Teksta izmērs A A A

Jaunumi

Porvo baznīcu kontaktgrupas un prezidējošo bīskapu (“primātu”) sanāksme no 2015. gada 19.-23. oktobrim Edinburgā

Latvieši šajā sanāksmē bija īpaši labi pārstāvēti. Klāt kā LELBĀL vadītāja bija archibīskape Lauma Zušēvica, kā aizejošais LELBĀL pārstāvis kontaktgrupā archibīskaps emeritus Elmārs Rozītis un kā ienākošais mūsu pārstāvis prāv. Dr. Andris Abakuks. Kā novērotājs no LELB piedalījās archibīskaps Jānis Vanags, bet pašreiz no LELB nav iecelts jauns pārstāvis kontaktgrupā aizgājušās Dr. Sandras Ginteres vietā.

[...]
Publicēts 07|11|2015

Prāv. Andris Abakuks

Dažas pārdomas par sieviešu ordināciju

Sievietes – pirmās Jēzus augšāmcelšanās liecinieces 

Bet ejiet un pasakiet to viņa mācekļiem un Pēterim: viņš pirms jums aizies uz Galileju; tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums sacījis." Iznākušas no kapa tās metās bēgt prom, tās trīcēja un bija satriektas, un nestāstīja nevienam neko, jo baidījās. (Marka ev. 16,7-8) (Bībeles teksti, ja ne citādi minēti, ir no jaunā Bībeles 2012. gada tulkojuma) 

Pats galvenais notikums, uz ko es balstu savu viedokli par sieviešu ordināciju, ir Jēzus augšāmcelšanās. 

‌Visos evaņģēlijos sievas kā pirmās saņem eņģeļa vēstījumu. Kāpēc tā? Kāpēc ne kāds cits no mācekļiem? Te ir interesanta lieta. Šīs pašas sievas bija tās, kas no attāluma vēroja Jēzus krustā sišanu. Viņas vienīgās bija palikušas kopā ar Jēzu, kad visi pārējie bija "aizlaidušies" un pametuši Jēzu vienu. Jāņa evaņģēlijā vienīgi vārdā nenosauktais māceklis, ko Jēzus mīlēja, ir pie krusta un arī pēc tam pie kapa kopā ar Pēteri. Iemesls, kāpēc šīs sievietes tā rīkojās, bija tas, ka viņas Jēzu mīlēja, un, lai arī nespēdamas mainīt notiekošo, vismaz gribēja būt Viņa tuvumā.
[...]
Publicēts 29|10|2015

Māc. Mārtiņš Urdze

LŪGŠANA PĻAUJAS SVĒTKIEM

Vissvētais Dievs, reiz viens tavs bērns mācīja:
Zeme ir piepildīta ar debesīm,
Un katrs parasts krūms ar Dieva uguni, 
Bet tikai tas, kurš redz, 
Novelk kurpes...

Mēs noliecam galvas Tavā priekšā, kas esi visu radītājs un lūdzam Tevi,

[...]
Publicēts 30|09|2015

Archib. Lauma Zušēvica

LELBA — iesākumā un 40 gados.

Latviešu ev. lut. draudzes Amerikā pastāv jau kopš 19. gadsimta beigām, kad izceļotāji no Latvijas veidoja draudzes Ņujorkā, Bostonā, Baltimorā, Filadelfijā, Čikāgā, Klīvlandē, San Francisco un Linkolna pagastā, Viskonsinā, lai lūgtu Dievu savā dzimtajā valodā. Pirmās draudzes organizēja un periodiski apmeklēja igauņu izcelsmes mācītājs Hans Rebane, bet diekalpojumus un garīgo aprūpi veica pašu izvēlēti draudzes locekļi. [...]
Publicēts 30|08|2015
LELBA archivārs
Juris Pūliņš

LELBĀL virsvaldes plenārsēde Milvokos

Latvijas  Evaņģēliski Lututeriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) virsvaldes plenārsēde notika ASV, Milvoku  latviešu evaņģēliski luteriskās Sv.Trīsvienības draudzes dievnamā no 2015.gada 16. līdz 18.aprīlim un 20. aprīlī.

Saskaņā ar LELBĀL Darbības noteikumiem virsvalde ir LELBĀL gribas izpildītāja un pārraudzības iestāde. Tās locekļi ir archibīskaps, Latvijas Evanģēliski Luteriskās Baznīcas Amerikā (LELBA) pārvaldes priekšnieks un viņa laicīgais vietnieks, apgabalu prāvesti un viens laicīgais pārstāvis no katra apgabala. LEBĀL šobrīd veido astoņi apgabali jeb prāvestu iecirkņi: LELBA Austrumu apgabals (ieskaitot Dienvidameriku), LELBA Rietumu apgabals, LELBA Vidienes apgabals, LELBA Kanādas apgabals, Austrālijas Latviešu Evaņģēliski Luterisko Draudžu Apvienība, Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Lielbritānijā, Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Vācijā, Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Zviedrijā. LELBĀL sastavā darbojas draudzes arī Beļģijā, Nīderlandē, Dānijā, Norvēģijā, Krievijā un Latvijā. Virsvalde pieņem savus lēmumus plenārsēdē, kura tiek sasaukta reizi trijos gados. Šoreiz tā notika laikā, kas deva iespēju virsvaldes locekļiem piedalīties archibīskapes Laumas Zušēvicas konsekrācijas dievkalpojumā, tā apliecinot  baznīcas pārstāvniecību no daudzajām zemēm un apgabaliem. Plenārsēžu darba seka allaž ir spraiga un piepildīta, kā tas bija arī šoreiz, kad bez pārrunām un lēmumu pieņemšanas, katra plenarsēdes darba diena iesākās un noslēdzās ar svētbrīžiem. Plenārsēdi pārmaiņus vadīja archib.emer. Elmārs Ernsts Rozītis, archib. Lauma Zušēvica un LELBA pārvaldes priekšnieka laicīgā vietniece Baiba Liepiņa, protokolēja laju pārstāve no Lielbritānijas Daira Vāvere.

Plenārsēdes sākuma daļa tika veltīta virsvaldes amata personu, zemju prāvestu, Rītdienas Fonda priekšsēža,  kasiera un Revīzijas komisijas ziņojumiem. 

[...]
Publicēts 13|07|2015
LELBĀL sekretāre
Daira Vāvere

Priecīgus Trīsvienības svētkus!

Sv. Franciska lūgšana, rakstīta 1220. gadā, to tulkoja māc. Ilze Larsen, vidienes apgabala garīgā vadītāja vietas izpildītāja.  
[...]
Publicēts 31|05|2015

Archib. Lauma Zušēvica

Vienu dienu pēc Vasarsvētkiem

Ja viss būtu bijis, kā tam vajadzēja būt. . . .

Ja viss būtu bijis, kā tam vajadzēju būt, tad es būtu paspējusi no sirds visiem novēlēt Dieva Svētā Gara iedvesmotus Vasarsvētkus un katram Baznīcas loceklim un loceklei priecīgu dzimšanas dienu -  pirms tā pagāja.  Bet,  (man ļoti patīk tas mazais vārds) bet, tad es nevarētu dalīties ar vārdiem, ko tikai šorīt izlasīju. Tie nāk no grāmatiņas par ko pateicos prāv. Klāvam Bērziņam, kas pirms divām nedeļām man to uzdāvināja Annabergā.  Es ticu ir Karļa Vilhelma Štēnbuka Apustuļu ticības apliecinājuma komentārs.  No vācu valodas tulkojusi māc. Dr. Ilze Ķezbere-Herle, to šogad izdevis “Klints”. [...]
Publicēts 26|05|2015

Archib. Lauma Zušēvica

Archib. Lauma Zušēvica Eiropā

Vēl ceļā, domās ar jums,

Kaut vēlāk ko vairāk uzrakstīšu, gribēju dalīties ne tikai ar sveicieniem no māsām un brāļiem Lielbritānijā un Īrijā, bet arī ar dažām fotogrāfijām no Trondheimas dievnamiem.


[...]
Publicēts 14|05|2015

Archib. Lauma Zušēvica

Archib. Lauma Zušēvica dodās uz Eiropu

LELBĀL novēl Dieva svētību gan Lielbritānijas baznīcas Sinodei, kas notiks Rofantā 9. un 10. maijā, gan arī mūsu Vācijas baznīcas Sinodei, kas notiks no 14. līdz 17. maijam. [...]
Publicēts 07|05|2015

Baiba Liepiņa

Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā

Šodien, Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā, iedomājos, cik ļoti ar drosmi Dievs bija svētījis tos, kas 1990. gada  4. maijā uzdrīkstējās pacelt savas balsis zinot, ka tās sadzird ne tikai pasaules prese, ne tikai latvieši tuvumā un tālumā, bet toreizējie PSRS spēki. Lasīju, ka dēļ tās realitātes,  Latvijas tautas frontes priekšēdētājs bija secinājis: "Līdz ar to 4. maija deklarācija bija garīgs akts, proklamācija.Tautas manifests." 
[...]
Publicēts 04|05|2015

Archib. Lauma Zušēvica
1234567
Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā © 2014.
Visas tiesības paturētas.
Izgatavoja GlobalWEB *