Teksta izmērs A A A

• Kas ir LELBĀL
  • Kas ir LELBĀL
  • Virsvalde
  • Draudzes
  • Garīdznieki
  • Satversme
  • Rītdienas fonds
  • Arch. A. Lūša piemiņas fonds
  • Misijas fonds
• Ekumeniskas attiecības
  • Porvo
  • Pasaules Luterāņu Federācija
  • Eiropas Baznīcu Konference
  • Pasaules Baznīcu Apvienība
• Saites
• Kontakti

Kad gribam ko īpašu dāvināt tiem, ko mīlam,  daži vispirms izrēķina, cik tie gatavi izdot par ziediem,  saldumiem, vai sevišķām vakariņām.  Citi nedomā par cenu, jo otrs  tam liekas to vērts, jo sirdij ir tik dārgs.  Lielā lūdzamā dienā ar pelniem pierē iezīmētais krusts liecina, cik dārgi esam Kristum.  Viņš, šķiet nerēķinājās ar to, ko tas Viņam maksās -  ne lai mūs īslaicīgi apdāvinātu, bet lai mūs  šinī laikā un mūžīgi atpestītu no grēka un nāves varas.  Mēs varbūt kāds gribam no kautkā atteikties bez kā varam tā vai tā iztikt, Jēzus atteicās no savas dzīvības.

Un tieši šinī Pelnu dienā daudz lasam un domājam par ziņām, ka māc. Rubenis ir atteicies no sava mācītāja amata LELB un iesniedzis atlūgumu līdz ar amata krustu + Jānim Vanagam.  Juris Rubenis rakstīja:  Tas ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts lēmums, kas izriet no ilgstošiem ārējiem un iekšējiem procesiem manī un Baznīcā. Viņš tālāk paskaidro: Joprojām uzskatu par savas dzīves svarīgāko uzdevumu palikt garīgās izaugsmes ceļā, mācoties būt patiesākam, mīlošākam, drosmīgākam cilvēkam un palīdzēt šo ceļu atrast un tajā augt citiem cilvēkiem. Viņš saka, ka paliks Rīgas Lutera draudzes loceklis.  Lūdzu, kaut Dievs viņam atklātu, ka viņš arī paliek Kristus aicināts un iecelts Dieva Vārda kalps. 

Rīgas Lutera draudzes mācītāji ir reaģējuši,  raksturojot apstākļus kuŗi, viņi ir pārliecināti noveda amata brāli līdz tik smagam, liktenīgam lēmumam.  Viņu vārdi atrodāmi arī mūsu mājas lapā.  Lūgsim gan par māc. Juri Rubeni.  Nevaru iedomāties ko viņam maksājis šis lēmums.  Dievs lai stāv klāt.

Lūgsim arī  par Rīgas Lutera draudzi, kas tik ilgi un liktenīgā laikā bija pazīstāma kā māc. Rubeņa draudze.  Lūgsim par šīs draudzes tagadējiem  mācītājiem Induli Paiču, Linardu Rozentālu un Kasparu Simanoviču. Būsim vienoti lūgšanās arī ar tiem, kam māc. Rubeņa lēmums ir dziļi sāpīgs, jo tieši dēļ viņa kalpošanas ir piedzīvojuši savas kristīgās ticības iesākumu un  izaugsmi. 

Pildīsim šo svēto, kluso laiku ar mūsu lūgšanām par visu Kristus Baznīcu.  Tā ir un paliek Viņa Baznīca.  Viņš ir Patiesība.  Tā lai kalpo kā spogulis no kuŗa nevaram izvairīties.  Spogulī ieraugot agrā rītā pierē iezīmēto pelna krustu, kāds ticīgais vispirms domājis, kas tas par traipu?  Mirkli pirms to gribēja ‘notīrīt’ viņš atcerējās, ka tieši dēļ tā krusta viņa grēka traips izdzēsts no dvēseles.  Atbrīvots, viņš ar pateicību un mieru sirdī devās tālāk  - pretīm Lieldienām.   

Gatavojoties viņu apsveikt, lūdzu no viņa un viņa sievas, māc. Indras Skujas-Grisļa, dalīties ar pārdomām par savu dzīvi.  Māc. Indra Skuja-Grīslis atbildēja: “Vel viena piezīme par Egila teicieniem, šis ir kas nāk no viņa paša un ko viņš visvairāk lietojis saviem studentiem: "Vai Tu esi lasījis pirmavotus?"   Nu, un studentiem, kas lietoja tika "secondary sources" nācās meklēt orģinālos tekstus. Tā ir vienmēr  bijusi Egila galvenā pieeja darbam ar studentiem un  tekstu (un to viņš iemācījās Yale).  Kas tas arī nebūtu par tematu, jo cilvēkam ir jāiemācas pašam  domāt  un  tad var izvērtēt dažādas pieejas un kas aiz tā  varētu būt,  Egils vienmēr ir  centies norādīt saviem studentiem  neatgremot  sekli citu domas vai slēpties aiz tām, kad nav pašam savas nostājas.  Tas attiecās gan uz akadēmisko teoloģiju, gan reālo dzīvi baznīcā.”

Lai paldies Dievam, ka Viņš mūsu Baznīcu ir svētījis caur jubilāra pieeju ticības jautājumiem un mācībām.  Viņa devums nezudīs.  Tik bieži esmu redzējusi mūsu latviešu mājās viņa grāmatas!   Ne reti viņš tiek citēts citu grāmatās, rakstos un  svētrunās.  Vienu citējumu atradu kādas draudzes 1999. gada izdevumā.  Ņemot vērā, ka drīz jau ieejam Kristus Ciešanu laikā un daudzkārt pārdomāsim mūsu Pestītāja ciešanu un augšāmcelšanās nozīmi šajā ļoti sekularizētā pasaulē, cik svētīgi atcerēties  māc. emer. un prof. emer. Dr. Egiļa Grīšļa arvien iazaicinošos un patiesos vārdus:

“Kristus augšāmcelšanās tiek ticēta tur, kur vēl šodien atspoguļojas baznīcēnu sirdīs un sejās viņu svētā sastapšanās ar dzīvo Kristu. Kur baznīcā trūkst saskarsmes ar Kristu, tur augšāmcelšanās liecība skan tukši un neticama.  Ja elektriskajos vados nav strāvas, tad ar krāsainiem lampu kupoliem tumsu nenovērsīsim.  Strāvai apstājoties elektriskie sildītāji nesilda, plīts necep, un neviens elektriskais aparāts nedarbojas.  To mēs saprotam: nav strāvas!  Bez strāvas tā lieta neiet.  Tāpat bez dzīvā Kristus baznīca nav nekas vairāk, kā kāda laicīga biedrība vai klubs.  Tur var satikt draugus, labi pavadīt laiku, papriecāties un pat kopīgi pagarlaikoties, bet no mūžības gaismas tur nav ne vēsts.  Bez Kristus nav baznīcas, ir tikai ļaužu vars!  Un visam tam atšķirība ir formulējama vienā vārdā: augšamcelšanās! Tie, kas ir sastapušies ar dzīvo Kristu, katru dienu katru stundu pavada kopā ar augšāmcelto Pestītāju.  Un tad ir draudze - tad ir baznīca!”

Šie vārdi atgādina  jubilāra raksturīgās spējas dziļas teoloģiskas patiesības ilustrēt ar visiem saprotāmiem tēliem. Tie palīdzējuši mācītājiem sagatavot sprediķus, tāpat viņa apbrīnojāmais literatūras citātu krājums ir dāvinājis vēl vienu atslēgu latviešu dvēselēm kristīgai ticībai atklāt atbalsis citu mūsu tautas rakstu krājumos.

Lai Dievs svētī mūsu mīļo brāli Kristū!  Aicinu dalīties ar saviem apsveikumiem viņam!  ‘Dāvināsim’ viņam kādu atmiņu no kopā pavadītiem brīžiem mācoties vai kopā kalpojot.  Kaut mēs kopā  varētu uzdāvināt viņam to, ko šķiet, viņš visu mūžu vēlējies: ka LELBāL būtu dzīva Baznīca, kuŗu locekļu seja katra  atspogulo ‘svēto sastapšanās ar dzīvo Kristu!” 

Priekā un pateicībā par šo Dieva kalpu,  + Lauma Zušēvica   un LELBāL Virsvaldes locekļi

Lūkojoties mūsu mājas eglītē, atcerējos kādu daudz lielāku egli, kas šogad atceļojusi no Latvijas uz Lielbritāniju un grezno Ārlietu ministrijas reprezentācijas ēku Lancaster House. 

Aizsākot Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecību simtgades svinības 4.decembrī Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons un Latvijas vēstniece Baiba Braže iededza Latvijas dāvāto egli. Sešus metrus augstā egle uz Angliju ceļoja no Valkas – vietas, kurai ir svarīga loma neatkarīgas Latvijas valsts dzimšanā. Ideju par Latvijas egles dāvināšanu pastiprināja arī tas, ka pirmā Ziemsvētku egle tika dekorēta Rīgā, 1510.gadā.

Šovasar, esot Rīgā un apmeklējot Vēstures un kuģniecības muzeju, pierakstīju tur izstādīto stāstu par to, kā tad šī pati pirmā Ziemsvētku egles dekorēšana notikusi. 

Pasakains nostāsts par seno egli

1510. gadā, tuvojoties ziemas saulgriežiem, Melngalvju brālības vīri esot nolēmuši doties uz mežu, lai sadabūtu lielāko egli. Viņi gribējuši egli Daugavas krastā nodzedzināt, savdabīgi papildinot tā laika ziemas saulgriežiem tradicionālo bluķa dedzināšanu.

Brālības nolīgtais mežcirtējs svinībām bija nocirtis tik lielu egli, ka Melngalvji nolēmuši to tomēr nededzināt, lai neapdraudētu apkārt esošās ēkas un ļaudis. Brālības vīri sanākuši apspriesties, ko darīt ar milzīgo egli.

Milzīgo egli Daugavas krastā pamanījuši apkārtnes bērni. Viņi sākuši rotāt egles zarus ar visu, ko vien spējuši sagādāt - ar riekstiem, āboliem, kaltētām puķēm, žāvētu ogu virtenēm un krāsainiem vilnas diegiem, kas izvilkti no pašu cimdiem. Bērni tā aizrāvušies, ka nemaz neesot pamanījuši - milzīgās egles rotāšanai nepieciešamie materiāli brīnumainā kārtā papildinājušies paši no sevis!

Bijis jau gandrīz pilnīgi tumšs, kad Melngalvji pārtraukuši savu sēdi. Viens no tirgotājiem pēc nogurdinošajiem strīdiem nogājis Daugavas krastā un jau iztālēm pamanījis brīnišķo pārmaiņu, kas notikusi ar egli. Bērnu rotājumus klājusi sarma, un egle mirdzējusi mēnesnīcā. Melngalvji apbrīnojuši krāšņo skatu, un tirgotājs iesaucies: “Mēs to pacelsim un rotāsim Ziemasvētkiem - šo Ziemassvētku egli! Un mēs to nostādīsim taisni pašā pilsētas centrā par prieku visiem.”

Ar ļaužu palīdzību egle tika nogādāta pilsētas centrālajā tirgus laukumā (tagad Rātslaukums), kur to nostādīja taisni, gluži kā tā bija mežā. Bērnu rotājumi tika papildināti ar krāsainām lentēm, rotaļlietām, ornamentiem, un egle bija žilbinoši krāšņa. Tā pati bija kā svētki.

Kad Melngalvju brālības vīri sāka pievienot rotājumus eglei, ļaudis iznāca no saviem namiem un bija pārsteigti par neierasto skatu. “Šī Ziemassvētku egle - dāvana, ar kuru mums visiem vajadzētu iepriecināt citam citu katros Ziemassvētkos,” paskaidroja viens no brālības vīriem.
Un tā tas arī palicis līdz pat šai dienai.

Vai pamanījāt, ka Ziemsvētku egli, to, kura grezno pilis un būdiņas, nes mieru un līksmību, radīja bērni, ne bagātie tirgotāji. Pirmie rotājumi bija pavisam vienkārši un sirds aizrautībā sarūpēti, ne grezni un par lielu naudu nopirkti. Bērna spējā ticēt brīnumiem, bērna spējā ar visus sirdi nodoties tam, ko tu dari, bērna spējā būt vienkāršam un patiesam, egle kļuva žilbinoši krāšņa. Kaut uz mirkli kļūsim šajos Ziemsvētkos atkal kā bērni, kuriem egle pati bija kā svētki! Egle - koks - Dzīvības koks - mūsu dzīves simbols. Sirds aizrautībā novēlu ieraudzīt arī savu dzīvi kā svētkus!

“Mācekļi gāja pie Jēzus un jautāja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?” Jēzus pieaicinājis kādu bērniņu un nostādījis to viņu vidū, sacīja: “ Es jums saku: patiesi, ja jūs nemainaties un netopat kā bērniņi, jūs neieiesiet Debesu valstībā. Tad nu ikviens, kas pats top pazemīgs kā šis bērniņš, ir lielākais Debesu valstībā. Un kas uzņem vienu šādu bērniņu manā vārdā, tas uzņem mani.” (Mateja ev. 18:1-5)

Svētuma caurstrāvotajā Valtaiķu “Mācītāju kapsētā” maigi lietainā šā gada agrā pavasaŗa dienā māc.Varis Bitenieks zvanīja zvanu, tam blakus stāvot!  Zvans skaļi un skaisti dziedāja!  Vai nobijās lopiņi, kas netālu  laukos ganījās? Vai tālumā kāds nemierā sev prasīja, kas miris?

Reiz citā laikmetā un vietā tiem, kas naktī sargāja savas avis no debesīm atskanēja vēsts: “Nebīstaties, jo redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzīmis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs!:  (Lk. 2:10-11)   Neatskanēja zvani, bet eņģeļu koris, kas slavēja Dievu un vēstīja: virs zemes nācis Pestītājs, kas nes mieru laba prāta cilvēkiem.  Viņš žēlastībā uzklausa mūsu grēksūdzes lūgšanas un mums piedodot atgādina, ka nekas mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Viņā!   (Rom. 8:39b)

Kad Tija un Miķelis Abuli bija Itālijā, viņiem gadījās pārnakšņot blakus senam dievnamam, kuŗa zvani zvanīja ne tikai reiz stundā, bet arī pusstundā – diennaktī!  Vietējie sen pieraduši un gandrīz vairs nedzird zvanus, bet tie bieži atmodināja ceļotājus.  Kaut mēs ‘nepierastu’, bet saklausītu zvanu vēstī atgādinājumu, ka laiks ir dārga Dieva dāvana.

Drīz zvani vēstīs, 2017. gads pagājis, 2018. gads ir klāt! Vai līdzi dziedās apsniegotās dzimtenes kapsētas zvans?  Droši, ka tas ik pa laikam zvanīts, brīdinot par tuvojošajām vētrām, vai citreiz gavilējot, prieka ziņas vēstot -  varbūt 1918. gada 18. novembrī?  Vai 1991. gada liktenīgajās dienās?  Kaut tas zvanītu 2018. gada 18. novembrī  līdz ar visiem dievnama zvaniem Latvijā un ārpus tās!  

Ne jau bez cilvēkiem tas notiks!  Tādēļ paldies jau tagad katram, kas zvanus zvanīs, vai visu gadu visdažādākos veidos kalpos Dievam par godu un līdzcilvēkiem par svētību!!  Par ļoti uzticīgu kalpošanu īpaši pateicos LELBĀL Virsvaldei, manai mīļai  Milvoku draudzei un priekšniecei Sandrai Kalvei, manai asistentei Tijai un savai ģimenei.  

LELBĀL Virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu skaistus, mīlestības un cerības pilnus Kristus piedzimšanas Svētkus un Dieva svētītu un iedvesmotu 2018. gadu!  Viņš lai pasargā un svētī Latviju un visu pasauli ar mieru un taisnību un laba prāta cilvēkiem!

Kas tumsā paliks, zvanus neizdzirdīs
Šai vakarā, kad nāc Tu gaišu liegs?
Nāc, sveces aizdedzini, aizdedz sirdis,
Tu svētais Bēŗns, Tu dievišķīgais prieks!

Kristus mīlestībā

+ Lauma

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes

un savā vārdā sveicam jūs Latvijas Valsts Svētkos!

 Dievs lai sargā un svētī Latviju!  

Un, kas, ja mēs norunātu, ka visi LELBĀL locekļi, vai te dzīvotu Austrālijā, vai Latvijā, Venecuēlā vai Īrijā, katrs būtu lūgšanā tās 7 minūtes, katru rītu pulksten 7?  Ar pirmiem saules stariem lai celtos mūsu lūgšanas, vienotas ar mūsu tautu un ar Dievu, kuŗam pateicamies par šo dienu un katru nākamo!  
     Apbrīnojamā žēlastībā Dievs turpina svētīt mūsu latvju tautu visā pasaulē ar iespējām kopā sanākt un lūgt par citiem un ar citiem mūsu tautas brāļiem un māsām.  Latvijas Republikas Kultūras ministrija rakstīja: “Simtgades norises veidotas, lai nostiprinātu esošās un radītu paliekošas vērtības nākotnei, kā arī aizsāktu ilgtermiņa aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, bērniem un jauniešiem.” Atsauksimies!  
     7 minūšu laikā droši, ka varam lūgt, lai Dieva Gars iedvesmo un dāvina radošas idejas un atklāj, kā mēs varam vēl vairāk kalpot, lai mūsu tautas bērni, jaunieši, sirmgalvji -  katrs  izjustu mūsu un  Kristus mīlestību.  Lai katram atjaunotos cerība, ka patiesi mūsu vidū pidzīvojam dziesmas vārdus:  “Mēs viena tauta, viena saime…”
     Dievs lai dāvina skaistus svētkus!  Būsim vienoti priekā, pateicībā un tautas mīlestībā!  Sāksim ar lūgšanām, jo tās ir tik dārgas dāvanas Latvijai, bet ‘maksās’ mums tikai mazliet vairāk kā 42 stundas visu gadu – vienu darba nedēļu!  Nešaubaties, būs arī jums veltes no Tā, kas zina katra mūsu vajadzības un atbild žēlastībā.  Lūdzu, pierakstiet savas lūgšanas un pārdomas.  Ik pa laikam aicināšu ar rakstīto dalīties.  Ja gadījumā mūsu Valsts svētku dienā tā noderētu iesākt paša lūgšanu, pievienoju vienu 18. novembrim.    Ar Dieva svētību dosimies!  Uz tikšanos rītdien 7 no rīta!  

Jūsu
+ Lauma Zušēvica
Archibīskape

Kungs, Visuvarenais debesu Tēvs –
    Piemini Latviju.
    Piemini Latviju un viņas cerības un sapņus –
    Piemini Latviju un viņas sāpes un bēdas.
Šodien liec atmosties gatavībā cerību par drošu, taisnīgu, gaišu  Latvijas rītdienu pārvērst darbos un lēmumos, kas saskan ar Tavu prātu un  Tavu patiesību, kas ir mūžīga.

Vairo mūsu ticību un paļāvību Tev, vienīgi Tevi neierobežo laiks un telpa. Tu zini, kas bijis, ir un būs.  Novērsi ļaunu un to, kas varētu apdraudēt mūsu tautu, vai citas tautas, kas grib dzīvot mierā.  

Mīļais Debestēvs, vairo savstarpēju mīlestību un svētī katru ģimeni.  Kaut katra māte, tēvs, bērns un piederīgais arī sajustu, ka mēs, Kungs, Tava Baznīca esam ģimene, kas katru gaida un stāv gatava kopā augt un izaugt par vēl pilnīgākiem Tevis mīļotiem, Kristus atpestītiem un iedvesmotiem bērniem.

Tūkstoškārt mēs Tev pateicamies par to brīvību, kuŗā mēs  dzīvojam.  Māci mums to novērtēt, to aizstāvēt un nekad, nekad neaizmirst, cik dārga tā, un ko tas nozīmē, kad tā tiek nozagta.  Paldies par katru, kas reiz par tās brīvību cīnījās.  Viņus ar cieņu pieminam un lūdzam par tiem, kas turpina strādāt par labu mūsu latvju tautai un Baznīcai, tuvumā un tālumā.

Dievs, sargi mūsu tēvu zemi un katru mūs, kas Tev pateicās, ka esi lēmis mūs svētīt ar piederību Latvijai !  Šodien, rīt un mūžīgi.  To lūdzam Tava Dēla, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus vārdā.  Āmen.

Atgādinām, vakar, 5.septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvis Romāns Ganiņš paziņoja, ka LELB un Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL) panākusi vienošanos par apvienošanos, lai tālāk risinātu sasāpējušo Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājumu. Cita starpā tika izplatīta informācija, ka “starp pretendentiem uz īpašumtiesībām bija arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), taču tā nav gatava apvienoties. “  

Prāvests Kārlis Žols atskatās vēsturē un norāda, ka centieni abām baznīcām tuvināties iezīmējās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Šis ceļš nav bijis viegls, tomēr 2015. gada rudenī septiņi LELB mācītāji un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, teoloģijas doktore Dace Balode nāca klajā ar aicinājumu izveidot darba grupu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienības atjaunošanai. LELBĀL Virsvaldes pārstāvis prāvests Klāvs Bērziņš atceras, ka LELBĀL šo iniciatīvu uztvēra ļoti pozitīvi un apliecināja gatavību sākt sarunas, un meklēt vislabākos risinājumus. Diemžēl LELB vadības attieksme pret šo ierosmi bija krasi noraidoša, un ceļš uz Baznīcas vienības reālo atjaunošanu ir apstājies.

Taču LELBĀL vēlme atjaunot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību nav mazinājusies. Tautiešus ārzemēs vienojošā baznīca uzsver, ka,  pamatojoties uz Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājuma nostādnēm, par ko sāk runāt LELB un vācu draudzes, tā labprāt sāktu sarunas par apvienošanos. “Joprojām esam gatavi runāt un meklēt visām pusēm pieņemamus risinājumus ceļā uz vienotu baznīcu,”saka Kārlis Žols.

“Arī saistībā ar sv. Pētera baznīcas īpašumtiesībām, teikt, ka neesam vēlējušies veidot vienotu platformu godīgai šā jautājuma risināšanai, ir aplam. LELBĀL sākotnējais projekts paredzēja četru pušu – LELB, LELBĀL, VELBL un Rīgas pilsētas – vienotu dievnama apsaimniekošanas un īpašumtiesību modeli. LELB šo iniciatīvu noraidīja, norādot, ka nevēlas sadarboties ar mums ne Pēterbaznīcas jautājumā, ne vispār.”

Prāvests Klāvs Bērziņš norāda arī uz pēctecības aspektu un uzsver vēstures materiālu izpētes nepieciešamību: “Šobrīd ir svarīgi bez liekām emocijām rūpīgi izvētīt visas liecības un avotus, jo vēsturiskais pamats ir ļoti svarīgs. No vēstures nav jābaidās vai jākaunas.” Piemēram, LELBĀL, tāpat kā LELB, ir pirmskara Latvijas luteriskās baznīcas turpinātāja. Tās ir divas straumes, kas izveidojušās no vienas upes.

LELBĀL pārstāvji ir vienisprātis, ka īpašumtiesībām pāri stāv dievnama būtība un sūtība. Ja vārdos paustā apņēmība LELB un VELBL apvienoties tiešām iegūs skaidras, rakstiskas aprises, tad Pēterbaznīca varētu atgriezties vēsturiskā īpašnieka - Vācu draudzes pārziņā un tiktu izmantota, un apsaimniekota atbilstīgi tā vēsturiskajai pamatfuncijai, proti – kā dievnams. Gadā, kas paiet Reformācijas 500. gadskārtas zīmē Livonijas reformācijas šūpulis – sv. Pētera baznīca  - būtu pelnījis šādu godu.

Patlaban Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums", līdz ar to arī īpašumtiesību jautājums ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā.

PAZIŅOJUMS
LELBĀL Latvijas iecirkņa Aizputes ev. lut. draudze meklē mācītāju pilna laika darbam draudzē. 

Draudze var nodrošināt mācītāju ar dzīves vietu Aizputē.

Kandidātus lūdzam pieteikties pie LELBĀL Latvijas iecirkņa prāvesta Kārļa Žola, tel: 26635035
vai e-pastā:
karliszols@gmail.com,  vai pie Aizputes draudzes priekšnieces Birutas Neiburgas, tel: 25914730.