Teksta izmērs A A A

• Kas ir LELBĀL
  • Kas ir LELBĀL
  • Virsvalde
  • Draudzes
  • Garīdznieki
  • Satversme
  • Rītdienas fonds
  • Arch. A. Lūša piemiņas fonds
  • Misijas fonds
• Ekumeniskas attiecības
  • Porvo
  • Pasaules Luterāņu Federācija
  • Eiropas Baznīcu Konference
  • Pasaules Baznīcu Apvienība
• Saites
• Kontakti

Svētuma caurstrāvotajā Valtaiķu “Mācītāju kapsētā” maigi lietainā šā gada agrā pavasaŗa dienā māc.Varis Bitenieks zvanīja zvanu, tam blakus stāvot!  Zvans skaļi un skaisti dziedāja!  Vai nobijās lopiņi, kas netālu  laukos ganījās? Vai tālumā kāds nemierā sev prasīja, kas miris?

Reiz citā laikmetā un vietā tiem, kas naktī sargāja savas avis no debesīm atskanēja vēsts: “Nebīstaties, jo redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzīmis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs!:  (Lk. 2:10-11)   Neatskanēja zvani, bet eņģeļu koris, kas slavēja Dievu un vēstīja: virs zemes nācis Pestītājs, kas nes mieru laba prāta cilvēkiem.  Viņš žēlastībā uzklausa mūsu grēksūdzes lūgšanas un mums piedodot atgādina, ka nekas mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Viņā!   (Rom. 8:39b)

Kad Tija un Miķelis Abuli bija Itālijā, viņiem gadījās pārnakšņot blakus senam dievnamam, kuŗa zvani zvanīja ne tikai reiz stundā, bet arī pusstundā – diennaktī!  Vietējie sen pieraduši un gandrīz vairs nedzird zvanus, bet tie bieži atmodināja ceļotājus.  Kaut mēs ‘nepierastu’, bet saklausītu zvanu vēstī atgādinājumu, ka laiks ir dārga Dieva dāvana.

Drīz zvani vēstīs, 2017. gads pagājis, 2018. gads ir klāt! Vai līdzi dziedās apsniegotās dzimtenes kapsētas zvans?  Droši, ka tas ik pa laikam zvanīts, brīdinot par tuvojošajām vētrām, vai citreiz gavilējot, prieka ziņas vēstot -  varbūt 1918. gada 18. novembrī?  Vai 1991. gada liktenīgajās dienās?  Kaut tas zvanītu 2018. gada 18. novembrī  līdz ar visiem dievnama zvaniem Latvijā un ārpus tās!  

Ne jau bez cilvēkiem tas notiks!  Tādēļ paldies jau tagad katram, kas zvanus zvanīs, vai visu gadu visdažādākos veidos kalpos Dievam par godu un līdzcilvēkiem par svētību!!  Par ļoti uzticīgu kalpošanu īpaši pateicos LELBĀL Virsvaldei, manai mīļai  Milvoku draudzei un priekšniecei Sandrai Kalvei, manai asistentei Tijai un savai ģimenei.  

LELBĀL Virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu skaistus, mīlestības un cerības pilnus Kristus piedzimšanas Svētkus un Dieva svētītu un iedvesmotu 2018. gadu!  Viņš lai pasargā un svētī Latviju un visu pasauli ar mieru un taisnību un laba prāta cilvēkiem!

Kas tumsā paliks, zvanus neizdzirdīs
Šai vakarā, kad nāc Tu gaišu liegs?
Nāc, sveces aizdedzini, aizdedz sirdis,
Tu svētais Bēŗns, Tu dievišķīgais prieks!

Kristus mīlestībā

+ Lauma

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes

un savā vārdā sveicam jūs Latvijas Valsts Svētkos!

 Dievs lai sargā un svētī Latviju!  

Un, kas, ja mēs norunātu, ka visi LELBĀL locekļi, vai te dzīvotu Austrālijā, vai Latvijā, Venecuēlā vai Īrijā, katrs būtu lūgšanā tās 7 minūtes, katru rītu pulksten 7?  Ar pirmiem saules stariem lai celtos mūsu lūgšanas, vienotas ar mūsu tautu un ar Dievu, kuŗam pateicamies par šo dienu un katru nākamo!  
     Apbrīnojamā žēlastībā Dievs turpina svētīt mūsu latvju tautu visā pasaulē ar iespējām kopā sanākt un lūgt par citiem un ar citiem mūsu tautas brāļiem un māsām.  Latvijas Republikas Kultūras ministrija rakstīja: “Simtgades norises veidotas, lai nostiprinātu esošās un radītu paliekošas vērtības nākotnei, kā arī aizsāktu ilgtermiņa aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, bērniem un jauniešiem.” Atsauksimies!  
     7 minūšu laikā droši, ka varam lūgt, lai Dieva Gars iedvesmo un dāvina radošas idejas un atklāj, kā mēs varam vēl vairāk kalpot, lai mūsu tautas bērni, jaunieši, sirmgalvji -  katrs  izjustu mūsu un  Kristus mīlestību.  Lai katram atjaunotos cerība, ka patiesi mūsu vidū pidzīvojam dziesmas vārdus:  “Mēs viena tauta, viena saime…”
     Dievs lai dāvina skaistus svētkus!  Būsim vienoti priekā, pateicībā un tautas mīlestībā!  Sāksim ar lūgšanām, jo tās ir tik dārgas dāvanas Latvijai, bet ‘maksās’ mums tikai mazliet vairāk kā 42 stundas visu gadu – vienu darba nedēļu!  Nešaubaties, būs arī jums veltes no Tā, kas zina katra mūsu vajadzības un atbild žēlastībā.  Lūdzu, pierakstiet savas lūgšanas un pārdomas.  Ik pa laikam aicināšu ar rakstīto dalīties.  Ja gadījumā mūsu Valsts svētku dienā tā noderētu iesākt paša lūgšanu, pievienoju vienu 18. novembrim.    Ar Dieva svētību dosimies!  Uz tikšanos rītdien 7 no rīta!  

Jūsu
+ Lauma Zušēvica
Archibīskape

Kungs, Visuvarenais debesu Tēvs –
    Piemini Latviju.
    Piemini Latviju un viņas cerības un sapņus –
    Piemini Latviju un viņas sāpes un bēdas.
Šodien liec atmosties gatavībā cerību par drošu, taisnīgu, gaišu  Latvijas rītdienu pārvērst darbos un lēmumos, kas saskan ar Tavu prātu un  Tavu patiesību, kas ir mūžīga.

Vairo mūsu ticību un paļāvību Tev, vienīgi Tevi neierobežo laiks un telpa. Tu zini, kas bijis, ir un būs.  Novērsi ļaunu un to, kas varētu apdraudēt mūsu tautu, vai citas tautas, kas grib dzīvot mierā.  

Mīļais Debestēvs, vairo savstarpēju mīlestību un svētī katru ģimeni.  Kaut katra māte, tēvs, bērns un piederīgais arī sajustu, ka mēs, Kungs, Tava Baznīca esam ģimene, kas katru gaida un stāv gatava kopā augt un izaugt par vēl pilnīgākiem Tevis mīļotiem, Kristus atpestītiem un iedvesmotiem bērniem.

Tūkstoškārt mēs Tev pateicamies par to brīvību, kuŗā mēs  dzīvojam.  Māci mums to novērtēt, to aizstāvēt un nekad, nekad neaizmirst, cik dārga tā, un ko tas nozīmē, kad tā tiek nozagta.  Paldies par katru, kas reiz par tās brīvību cīnījās.  Viņus ar cieņu pieminam un lūdzam par tiem, kas turpina strādāt par labu mūsu latvju tautai un Baznīcai, tuvumā un tālumā.

Dievs, sargi mūsu tēvu zemi un katru mūs, kas Tev pateicās, ka esi lēmis mūs svētīt ar piederību Latvijai !  Šodien, rīt un mūžīgi.  To lūdzam Tava Dēla, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus vārdā.  Āmen.

Atgādinām, vakar, 5.septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvis Romāns Ganiņš paziņoja, ka LELB un Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL) panākusi vienošanos par apvienošanos, lai tālāk risinātu sasāpējušo Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājumu. Cita starpā tika izplatīta informācija, ka “starp pretendentiem uz īpašumtiesībām bija arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), taču tā nav gatava apvienoties. “  

Prāvests Kārlis Žols atskatās vēsturē un norāda, ka centieni abām baznīcām tuvināties iezīmējās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Šis ceļš nav bijis viegls, tomēr 2015. gada rudenī septiņi LELB mācītāji un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, teoloģijas doktore Dace Balode nāca klajā ar aicinājumu izveidot darba grupu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienības atjaunošanai. LELBĀL Virsvaldes pārstāvis prāvests Klāvs Bērziņš atceras, ka LELBĀL šo iniciatīvu uztvēra ļoti pozitīvi un apliecināja gatavību sākt sarunas, un meklēt vislabākos risinājumus. Diemžēl LELB vadības attieksme pret šo ierosmi bija krasi noraidoša, un ceļš uz Baznīcas vienības reālo atjaunošanu ir apstājies.

Taču LELBĀL vēlme atjaunot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību nav mazinājusies. Tautiešus ārzemēs vienojošā baznīca uzsver, ka,  pamatojoties uz Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājuma nostādnēm, par ko sāk runāt LELB un vācu draudzes, tā labprāt sāktu sarunas par apvienošanos. “Joprojām esam gatavi runāt un meklēt visām pusēm pieņemamus risinājumus ceļā uz vienotu baznīcu,”saka Kārlis Žols.

“Arī saistībā ar sv. Pētera baznīcas īpašumtiesībām, teikt, ka neesam vēlējušies veidot vienotu platformu godīgai šā jautājuma risināšanai, ir aplam. LELBĀL sākotnējais projekts paredzēja četru pušu – LELB, LELBĀL, VELBL un Rīgas pilsētas – vienotu dievnama apsaimniekošanas un īpašumtiesību modeli. LELB šo iniciatīvu noraidīja, norādot, ka nevēlas sadarboties ar mums ne Pēterbaznīcas jautājumā, ne vispār.”

Prāvests Klāvs Bērziņš norāda arī uz pēctecības aspektu un uzsver vēstures materiālu izpētes nepieciešamību: “Šobrīd ir svarīgi bez liekām emocijām rūpīgi izvētīt visas liecības un avotus, jo vēsturiskais pamats ir ļoti svarīgs. No vēstures nav jābaidās vai jākaunas.” Piemēram, LELBĀL, tāpat kā LELB, ir pirmskara Latvijas luteriskās baznīcas turpinātāja. Tās ir divas straumes, kas izveidojušās no vienas upes.

LELBĀL pārstāvji ir vienisprātis, ka īpašumtiesībām pāri stāv dievnama būtība un sūtība. Ja vārdos paustā apņēmība LELB un VELBL apvienoties tiešām iegūs skaidras, rakstiskas aprises, tad Pēterbaznīca varētu atgriezties vēsturiskā īpašnieka - Vācu draudzes pārziņā un tiktu izmantota, un apsaimniekota atbilstīgi tā vēsturiskajai pamatfuncijai, proti – kā dievnams. Gadā, kas paiet Reformācijas 500. gadskārtas zīmē Livonijas reformācijas šūpulis – sv. Pētera baznīca  - būtu pelnījis šādu godu.

Patlaban Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums", līdz ar to arī īpašumtiesību jautājums ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā.

Pēdējās nedēļās sabiedrībā arvien lielāku rezonansi iegūst tā saucamo Rīdzenes sarunu ierakstu publikācijas žurnālā “Ir”. Sarunās teiktais ir klajš krimināli sodāms, bezprecedenta gadījums. Atjaunojot valstisko neatkarību, neviens nevarēja iedomāties, ka pienāks brīdis, kur valsts vara noziedzīgā veidā tiek uzurpēta, un nācija zaudē ticību brīvai, tiesiskai un demokrātiskai valstij. Īpaši pārsteidzoši, ka iespējamajos noziedzīgajos nodarījumos pieķertās personas ne tikai neizjūt morāli ētisku atbildību par notikušo, bet turpina aizstāvēt melus un krāpšanos.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas iestājas par patiesību, taisnīgumu un demokrātiju Latvijā. LELBĀL ir šokēta par dzirdēto oligarhu sarunās Rīdzenes viesnīcā, ko publicējis žurnāls “Ir”. Šajās sarunās dzirdam par rūpīgi organizētu plānu uzpirkt presi, apzagt valsti, oligarhiem tikt pie pilnīgas varas un noturēt šo varu, lai vairotu savu ietekmi. Tas ir nepieņemami brīvā un demokrātiskā valstī ar kristīgām vērtībām.

Mēs aicinām valsts prezidentu Raimondu Vējoni, ministru prezidentu Māri Kučinski, jaunizveidoto Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju nekavējoties rīkoties, lai atklātu patiesību šajos noziegumos! Mēs lūdzam Latvijas kristīgo konfesiju vadītājus, mācītājus un citus garīgos darbiniekus iestāties par taisnību, nosodīt melus un noziegumus pret mūsu tautu un valsti! Visiem kopā mums ir jāiestājas par patiesības atklāšanos.

Pateicamies par tām balsīm sabiedrībā un presē, kas meklē taisnīgumu un kalpo Latvijai! Mēs kā Baznīca, kā valsts, kā Latvijas tauta nedrīkstam klusēt par Latvijai kaitnieciskām darbībām. Dievs, svētī Latviju!

Paziņojumu sagatavoja: māc. Dāgs Demandts un māc. Rinalds Gulbis

Šogad mācot latviešu skolā viens no mūsu projektiem klasē bija rakstīt vienkārši visus latviešu latviešu vārdus, kuri tajā mirklī nāca prātā. Tā arī es domāju par šo rakstu, par šo jubileju un visu, kas ir noticis. Rakstīju visu, ko es par to iedomājos. Mani skolēni varētu jums liecināt par to, ka man rakstot vārdi vienkārši plūda un dažreiz mana vārdu 'jūra' aizgāja pilnīgi citā virzienā pamatojoties uz vienu vārdu, kurš ienāca prātā dzirdot kādu citu. Tā liekas arī šinī rakstā tik daudz par ko runāt un teikt un liekas ka katra doma, katra cilvēka mūžs pavadīts mūsu draudzē, vai tajā kalpojot liek domām skriet tik tālāk gandrīz vai nepabeidzot iesākto domu. Ceru ka tomēr esmu spēju novaldīt savus domu 'zirgus' tik daudz lai jūs šī stāsta laikā neraustītu uz visām pusēm.

Marta beigās nosvinējām savas draudzes 30 gadu jubileju. Domājot par cilvēka mūžu, trīsdesmit gadi parasti nav lieli, dzīve tikai tā īsti ir sākusies. Vēsturē trīsdesmit gadu ir pavisam īss laika posms, taču tajā var notikt tik ļoti daudz, ka liekās, ka esi nodzīvojis veselu mūžību.

Tūkstoš deviņi simti astoņdesmit septītajā gadā trīs Milvoku draudzes( Milvoku Latviešu Ev. Lut. Draudze, Sv. Jāņa Latv. Ev. Lut. Draudze Milvokos un Milvoku  Latv. Ev. Lut. Kristus Draudze) apvienojās, lai turpinātu iesākto un veidotu jauno. Apvienojās pāri par 700 latviešu luterāņu un draudzes gana atbildība tika uzticēta toreiz mācitājai nu jau arī Archibīskapei Laumai Zušēvicai sadarbiba ar Milvoku Lat.Ev.Lut.Kristus Draudzes mācītāju Visvaldi Rumpēteri.

Šajos gados tik daudz kas paveikts, gan noturētas divas Sinodes, noorganizētas draudžu dienas Garezerā, un protams rīkota Laumas Koncekrācija-viņas ievešana Archibiskapes amatā. Šogad pat, pavisam nesen Lauma tika lūgta vadīt dievkalpojumu tajā pašā dievnamā, Mt. Zion Ev Lutheran Church, kur notika šī koncekrācija.

Tie nu tie lielie notikumi vai darbi, bet tie jau nenotiek bez maziem, ikdienas darbiņiem, lai draudze tiktu uzturēta gan ik dienas gan ik svētdienas.

Cik daudz cilvēku pūļu pielikts, lai vēl pēc 30 gadiem, pretojoties draudzes dievlūdzēju skaita samazināšanai, atrodas cilvēki, kuri dara un vada. Laumas pienākumiem pieaugot, auga mūsu pašu darbs un sadarbība. Tiekamies ik mēneša padomes sēdēs, kur spriežam ne tikai par garīgām, bet arī lietišķām lietām, kā piemēram torņa jumta pārlikšana, kas rīkos krāmu tirdziņu, kura peļņa ļauj mūsu draudzes dāmām atbalstīt jauniešu latvisko izglītību Garezerā? Esam vienmēr atbalstījuši Latviešu skolas centienus arī tepat Milvokos. Kristus mīlestības pilnās sirdis dod tālāk savu mīlestību mūsu vecākajai draudzes paaudzei to apciemojot un tā padarot viņu dienas gaišākas-tie ir mūsu Samarieši. Talcinieki Latvijai  turpina atbalstīt draudzes Latvijā. Grupa Dūriens Pie Dūriena darina lupatu sedziņas ar kurām tad tiek sasildīti mazuļi vai jaunpiedzimušie, kuri iet mājās no Kuldīgas pilsētas slimnīcas. Mūsu draudzē ir vienreizēji cilvēki kuriem tiešām rūp, ka Milvokos vēl gadiem būtu dievnamā durvis atvērtas un tie un vēl jaunākās paaudzes varētu nākt un pielūgt un slavēt Dievu.

Būtu netaisnīgi pret tiem, kuru vārdus piemirstu tāpēc šoreiz atsevišķus vārdus neminēšu, varbūt tikai pāris. Mīļš paldies maniem priekštečiem draudzes priekšnieka amatā, Artūram Mundeciemam un Miķelim Abulam, un protams mūsu Archibīskapei Laumai un viņas visai ģimenei, kura vienmēr viņas darbu ir atbalstījusi. Gribu pateikties draudzei un visai latviešu sabiedrībai par atbalstu darbam ko darām. Paldies, ka pieņemat un rūpējaties par ik katru jaunu dievlūdzēju vai tas ir angliski runājošais vai arī iebraucis no Latvijas un meklē dvēseles mieru un savējos. Mums vēl daudz darāmā. Daudz dzirdam, ka nav viegli būt kristietim! Domāju, ka to var attiecināt uz jebkuru reliģiju. Pasaulē šodien ir tik daudz ciešanu, ka mēs esam šobrīd visvairāk viens otram vajadzīgi, gan uzklausot, gan otra asaru noslaukot, gan kopā priecājoties, ka pēc trīsdesmit pastāvēšanas gadiem, mums šo pavasari ir septiņi iesvētamie.

Ticu, ka tieši mums, mūsu latviešu tautai, Dievs ir uzticējis nest Viņa mācību un sludināt Viņu caur mūsu miermīlīgāki sirdīm, dievbijīgām balsīm un miera pilnām lūgšanām. Mums jāliecina citiem, ka pēc visa kas ar mūsu tautu ir noticis, mēs vēl lūdzam un jūtam Jēzus mīlestību.

Vai nākošie 30 gadi būs mainīgi? Protams! Vai nāks jauni un darbīgi cilvēki, Dieva bērni palīgā? Neapšaubāmi!

Apsveicu jūs visus mūsu jubilejā! Mīlestībā un pateicībā un par jums visiem un par Jums lūdzot!

Sandra Kalve
Milvoku  Sv. Trīsvienības draudzes priekšniece

     Kas mūsu dienās ierobežo cilvēku brīvību? To analizējām Bībeles stundās un diskusiju grupās, apskatot trīs tēmas: “Salvation – Not For Sale. Human Beings – Not For Sale. Creation – Not For Sale.” Globalizācijas sekas panākušas to, ka, šķiet, vienojošā pasaules ‘valoda’ izteikta naudas zīmēs. Pat cilvēkus ‘pārdod’ - gan tiešā nozīmē, kur cilvēkus nelikumīgi pārdod, gan arī gadījumos, kad bezdarbs ierobežo cilvēku spējas gādāt par savām ģimenēm, vai arī tad, kad finansiālās nedrošības dzīti, cilvēki pat neuzdrīkstās izņemt nopelnīto atvaļinājumu.

     Viens lektors sniedza zinātniskus faktus un statistiku par to, cik cieš vistrūcīgākās valstis, jo bagātākās valstis izmanto viņu dabas bagātības (“resources”), aiz sevis atstājot postu. Kompānijas tikai grib augt un augt, tā šis dzenulis kļuvis par elka dievu! Lektors izaicināja Baznīcām mācīt uzdrīkstēties iestāties par citu modeli globalizācijai. Viņš arī lika atcerēties, ka zinātne nav pretinieks ticībai, bet izaugsme no radības, ko devis Dievs. Viņš izaicināja neignorēt zinātniskos faktus un realitāti tikai tāpēc, ka šobrīd mums ir labi, kaut citi mirst badā, vai klīst pa pasauli kā bēgļi, arī tādēļ, ka pašu zemēs daba izpostīta un vairs nav ko ēst. Vārdi bija spēcīgi un satraucoši. Tie spieda mums skatīties spogulī un sev prasīt: kā mūsu pašu rīcības svētī vai kaitē gan dabai, gan nākotnes iespējām mūsu bērniem un mazbērniem. Grupās dzirdējām no tiem, kas ir aculiecinieki šīm realitātēm, kas tik bieži liekas mūs neskar. Viņš citēja Albertu Einšteinu, kurš sen rakstījis: “Kad pēdējais koks pazudis, kad pēdējā zivs nav atrodama - Tu nevarēsi ēst naudu!”

     Ko darīt? Daži ieteikumi jau sen dzirdēti par to, ka katram jāsamazina savas ekoloģiskās pēdas. Jāatjauno ģimenes vai draudzes dārzus, jācenšas iepirkties veikalos, kas pērk no vietējiem lauksaimniekiem. Jāatcerās, cik dabai dārgi maksā mūsu vēlme pārāk bieži ēst gaļu. Ieteikums arī bija vairāk griezties pie politiķiem. Ziņojums no mācītājas, kas strādā Flint, Mičigānā bija sevišķi satraucošs. Kad pietrūks tīrs ūdens ko dzert? Ko tad? Sev vairojot pelņu, pārāk daudz kompānijas dzīvo, it kā viņām nerūpētu cilvēki. Tie kļūst kā ‘commodity’.

     Asambleja mūs ne tikai garīgi stiprināja, bet arī izaicināja savienot garīgo ar ‘reālo’ pasauli, kuŗā dzīvojam. Šī pieeja atspoguļo Pasaules Luterāņu Federācijas misijas izpratni: nest Kristus vēsti pasaulē. Pasaulē, kuŗā dzīvo cilvēki, kam, protams, gribam vēstīt par Dieva žēlastības apbrīnojamo patiesību un mūžīgo vērtību, bet kuŗiem ir jāstrādā, jāēd, jāgādā par saviem bērniem laikmetā, kad plaisa starp nabagiem un bagātiem aug arvien dziļāka un plašāka. Tā ir tā pasaule, kuŗā Krisus mūs sūta, ne tikai tai vēstot par brīvību Viņā, kad esam atpestīti no grēka un nāves varas, bet par to mīlestību, ko Kristus kalpi brīvprātīgi dala katram – Viņa mācības mudināti.

    Šajā vasarā ieejot, no sirds lūdzu, kaut Dievs dāvinātu ne tikai brīnišķīgus atpūtas brīžus, bet arī apziņu, cik daudz mums ir par ko pateikties un domāt, kā lai es dzīvoju un citiem palīdzu dzīvot, lai vēl ilgi, ilgi pēc manis, citi varētu pateicībā pavadīt vasaru. Visa radība pieder vienīgi Viņam – tādēļ to taču nevar pārdot vai pirkt! Dievs lai dod, ka mūs pavada ilgas, pateicoties Viņam, saglabāt to, kas ir Viņa dāvana mums visiem – un aiz sevis atstāt vietu, kas ir skaistāka, tīrāka, auglīgāka, kā mēs to saņēmām.

Kristus mīlestībā,

jūsu.

+ Lauma

Ņemsim vērā Israēla klējošanu tuksnesī. Visus 40 gadus tie bija kā svešinieki un piedzīvotāji citu ļaužu zemēs. Tomēr tiem rokās nebija pases un iebraukšanas dokumenti. Sinajā Dievs gan pie iedevis citādu ieceļošanas dokumentu – tādu ar kuru varētu iesoļot Apsolītā zemē. Bet ne arch. Laumai Zušēvicai nedz man nebija lemts tik lielu laika posmu atrasties ceļā (paldies Dievam!) un tomēr, kad ieradāmies Āfrikas dienvidos, Vindhūkas lidostā, mēs katrs ar dziļu pateicību nopūtāmies un devāmies uz Pasaules Luterāņu Federācijas XII Ģenerālasamblejas telpām.

Vindhūka, Namībija tiek apzīmēta kā “Sausa vieta starp diviem tuksnešiem”. No putna lidojuma, tās apkārtne man atgādināja Dienvidkalifornijas tuksneša biosfēru. Pilsēta atrodas 1700 metru līmenī virs jūras līmeņa starp reti apaugušiem kalniem. Krāsu toņi rūsgani pelēki ieži slejas dažus simts metrus pret debesīm dažādos leņķos. Vindhūkā dzīvo apmēram 350000 iedzīvotāju bet visā valstī – tikai ap 2.5 miljonu. No tiem, apmēram 1150000 pieskaita sevis pie luterticīgiem.

Uz asambleju ielūgumu laipni sniedza Namībijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Apvienības (tā apvieno trīs Baznīcas) padome (izveidota 2007. gadā). Mazākā no tām ir vāciski runājošā Baznīca ar 4,300 locekļeim. Faktiski, katra no trim Baznīcām atšķiras ētniski cita no citas, bet tas nekavē arvien ciešāku sadarbību un iespējamu apvienošanos laika gaitā.

Pēdejā laikā Vācijas valdība strādā pie savas atbildības atzīšanas lai panāktu izlīdzināšanu un samierināšanu ar Namībijas valdību par vācu izdarītajiem noziegumiem pret iezemiešiem koloniālā laikmetā. Namībija arī sirga Dienvidāfrikas okupācijas laikā, kad Aparthīda polītika apspieda iezemiešus pat varmācīgi izvietojot tos, kas dzīvoja Vindhūkas centra rajonos uz nomali, uz vietu, ko iezemieši nosauca – Katutura (Herero valodā: “Vieta, kur cilvēki nevēlas dzīvot”).

Patreiz no vērotā var spriest, ka Namībija kļuvusi par samērā populāru gala punktu tūristiem. Valsts polītika arvien samērā stabila, daba tur ir daudzveidīga un bezgala interesanta, kaimiņos atrodas slavenie Viktorijas ūdenskritumi u.t.t. Tūristi iecienījuši gan safari gan citus aktīvās atpūtu veidus.

Varbūt raudzīmisies uz Baznīcu, kā ļaužu pulku, kas dodas ticības safari? Tādu kurā “teļš un jauns lauva, un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs.” Jes. 11:6b

2017. gada 10. maijs - Pirmā asamblejas diena: DIEVA ŽĒLASTĪBAS ATPESTĪTI

Pirmais jautājums ko jāpaceļ ir: “No kā tad esam atpestīti?” Uzreiz ierodoties pielūgšanas teltī ir: No visiem iepriekšējiem spriedumiem par to, kādam jāizskatās dievnamam. Otrs – no nelokāmas izpratnes kādam jābūt dievkalpojumam. Otrs līdzīgs un radniecisks jautājums ir: “Uz ko tad esam atpestīti?” Protams, to grūtāk atbildēt, jo tās rezultāti vēl nav pilnībā realizēti. Tomēr varam spriest, ka šis process rodas pakāpeniski, pa posmiem līdzīgā ritmā, kādā Dievs piesaka atsevišķās radīšanas dienas. Un tas nav no manis atkarīgs kā uztveru šo procesu. Kad Dievs saka: “Lai top” – tad tas top – bez manas teikšanas!

Vismaz apziņa vēstīja: piederība jebkurai ciltij šajā dievkalpojumā izsīkst. Ap Dzīvības koku - krustu, kura zari paceļas pretīm Dievam lūgšanā, pulcējās tautas no malu malām. Šis taču ir Globāls moments, kas nepagāja garām nepamanīts, kad ļaudis no četrām debesu malām sanāca kopā, un ielēja kristāmā traukā dzīvo ūdeni. Tās sanāca, kā Dieva žēlastības atpestīta tauta, brīva dzīvot, brīva kalpot.

Bābelei vairs nav teikšanas: Plenārsēdē piedalījās aptuvenis 800 personu no kurām apmēram 300 bija balstiesīgi delegāti. Runāja galvenokārt angliski, vāciski, spāniski un ik pa laikam franciski. Kā lai saprotam cits citu? Nav problēmu. Uzvelci radioaustiņas un klausies, ko tulkotājs ierunā!

Arī no Patmosas cerības vārdi skan! PLF prezidenta bīskapa Dr. Munib A Younan runa atslēdza durvis ieskatam uz tālāku saprašanu par Reformācijas 500 gades devīzi: Dieva žēlastības atbrīvoti! (Liberated by God’s grace). Tajā viņš virspusēji izskaidroja šīs jubilejas atzīmēšanas 3 galvenām saukļus: Pestīšana – nav pārdodama! Cilvēki – nav pārdodami! Radība – nav pārdodama!

Cauri tām saprotam mazliet precīzāk savas Dieva līdzstrādnieka lomas – ko nozīmē būt atpestītam uz kaut ko jaunu! Dieva apsolījumiem laikā un telpā piepildoties, atskan Kunga vārdi, ko pierakstīja apustulis Jānis, kad Romas impērija viņu izsūtīja uz Patmosas salu: ‘Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu."’ (Atkl. 21:5)

HARAMBE Vakariņu laikā uzzinājām, ko nozīmē šis svahīliešu vārds. Dienas darba gaitas otrajam cēlienam noslēdzoties, Dr. Junge savos ziņojumos mums stingri lika pie sirds, lai nepazaudējam ielūgumus un valsts akreditācijas kartiņas. Bez tām nebūs piedalīties valsts prezidenta Dr. Hage Geingob sarīkotajā pieņemšanā. Kā par laimi nevienam tās arī nenoklīda!

Valsts prezidents ir otrs pēc valsts neatkarības iegūšanas pēc Sam Nujoma. Viņš pēc konfesionālas piederības ir luterticīgs. Prezidents Geingob izskaidroja, ka Harambe ietvaros ekonomisko polītiku centīsies saskaņot, lai kolonizācijas sekas pārvēstu par taisnību visiem valsts iedzīvotājiem. Harambe nozīmē visiem satvert virvi un vilkt kopīgā virzienā. Mūsu ausīm tāda jēga šķiet pazīstama un izmēģināta, taču – lai veicas! Tomēr Dievs neatceļ pravietisko vārdu ja, piemēram Dievam atrodoties ļaužu starpā un vērojot netaisnības mūsu starpā, arī Viņam sāp sirds par malā atstumto asarām. Dievs arī darbojas un sauc uz piedošanu un atkalsavienošanos! Harambe.

OMATALA, (Ošivambas valodā– Tirgus laukums) – nav jau domāts precēm vien! Iedomājaties Rīgas tirgus milzīgos paviljonus, kur pircējs spēj atrast vienalga ko galdam un kur ziņkārīgais atradīs plašu smaržu un krāsu klāstu; tāpat miniatūrā OMATALA paviljons piedāvā ienākušajam informācijas un piedzīvojumu bagātību. Tur sastapāmies ar PLF dalībbaznīcu informācijas kiosku pārstāvjiem, pārsvarā no Āfrikas valstīm: Gānas, Tanzanijas (6 miljonu locekļi!), mājas mātes Namībijas, u.c.