt”, bet Viņš gan - - "lai es Viņam piederu, Viņa valstībā zem Viņa dzīvoju un Viņam kalpoju mūzīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētumā" (Mazais katķisms). Tie ir reformācijas un tamlīdz luterisma pamatprincipi: Raksti, ticība, žēlastība, un - tikai Raksti, tikai ticība un tikai žēlastība...un tikai caur Rakstiem, un tikai caur ticību un tikai ar Dieva žēlastību es varu pestīts kļūt…un arī tāpēc es esmu luterānis."
Svētīgus un ticības un cerības atjaunojošus Reformācijas svētkus jums no sirds novēlu! Lūgsim arī mēs, kā reiz Mārtiņš Luters:
"Mēs lūdzam, mūsos uzpūti, Kungs, mīlestības uguni
Un deldē mūsu nespēku
Ar Svēta Gara dāvanu."
Jūsu
+ Lauma
Publicēts 28|10|2016
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Sieviešu kalpošana nav tirgus objekts
Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīcā savā 3. jūnijā notikušajā sinodē lēma par izmaiņām satversmē, nostiprinot jau vairākus gadus arhibīskapa Jāņa Vanaga piekopto praksi neordinēt sievietes mācītāja amatā. Pirms notikušās sinodes pārdomāt šo grozījumu izdarīšanu satversmē aicināja gan Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas, gan virkne luterisko baznīcu visā pasaulē. Visasākā reakcija pēc LELB sinodes pieņemtā lēmuma sekoja no partnerbaznīcām Vācijā, tā piemēram, Vidusvācijas evaņģēliskās baznīcas bīskape Ilze Junkermane 27.jūnijā savā vēstulē arhibīskapam Jānim Vanagam aicināja vēlreiz pārdomāt LELB sinodes pieņemto lēmumu un sniedza argumentus no Jaunās Derības, tā norādot uz vienlīdzīgām sieviešu un vīriešu kalpošanas iespējām baznīcā. Savu satraukumu un mulsumu par LELB pieņemto lēmumu un tā leģitimitāti pauda arī Vācijas evaņģēliskās baznīcas (VEB) bīskape Petra Bose-Hūbere. VEB konventā Bose-Hūbere uzsvēra, ka apustuļa Pāvila vārdi par to, lai sievas draudzē klusē ir jālasa kontekstā un trupinājumā tam, ko tieši Pāvils ar to gribējis teikt, nevis lūkoties uz šo Rakstu vietu izrauti no konteksta.
[...]Savu sarūgtinājumu par notikumiem LELB sinodē izteica arī Pasaules luterāņu federācija (PLF), kura pārstāv 74 miljonus luterāņu visā pasaulē. Pēc PLG ģenerālsekretāra Mārtina Junges ziņojuma, PLF nāca klajā ar paziņojumu, kurā norāda “Mēs dalām sāpes un skumjas ar mūsu māsām un brāļiem LELEB, ko rosinājis ierobežojums oridnēti kalpot tikai vīriešiem. Mēs ticam, ka visā baznīca un visā mūsu kopība cieš ja sieviešu kalpošanas dāvanas netiek novērtētas un tām netiek dotas pilnas kalpošanas iespējas.”
Šī gada septembrī atklātu vēstuli LELB arhibīskapam Jānim Vanagam nosūtīja arī Ziemeļvācijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Gerhards Ulrihs. Savā vēstulē bīskaps Ulrihs uzsver, ka turpmāk Ziemeļvācijas ev.lut. baznīcas (ZELB) un LELB attiecības nevarēs palikt bez izmaiņām, ja LELB pieturēsies pie sieviešu ordinācijas aizlieguma. Bīskaps Ulrihs norāda - “Kristībā visi kristieši ir vienlīdz aicināti par draudzes locekļiem un priesteriem: “Kas ir iznācis no kristības, drīkst lepoties, ka jau ir iesvētīts par priesteri, bīskapu un pāvestu,” – saka Mārtiņš Luters rakstā “Vācu nācijas kristīgajai muižniecībai”. Visaptveroša vīriešu un sieviešu līdzdalība un pilnīga vienlīdzība baznīcas dzīvē izriet no mūsu reformācijas ticības apliecības dziļākas izpratnes.
Šī iemesla dēļ mūsu attiecības pēc jūsu lēmuma nevar tālāk pastāvēt bez izmaiņām. Visas Eiropas Protestantu baznīcu apvienības (EPBA) baznīcas ir apņēmušās savā darbā vadīties pēc dokumenta “Amats, ordinācija, episkopē un teoloģiskā izglītība”. Tā 58. paragrāfā ir teikts: “EPBA baznīcas sieviešu ordinācijas praksi ir veidojušas saskaņā ar pašreizējo reformatorisko izpratni par garīgo amatu. [..] Sieviešu ordināciju tās uztver kā Svētā Gara dāvanu un svētību un neatkāpsies no šīs prakses, jo viņu izpratnē tas ir principiāls jautājums.”
Kā vairāki Vācijas evaņģēliskās baznīcas bīskapi un citi garīdznieki, tā arī ZELB bīskaps Ulrihs akcentē, ka LELB pastāv radikāli citāda Rakstu izpratne, nekā tos lasa, saprot un interpretē ne tikai Vācijas baznīcās, bet lielā daļā PLF dalībbaznīcu.
“Šajā sinodē daudzi jūsu baznīcas pārstāvji pauda tādu Rakstu un amata izpratni, kas būtiski atšķiras no mūsu baznīcas izpratnes. Luteriskajā izpratnē ticīgajiem ir jāpaklausa nevis mācītājiem un bīskapiem, bet gan vienīgi Kristum, miesā dzimušajam Dieva Vārdam. Taču paklausība Dieva Vārdam nozīmē vairāk nekā turēšanos pie burta.”
Tāpat bīskaps Ulrihs aicina LELB arhibīskapu Jāni Vanagu sniegt savu redzējumu par to kā turpmāk varētu attīstīties VEB un LELB savstarpējās attiecības – “[..] es lūdzu Jūs, godājamais brāli Jāni Vanag, darīt zināmu, kā Jūs saredzat mūsu attiecību nākotni. Šo jautājumu īpaši pastiprina ziņa, ka Hanss Martins Jensons pirms ievēlēšanas Liepājas diecēzes bīskapa amatā sinodē noraidījis attiecības ar tām baznīcām, kurās ordinē sievietes. Šo jautājumu vēl pastiprina jūsu izvēle, kuru baznīcu pārstāvji tika uzaicināti uz bīskapa Hansa Martina Jensona konsekrāciju un kuru ne.”
Jāuzsver arī tas, ka VEB savā nacionālajā konventā ir nolēmusi turpmāk sadarboties ar trīs Latvijā esošām evaņģēliski luteriskām baznīcām – LELB, LELBĀL un Vācijas evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā.
Mācītājs Rinalds Gulbis
Frankfurtē, 2016.gada oktobrī
Schreiben Landesbischof Ulrich an Erzbischof Vanags - 13. Sept. 2016.pdf
2016_09_13 Lett. Übersetzung Brief Landesbischof Ulrich an Erzbischof Vanags.pdf
Publicēts 07|10|2016
Mācītājs Rinalds Gulbis
