Archib. Lauma Zušēvica Eiropā
Vēl ceļā, domās ar jums,
Kaut vēlāk ko vairāk uzrakstīšu, gribēju dalīties ne tikai ar sveicieniem no māsām un brāļiem Lielbritānijā un Īrijā, bet arī ar dažām fotogrāfijām no Trondheimas dievnamiem.
[...]
Lielbritānijā kopā ar prāv. Andri Abakuku biju vizitācijā pie Latvijas vēstnieka Andri Teichmani, kas interesanti dalījās ar savu pieredzi darbojoties Anglijā. Vakarā bija pieņemšana, tad skaists koncerts. Nākamā dienā Sinode ar ļoti aktīviem, sirsnīgiem un patiesiem Kristus darba darītājiem. Svētdien bijām kopā kā Dieva bērni vienoti Kristū. Ceru, ka varēsit drīz redzēt fotogrāfijas no šīm svētigām dienām.
Ceļš tālāk veda uz ziemeļiem, kur senā Norvēģijas Trondheimas pilsētā pulcājās Pasaules Luterāņu Federācijas Eiropu zemju Baznīcu vadība. Iesākām Bīskapa biroju telpās (Erkibiskapgarden). Blakus bija ārkārtīgi iespaidīgais Nidaros katedrāle. Fotogrāfijās redzat katedrāles ārpusi, un virs zēnu kora, vienu dievnama vitrāžu logu. Šī katedrāle ir vareni liela. Otrā fotogrāfijā redzat dievnama seno altāri aiz manis. To uzņēma mūsu archib. emer. Elmārs Ernsts Rozītis, kas arī bija klāt. Fotogrāfijā kurā redzams ar svecītēm apklāts krusts atrodas Trondheimas Sv. Marijas dievnamā, kur notik nākamās dienas rītlūgšana. Skaists brīdis, kad aizlūdzām par tik daudziem, kas cieš Nepalā, bēgot pāri Vidusjūrai, vai no Sīrijas un citām briesmām. Aizdedzināju svecīti lūdzot arī par mūsu tautu, lai Dievs sargā no visa, kas to varētu apdraudēt. Pateicos Dievam arī par mūsu Baznīcu un to svētigo darbu ko veic Pasaules Luterāņu Federācija visās pasaules malās.
Sēde turpinājās; rītdien dodamies uz mūsu Vācijas baznīcas sinodi. Par to atkal vālāk ko rakstīšu. Tagad jāklausās par Norvēģijas Brīvas Baznīcas (Free Church of Norway) vēsturi. :) Ceļā...
Jūsu
archibiskape Lauma
Publicēts 14|05|2015
Archib. Lauma Zušēvica
Archib. Lauma Zušēvica dodās uz Eiropu
LELBĀL novēl Dieva svētību gan Lielbritānijas baznīcas Sinodei, kas notiks Rofantā 9. un 10. maijā, gan arī mūsu Vācijas baznīcas Sinodei, kas notiks no 14. līdz 17. maijam.
[...]
8. maijā ar prāv. Andri Abakuku un
viņa kundzi Rūtu, Archib. Lauma Zušēvica kopā ar citiem latviešiem, atzīmēs Latvijas lielo
atbildību šogad vadot Eiropas savienības darbu.
9. maijā viņa piedalīsies Lielbritānijas baznīcas Sinodē,
Rofantā. Būs arī klāt no Īrijas. Svētdien notiks Ģimenes dienas
dievkalpojums kopā ar vietējiem draudžu locekļiem. Viņai paredzēts teikt sprediķi un uzrunu bērniem.
Ar 11. maija rītu Archibīskape dosies uz Trondheimu, Norvēģiju, kur kopā ar arch. emer.
Elmāru Ernstu Rozīti būs Pasaules luterāņu federācijas Eiropas vadības
konferencē. Tad dosies uz Vāciju, kur Annabergā paredzētu LELBĀL Vācijas baznīcas Sinode. Atkal daudz par ko domāt,
lūgt un pateikties. Ar Dieva palīgu viņa
atgriezīsies Milvokos 16. maijā.
Publicēts 07|05|2015
Baiba Liepiņa
Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā
Šodien, Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā, iedomājos, cik ļoti ar drosmi Dievs bija svētījis tos, kas 1990. gada 4. maijā uzdrīkstējās pacelt savas balsis zinot, ka tās sadzird ne tikai pasaules prese, ne tikai latvieši tuvumā un tālumā, bet toreizējie PSRS spēki. Lasīju, ka dēļ tās realitātes, Latvijas tautas frontes priekšēdētājs bija secinājis: "Līdz ar to 4. maija deklarācija bija garīgs akts, proklamācija.Tautas manifests."
[...]
Garīgs akts, drosmīga proklamācija, aicinājums atjaunot to, kas sen bija, neļaut aizmirst, cik nežēlīgi un netaisnīgi pirmā neatkarība tika atņemta. Dieva vārdos lasām: "Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un kas vēl būs, tas arī jau ir sen bijis, jo Dievs atjauno nereti arī jau sen pagājušo." (Salm.māc. 3:15) Kad ir svētku diena, kā šī, varam par atjaunoto neatkarību ar vēl lielāku degsmi pateikties Dievam, bet nekad neaizmirsīsim arī vēsturi. Nesenie notikumi patiesi mudina būt nomodā un ar tik pat lielu sirds pārliecību lūgt, lai Dievs tagad un rītdien pasargā Latviju un nodrošina viņas nākotni.
Atmiņā dziļi iespiedušās kā toreiz pienāca ziņas par tiem, kas bija sabraukuši uz Rīgu ar saviem traktoriem. Viņi bija gatavi riskēt visu, izveidojot barikādes, aizsargājot to, kas bija tikai pašā sākumā, savas valsts neatkarības atjaunošanu. Mums liecināja, kā viņi devās atvērtos dievnamos, lai sasildītos, paēst un savu spēku atjaunot. Kaut tā vēl būtu, ka katrs zinātu, kur durvis atvērtas, kur var cilvēks savu ticību, un spēku atjaunot. Arī tā tauta top drošāka un stiprāka.
Ir pagājuši 25. gadi. Mūsu baznīca nekad nav apstājusies lūgt un līdz ar visiem latviešiem dziedāt: Dievs, svētī Latviju! Lūgsim arī šodien, lai Dievs ik rītu atjaunotu mūsu ticību un drosmi, gatavību lūgt līdz ar māsām un brāļiem Latvijā un ārpus tās, lai tā izjustu drošību Viņā, kas ir svētījis un, mēs lūdzam, svētīs mūs savā žēlastībā un taisnībā.
Imanta Ziedoņa 1996. gada lūgšanas vārdi lai mūs šodien pavada:
"Dievs, sapulcē manus radus - kaut domās - še altāŗa priekšā: lai no mūsu mājām viņu domas sanāk šai brīdī zem Tava jumta! Es lūdzos.... Mūsu Tēvs Debesīs, mana tēva un vectēva domas ir Tevī, un tās ir te klāt mūsu ģimenē - zem Tava jumta! Lai nāk mūsu bērni pie mums, Dievs, iedali viņiem te vietu! Lai viņiem ir viss, ko te sanesam; lai tiem nav jādala, lai tiem ir viss! Nav daudz. Dievs, palīdz augt mūsu dzimtai vēl lielākā gaismā un iet uz gaismu un turēties tīriem! Vienalga kur ir mani bērni šai brīdī un brāļi, māsas – es saucu tos šurp, mēs izaugam lieli Tavā vārdā – šai brīdī mēs nometam tumsu!"
Gribas kautkā pievienot – un nonākām drošībā.
Novēlu pateicības, cerības un ticības pilnu Latvijas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu!
+ Lauma
Publicēts 04|05|2015
Archib. Lauma Zušēvica
Konsekrācija - apstiprināšana, uzdevums, ticība un mīlestība Dievā!
Liekas, ka archibīskapes Laumas konsekrācijas dievkalpojums notika tikai vakardien, kad piedzīvojam archibīskapei Laumai izrādīto uzticības un mīlestības kulmināciju. Vai tas vispār varēja notikt vienā dievkalpojumā, vienā mirklī? Domāju, ka mums, daudziem, šis notikums paliks atmiņā kā dzīves pārveidojošs un ietekmējošs notikums, atceroties, ko tajā brīdī domājām un kā jutāmies… Mēģināšu, cik tas ir iespējams, dalīties no savas un mūsu, Milvoku latviešu ev. lut. Sv. Trīsvienības draudzes izjūtās, gatavojoties lielajai dienai un to piedzīvojot.
To, ka archibīskapei Laumai ir spējas un viņa ir piemērota LELBĀL garīgās vadītājas amatam, neviens neapšaubīja, bet īsti nezinājām, vai mūsu Baznīca ir gatava ievēlēt spējīgāko vadītāju, pat ja tā būtu sieviete. Pagājušā gada 15.oktobrī Bīskapa vēlēšanas pierādīja, ka mēs esam Baznīca, kura mīl Dievu un vēlās, ka mūs vada labākais un spējīgākais gans.
[...]
Liekas, ka archibīskapei pašai bija jāpiedzīvo Dieva griba un sauciens, lai piekristu kandidēt, apzinoties, ka tas ir Dieva izvēlētais ceļš. Tas bija jāapzinās arī mūsu draudzei, kura bija gatava atbalstīt Laumu gan viņas konsekrācijas dienā, gan arī viņas turpmākā kalpošanā. Tik neticami daudz cilvēku pielika savu roku, lai 19.aprīļa dievkalpojums visiem paliktu skaistā atmiņā. Mēs visi pazemīgi pateicamiesi, ka tajā svētdienas rītā sinoptiķu paredzētā lietus vietā visiem bija jāvelk saules brilles, lai pirms konsekrācijas dievkalpojumu dotos uz latviešu dievnamu un muzikāli pavadītu iespēju klusi lūgt, meditēt un pateikties Dievam.
Bija tik patīkami klausīties māc. Dr. Anitas Gaides virtuozajā ērģeļu spēlē. Kad sasveicinājos ar viņu, Anita man smaidot teica, ka viņa pateicas par iespēju spēlēt šīs burvīgās ērģeles! Burvīgās? Hm!! Nu mūsu draudzes ērģeles nav jau sliktas, un tās vienmēr skan skaisti, mūs pavadot mūsu dievkalpojumos, bet burvīgas? Tad, kad Anita sāka spēlēt, sapratu, ka katrs instruments atdzīvojas un dod to labāko īsta meistara vai virtuoza spēlēts. Ar kādām debešķīgām skaņām mūs iepriecināja šīs 'burvīgās' ērģeles. Protams, visa Brusubāržu ģimene, kuru mēs, milvokieši, varam tik bieži dzirdēt, iepriecināja visus ar savām Dieva dāvanām. Lielu svinīgumu, prieku un pacilājumu deva Benjamiņa Aļļes virtuozi spēlētā trompete. Bija patiess prieks, ka lielākā daļa garīdznieku, daudzie viesi, archibīskapi un bīskapi no citām valstīm, bijat klāt un dalījās ar mums sadraudzībā. Tur arī personīgi iepazinos ar Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Bīskapu Eināru Alpi, ar kuru iepriekšējā vakarā sarunājos un kuram mēģināju ar visiem spēkiem izskaidrot, kā izskatās Green Bay jaka un Milwaukee Brewers sporta cepure, tā attēlojot cilvēku, kas viņu sagaidīs autobusa galapunktā. Laikam sarunas tekstos un pati telefona saruna deva mums tuvības sajūtu, jo, kad Rūta Abakuka mani iepazīstināja ar viņu, tiešām jutu viņu kā brāli Kristū. Daudzas līdzīgas mazas un lielas atmiņas ir radījušas tādas pašas sajūtas, kad dievludzēji sabrauca no Indianapoles, Londonas, Latvijas, Klīvlandes, Austrālijas, Īrijas, Zviedrijas un citām vietām. Likās, ka mēs visi nācām no vienas kristīgas ģimenes.
Pats konsekrācijas dievkalpojums pienāca nemanot, un tajā pašā laikā likās, ka nevar vien sagaidīt. Bija bažas, vai visiem būs labi, vai iebraucēji zinās, kur ievilkt elpu, vai mūsu pašu draudzes vecākā paaudze varēs tikt uz dievnamu vai varēs būt pietiekoši tuvu, lai redzētu, kur viņu mīļā mācītāja Lauma ienāk. Mēs bijām nobažījusies, ka tik nenokavējām archibīskapes Laumas ģimenes ienākšanu un, jo sevišķi, viņas mammas, jo mūsu draudze vēlējās viņai pateikties par mūsu mācītāju. Tajā brīdī arī viņas ģimene bija daļa no mūsējās. Nezinu, vai kāds tajā mirklī varēja noliegt to, ka Svētā Gara klātbūtne mūs ieskāva. Mūsējie bija visur, iesākot ar Brusubārža “Dzimtenes” kori, kuŗš bija pamats korim, kas dziedāja dievkalpojuma laikā. Pienāca citi koristi, kā bija aicināts, un koris 'auga' ! Tā dziedātājiem vajadzēja veselu solu spārnu, jo koristi nāca no visām pasaules malām. Tajā pašā laikā, kamēr mēs gatavojāmies, mūsu pērminderi un draudzes padomes locekļi kāpa augstās kāpnēs, lai apmainītu izdegušās lampiņas, lai mēs visi labāk varam redzēt mūsu garīdzniekus, Laumu un jūs visus, kur jutāt līdzi, skatoties tiešraidi. Un tad....un tad nāca iekšā ļaudis, mācītāji, prāvesti, archibīskapi, LELBĀL Virsvaldes locekļi, visi, kuri savās dzīvēs ir jutuši aicinājumu kalpot tam Kungam un tagad ir klāt gan mums, gan Laumai, lai apliecinātu savu kristīgo mīlestību pret Viņu, citam pret citu un pret mums visiem.
Jāsaka, ka man pašai likās, ka dievkalpojums norit bez jebkādas aizķeršanās. Pat konsekrācijas svētīšanas brīdis, kuŗā archibīskape bija lūgusi, visiem dievlūdzējiem sadodoties rokās un izveidot lūgšanu ķēdi. Piedzīvojam tādu svētību, ļaudīm savienojoties ne tikai ar rokām, bet caur skaistām tautas jostām un caur cilvēku sirdīm. Jāsaka paldies māc. Dr. Sarmai Eglītei, kas tik ļoti piestrādāja pie dievkalpojuma kārtības un šī brīža, lai viss tik labi un gludi notiktu.
Archibīskapi Laumu konsekrēja Archibīskaps Elmārs Rozītis LELBĀL, Bishop Ragnar Persenius, Uppsalas Bīskaps, Zviedrijas luteriskā baznīca, Archibishop Michael Jackson, Dublinas archibīskaps, Īrijas anglikāņu baznīca un Bishop Jeff Barrow, Greater Milwaukee Sinodes bīskaps, ELCA Amerikāņu Luteriskā baznīca. Klāt bija daudzi LELBĀL garīdznieki un prāvesti, kā arī bīskapi un archibīskaps no Latvijas, Vācijas un Amerikas. Bija dziesmas, Dieva vārda lasījumi, uzruna, svētīšana, sprediķis, dievgalds...viss likās tādas svētības apmirdzēts. Tik daudz mīlestības cilvēku sejās, tik daudz lepnuma, tik daudz cerību. Likās, ka katrs mirklis ir skaistāks par bijušo...katrs nākošais nozīmīgāks par iepriekšējo.
Atskatoties atpakaļ uz dienu, varētu teikt, ka tā bija Dieva veidota mozaīka, kurā daudzi no mums un mūsu emocijas spēlēja zināmas lomas. Sākot ar to, ka arhibīskapes ģimene bija tieši tur, turpinot, ko jau viņi ir darījuši visu šo laiku - Laumu atbalstot. Laulātais draugs Ivars, meita Zīle ar savu ģimeni un Kaija, abas nesa krustu, gan procesijai ienākot, gan arī, tai izejot. Pēc fotografēšanās ar amata brāļiem un māsām, nāca daļa, kurā ne tikai mēs varējām apsveikt archibīskapi, teikt apsveikuma runas. Netrūka ne nieka, jo speciāli mūsu speciālie pīrāgi, kurus burtiski saveda no visām Amerikas pusēm, gandrīz divi tūkstoši! Paldies!
Starp apsveicējiem lejas zālē bija mūsu pašu arch. emer. Elmārs E. Rozītis un LELBĀL prav. J. Priedkalns no Australijas; prāv. A. Abakuks no Lielbritānijas; prāv. K.Bērziņš no Vācijas; prāv. G. Lazdiņš no LELBA un prāv. I. Graufelde no Zviedrijas, kopā ar Uppsalas Bīskapi Ragnaru Persenius. Apsveica arī prāv. emer. Ivars Gaide, kas bija uzrakstījis veltījumu archibīskapei Laumai, ko arī dziedājam dievkalpojumā. Sekoja viesi no citām baznīcām: Archbishop Michael Jackson no Dublinas, Īrijas anglikāņu baznīcas, kas arī nodeva apsveikumu no Kanteberījas Archibīskapi Justin Welby; no Evangelical Lutheran Church of America apsveica Bīskape Froiland un Bīskape emer. Halmarson, nododot sveicienus arī no Bīskapa Jeff Barrow, kas piedalījās dievkalpojumā un nesa sveicienus no Pasaules luterāņu federācijas general sekretāra Martin Junge. Sekoja Latvijas Evaņģeliksi Luteriskās Baznīcas archibīskapa Jāņa Vanaga apsveikums. Kopā no Vācijas uznāca Oberkirchenrat Denecke, Acting Director of the German National Committee of the Lutheran World Federation; Rev. Kasch, Director of the Lutheran World Federation Center in Wittenberg; Kirchenrat Rieth, Director of the Department of Mission, Ecumenism and Church Development of the Evangelical Lutheran Church of Wuerttemberg; Rev. Schoch, Presider of the German Evangelical Church in Latvia. Apsveica arī māc. P. Barbins no Amerikas Baptisu Apvienības.
Turpinājās apsveikuma posms, kad Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēža J. Kukaiņa apsveikumu nolasīja vietnieks; Amerikas latviešu apvienības sveicienus nesa tās valdes loceklis Ēriks Krūmiņš. No Daugavas Vanagiem mūs uzrunāja Andris Kursietis, ASV priekšnieks. Tad bija mana kārta un apsveicu visas mūsu draudzes vārdā mūsu mācītāju, dāvinot Tijas Abulas izveidoto gleznu, kuŗā saredzāmas visas Baznīcas gada krāsas. Ar Tijas Abulas palīdzību, draudze dāvinās archibīskapei stolas visās Baznīcas gada krāsās! Vēl sekoju apsveikums no viņas pirmās draudzes. Tos sveicienus nesa Ivars Bērziņš no Ņujorkas draudzes, kas arī tās Salas novada pārstāvis. Apsveicēju rindu noslēdza Studenšu korporācijas Spīdola! globāla konventa dāmas, to starpā no Milvokiem Kaija Petrovska un no Toronto māc. Dr. Anita Gaide. Viņa arī minēja, ka blakus Viļa Kolma brīnišķīgai kompozīcijai, ko dziedājām dievkalpojumā un kas veltījums archībīskapei, arī radās citas jaunas dziesmas, ieskaitot Ērika Ešenvalda kompozīcija: “Gaisma aust! Noslēdzās svētīgā diena ar pašas archibīskapes Laumas pateicība visiem, visiem - pāri visam Dievam, par šo neaizsmirstāmo dienu un izjusto mīlestību. Viņa aicināja arvien kopā kalpot un lūgt, uzticēties.
Sakopojot savas domas un izjūtas, vēlos pateikt, ka tas, ka bijām klāt tik daudz no daudzām draudzēm un valstīm, man lieicināja, ka Dievs bija atbildējis uz visu lūgšanu, kas izteikta 106. psalma 47. pantā - "Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un pulcē mūs atkal kopā- no tām citām tautām, lai varam pateicībā slavēt Tavu vārdu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!" Todien katra klātbūtne liecināja, ka LELBĀL blakus stāv bŗāļi un māsas no tuvienes un tālienes, un cer kopā turpināt veikt Dieva darbu par godu Viņam un svētību latvju tautai.
Ir jau saprotams, ka runa ir par dažādām tautām, bet, kad archibīskaps Michael Jackson runāja, cik īpatnēja un globāla ir mūsu Baznīca un ka archibiskape Lauma savā sprediķī bija apstiprinājusi to, ka katrā laika posmā mūsu Baznīcai ir 'bijuši' citi "headquarters", bet mērķi tie paši, tad ir bezmaz vai tā, ka mēs esam darījuši neiespējamo. Mēs esam sasaukuši kopā luterāņus no visām pasaules malām, kas tic mūsu baznīcai. Tai ir stipri pamati un kaut gan laiki un situācijas mainās, mums, turpinot darbu, nav jauztraucās par pamatu grīļošanos, jo šie pamati ur likti no ticības Dievam un Latvijai!
Pašās beigās gribēju pieminēt, ka daudz mūsu draudzē vai ar mūsu draudzes piedalīšanos ir noticis šos pēdējos sešus mēnešus. Mēs oktobrī Milvokos uzņēmām Sinodi. Likās, ka visi jutās labi. Protams liels paldies Tijai Abulai, kura pielika lielu darbu gan organizējot Sinodi, gan arī konsekrācijass dievkalpojumu, kā arī palīdzot ar LELBĀL plenārsēdes uzņemšanu. Daudzi pielika savu roku abu nozīmīgo notikumu plānošanā un izvešanā. Neviens paldies nebūs pietiekams, pasakoties mūsu draudzes dāmām, kuras bez mitas gādāja, lai visiem būtu labi, un bija!! Par viņu burvīgo sadarbību pārliecinājāmies koncekrācijas klusās lūgšanas un meditācijas rītā, kurš notika mūsu draudzes baznīcā. Ir tik viegli vadīt un lūgt, ja paši palīgi atdod savu sirdi cilvēkiem, kalpojot Dieva mīlestībā. Vēlam mūsu archibīskapei veselību, spēku, pacietību un Dieva mīlestību, jauno amatu veicot.
Sandra Kalve
Milvoku latviešu ev. lut. Sv. Trīsvienības draudzes priekšniece
Publicēts 30|04|2015
Sandra Kalve
Lauma Zušēvica - jaunā LELBĀL archibīskape
2015. gada 19. aprīlī Mt. Zion luterāņu baznīcā Milvokos vairāku citu bīskapu, viesu, garīdznieku un draudžu pārstāvju klātbūtnē par Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) archibīskapi konsekrēta Lauma Zušēvica.
Foto: Edvins Erkmanis
[...]
Vēl bildes no konsekrācijas dievkalkpojuma.
Garuma dēļ šīs saites nav aktivizētas. Darīt copy/paste Jūsu Internet Explorer vai Chrome rindiņā.
https://plus.google.com/photos/117629594177937413443/albums/6140567975292476561?gpinv=AMIXal9cpCYTyt_je7bk5nYZXrbDRrZV8R-JPtaERoVdr53dIuyqq3Vkmvd25b3exocWX3NicVBWhE8lAxLWUVBs4rlZFWZUWFC0Ir0gS9EgjAbOXDchSLE&cfem=1
https://www.facebook.com/media/set/?set=a.627632770706343.1073741945.255043897965234&type=1
Publicēts 24|04|2015
Lieldienu sveiciens
... priekš atjaunošanās
“Svētkus šos Dievs devis mums – priekš atjaunošanās.” Šis ir pazīstamas vācu Lieldienu dziesmas novēlējums, Roberta Bērziņa tulkojumā. Labprāt to sniedzu tālāk Jums, vārdu vispilnākā nozīmē.
Katra svētdiena un it īpaši šādi lieli svētki ir domāti, lai mūsos atjaunotos dzīvot spēks un prieks.Saprotu jebkuru cilvēku, kas grib labi izgulēties un atpūsties. Sevišķi tiem, kuri darba slodzes nomākti, vajaga arvien par jaunu klusumu un mieru, lai mūsos varētu brīnišķīgi atjaunoties dzīves možums. Citādi mūsu “baterijas” īsā laikā ir tukšas.
Tomēr, “atjaunošanās” ir vairāk, nekā neko nedarīt. Garlaikošanās var nomākt ne mazāk kā darbs. Lai atjaunotos, mums vajaga iedvesmu un mērķi. Mums vajaga no tās dzīvības dvašas, ar kuru mūsu Radītājs mūs saucis šajā dzīvē. Mums vajaga no tās mūžīgās dzīvības uguns, ko tumsa, ļaunums un nāve nespēj noslāpēt. To, ko mums vajaga, mēs nespēsim sev sarūpēt. Bet mēs varam sevi atvērt, un lūgt un ļaut sevi ar to apdāvināt, un tad, protams, censties to glabāt, lai tā veidotos un darbotos.
Tas var ar mums notikt katru brīdi. Šī dziļākā jēga ir katrai svētdienai, šīm “mazām Lieldienām”. Neatvietojami mūsu dzīvē bet ir tās lielie svētki, “lielās Lieldienas”. Svētki, kuri mums dod nojaust mūžības plašo apvārsni, Dieva neizmērojamās mīlestības spēku, kas atklājies Kristus augšāmcelšanās brīnumā. Svētki, kuriem piemīt kaut kas no Viņa gaišuma un godības, kas spēj mūsos atjaunot jausmu par arī manas sīkās dzīves lielo nozīmi. “Priekš katra darba teicama nu sirds še sasilt drīkst, jo sēkla, kas še šējama, mums jaunā dzīvē dīgst.”
Novēlu Jums ikkatram šo atjaunošanos. Un novēlu, lai mūsu evaņģeliskāBaznīca ne tikai 19. aprīlī Milvokos nomainītu vadību, bet arvien atjaunotos iz šī Lieldienu spēka – par svētību mūsu tautai!
Publicēts 01|04|2015
Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis
Jaungada lūgšana
“Lūdziet, tad jums tiks dots,
meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs.”
(Mt. ev. 7:7)
Mīļās māsas un brāļi Kristū!
Šorīt, ieejot Jaunajā Gadā, kas jau dažās vietās pienācis, lūgšanās un domās esmu ar jums vienota. Jūtos, ka dzīvoju starp gadiem un starp amatiem, bet gribu dalīties ar aicinājumu kopā ar jums lūgt:
- lai Dievs stiprina tos, kas cieš bailes, kas palikuši bez mājām Sīrijā un tik daudzās citās kaŗa un terora, nedrošības un naida plosītās vietās. Kaut Kristus žēlastība un žēlsirdība viņus sasniegtu caur tiem, kas tur kalpo visbīstamākās vietās. Lūgsim par viņiem.
- lai Dievs pasargā un iedrošina tos, kas cīnās pret ļaunām slimībām un ir kopā ar tiem, kas aiziet mūžībā dēļ “Ebola” vai malārijas, vai vēža, vai kādas citas slimības, kas aiz sevis atstāj tik daudz sēru.
- lai Dieva miera, gudrības, taisnības un patiesības Gars vadītu visus, kas nes atbildību par savām valdībām, vai tas būtu Latvijā, vai jebkuŗā citā pasaules valstī.
- lai Dievs pasargā no ekonomijas krīzēm un neierobežotās mantkārības grēka sekām, īpaši tos, kam visgrūtāk sagādāt visu, kas nepieciešams, lai vienkārši dzīvotu bez bada vai trūkuma.
[...]
Un šodien gribas aicināt kopā lūgt:
- lai Dievs svētī to darbu, ko darīs prāv.Gunārs Lazdiņš, dodoties uz Austrāliju, mācot latviešu jauniešus, apliecinot mūsu Baznīcas vienotību.
- lai Dievs pasargā mūsu tēvzemi, Latviju, ka tā varētu Jaunā Gadā dzīvot bez apdraudējumiem un strādāt par godu Dievam un svētību mums visiem.
- par mūsu draudzēm un katru locekli, jaunu vai ar gadiem svētītu! Pateicībā lūgsim arī par tiem, kas mūsu draudzēs kalpo un sludina Dieva Vārdu, dala Viņa sakramentus un cits citu stiprina Kristus mīlestībā un iepriecina cits citu Svētā Gara sadraudzībā!
Ir vēl tik daudz, par ko mēs varētu lūgt. Varbūt varat ‘pielikt klāt’ savu lūgšanu. Varbūt ir kāda īpaša vajadzība? Kas par svētību, ja kopā esam Viņā dzīvi un varam tā dalīties. Dievam pateicos par jums! Lai Viņš svētī un iedvesmo ikkatru dienu un darbu 2015. gadā!
Dieva žēlastība lai ir ar mums visiem.
Kristus mīlestībā,
Jūsu māsa Kristū
Lauma
Publicēts 01|01|2015
Bīskape electa Lauma Zušēvica
Gana raksts 2014. gada Kristus piedzimšanas svētkos, ievadot anno Domini 2015
Saka liecinieks: “Jā, es nāku drīz.”
“Āmen (tiešām), nāc, Kungs Jēzu!”
Jāņa atklāsmes grāmatas 22:20
Mīļās māsas, mīļie brāļi Kristū,
Pēdējā no manis rakstāmā Gana rakstā lai mūs vada šie vārdi no pēdējās Bībeles grāmatas – Jāņa atklāsmes beigām: “Jā, es nāku drīz.” “Āmen, nāc, Kungs Jēzu!” Kurš ir minētais liecinieks, kas drīz sola nākt? Pats Dievs, Jēzus, jeb kāds Viņa sūtnis? To pārdomājot, varam ievērot, cik daudzveidīgi Dievs jau ir nācis šajā pasaulē: ar Savu mīlestību, ar Savu Vārdu, un it īpaši, Savā Dēlā Jēzū Kristū.
Ziemassvētki ir svētki par godu Viņa nākšanai, Viņa iemiesošanās brīnumam. Un reizē svētki, kas ne tikai vien atskatās senā pagātnē, bet kuros atskan apsolījums nākotnei. Apsolījums Dieva nākšanai pilnībā, godībā. Apsolījums, ka pirmkristiešu lūgšana “Maranatā” - Nāci, Kungs! – tiek uzklausīta.
[...]
Atskatoties uz aizvadīto gadu – un pie manis: reizē atskatoties uz aizvadītiem 21 gadiem – gribas pateikties par daudziem brīžiem, kuros Dieva nākšanu pie mums varējām izjust: dievkalpojumā, pie Svētā Vakarēdiena, bet arī patiesības, draudzības un prieka brīžos mūsu saimē. Stāvot pie archibīskapa prof. Teodora Grīnberga granita kapakmeņa Esslingenas Plīnsavas kapsētā, pārlasu tur iekalto liecību no 1. Jāņa vēstules 4:16: “Dievs ir mīlestība, un kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs Viņā.” Tik tuvu mums var būt Dievs, tik tuvs ir ceļš Viņa nākšanai. Un tomēr vēl ir spriedze ar nakti ap mums, ar tālēm, kas mūs šķir, ar pārpratumiem, vainu, grēku, sāpēm, nāvi. Vēl ir tik daudz iemeslu, lai no sirds lūgtu: “Nāc, Kungs Jēzu!” Nāci manā dzīvē, nāci mūsu draudzē un Baznīcā, nāci un pārvērt pēc Tava prāta so pasauli, lai tā kļūtu par Tavu valstību.
Kad Dievs nāk, Viņš arī mūs saved kopā. Kā konkrētu liecību Dieva vienojošam spēkam ar prieku un dziļu pateicību minu mūsu Baznīcas ieiešanu luterāņu un anglikāņu baznīcu Porvo kopienā, kas tika svinīgi parakstīta 2014. gada 19. septembrī Yorkā, Anglijā. Būt Dievā pilnīgi vienotiem, ar visām prak-
tiskām konsekvencēm, piemēram baznīcu locekļiem un darbiniekiem, vai arī telpu lietošanā, tas ir kaut kas brīnišķīgs un svētīgs. Un vēl vienu lielu Dieva klātbūtnes svētību esam saņēmuši aizvadītajā gadā: es domāju - mūsu Baznīcas bīskapa/es vēlēšanas. Lai Dievs ar mūsu Baznīcas turpmākās archibīskapes kalpošanu ienāk mūsu Baznīcā arvien par jaunu, arvien gaišāk un skaistāk! Svētīga jau bijusi vēlēšanu gaita – dzīvā interese draudzēs, pāri par 95% balstiesīgo piedalīšanās, pārliecinošais vairākums. Īsti kristīgā veidā izšķiroša nav bijusi ne ārējā dzīves vieta, ne dzimums, un cik jauki, ka vēlēšanas nemaz nav traucējušas mūsu kopību: nedz mūsu sadarbību vēlēšanu laikā, nedz kopējo darbu turpmāk!
Abi ar manu kundzi Veru novēlam Jums Kristus piedzimšanas svētkos un 2015. gadā, lai Dievs pa- tiesi ienāktu tieši Jūsu personīgajā dzīvē un vidē, un padarītu Jūs reizē arvien atvērtākus Viņa nākšanai.
Pirmais ir Viņa klātbūtne, Viņa apsolījums: “Es nāku drīz.” Ziemsvētku gaismā jau saredzēsim Viņa gaismu. Un atsaucoties uz Viņa Vārdā doto apsolījumu, kristībās savienotu ar mūsu dzīvi, droši lūgsim mūsu Tēvu debesīs: lai nāk Tava valstība, Tavs Svētais Gars līdz ar visām Gara dāvanām (Gal 5:22-23).
Tad mēs piedzīvosim līdzībās jau tagad un reiz pilnībā: “Ko Jūs vien lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu!”
(J 14:13-14). Centīsimies turēt tīru mūsu dvēseles spoguli, lai tajā varētu iespīdēt Dieva gaisma, un tāds lai būtu mūsu dzīves dialogs ar Dievu.
+ Elmārs Ernsts Rozītis
LELBĀL archibīskaps
Publicēts 11|12|2014
LELBĀL archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis
Archibīskape Lauma Zušēvica
Archibīskaps Elmārs Ernst Rozītis ziņoja LELBĀL Baznīcas Prezidija 3. novembra sēdē, ka Baznīcas Virsvalde rakstveida balsošanā bīskapei electa Laumai Zušēvicai vienbalsīgi piešķirts amata apzīmējums “archibīskape”.
Konsekrācijas dievkalpojums notiks 2015. gadā 19. aprīlī plkst 14:00 Mt. Zion Lutheran Church, Milvokos.
Publicēts 21|11|2014
Baiba Liepiņa
LELBA JAUNĀ PĀRVALDE UN CITAS MAIŅAS
Līdz ar prāv. Laumas Zušēvicas neseno ievēlēšanu bīskapes amatā mūsu plašajā LELBĀL Baznīcā (Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas), kurā sastāv visas pasaules latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas, izņemot LELB (Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu), arī LELBA (Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Amerikā), kas ir daļa no LELBĀL, sagaida maiņas, kas jau ir notikušas LELBA XIV Sinodē Milvokos. Sinode norisinājās šogad no 24. līdz 26. oktobrim.
[...]
Atgādinājumam - LELBĀL darbības noteikumi paredz, ka Baznīcas bīskaps tiek ievēlēts uz septiņiem gadiem. Baznīcas Virsvalde viņam/-ai tad piešķir amata apzīmējumu archibīskaps/-e. Pēcnieka/-ces ievešana amatā varētu notikt līdz 2015. gada 1. maijam. Līdz prāv. Laumas amatā ievešanas brīdim šo kalpošanu turpina pildīt līdzšinējais archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, kurš ļoti apzinīgi šo darbu ir darījis jau 21 gadu. Prāv. Lauma ir bīskape electa bez jebkādām pilnvarām vai uzdevumiem līdz amatā ievešanai.
Prāv. Lauma (Milvoku Sv. Trīsvienības draudzes gans, Vidienes apgabals) kā LELBA pārvaldes priekšniece ir nokalpojusi maksimālo laiku, tas ir 9 gadus - trīs 3-gadu termiņus. Tas nozīmē, ka šajā Sinodē sinodāļi ievēlēja jaunu LELBA pārvaldes priekšnieku - Vidienes apgabala prāv. Gunāru Lazdiņu (Indianapoles draudzes gans). Jaunā pārvaldē vēl darbosies pārvaldes priekšnieka garīgais vietnieks, prāv. emer. Dāvis Kaņeps, kas ir Hamiltonas Kristus draudzes gans Kanādas apgabalā. Prāv. emer. Dāvis Kaņeps arī uzņēmās Statistikas nozares vadītāja pienākumus. Pārvaldes priekšnieka laicīgā vietniece turpina būt un kā jaunu amatu - pārvaldes sekretāre - uzņemas Baiba Liepiņa (Čikāgas Ciānas draudze, Vidienes apgabals). Pārvaldes kasieris turpina būt Jānis Eizis (Latviešu Sv. Pētera draudze Čikāgā, Vidienes apgabals). Vēl citi garīgie pārvaldes locekļi ir Toronto Sv. Jāņa draudzes gans, prāv. emer. Fritz Kristbergs (Kanādas apgabals), kurš arī uzņemas Teoloģijas nozares vadītāja lomu. Prāv. emer. Fritz Kristbergs turpina savu darbību pārvaldē. Un jaunievēlētais Mineapoles - St. Paulas draudzes gans, māc. Dāgs Demandts (Vidienes apgabals), kurš arī ir Jaunatnes nozares vadītājs. Un trešais laicīgais pārvaldes loceklis turpina būt Voldemārs Pelds (Aijovas draudze, Vidienes apgabals), kurš vada Namturības nozari.
Tāpat maiņas notikušas arī revīzijas komisijā. Tās sastāvā turpina darboties Ingrīda Jansone (Ņujorkas draudze, Austrumu apgabals) un Uldis Pūliņš (Latviešu Sv. Pētera draudze Čikāgā, Vidienes apgabals). Jaunievēlētais revīzijas komisijas loceklis ir Mārtiņš Pūtelis (Indianapoles draudze, Vidienes apgabals).
Par Rietumu apgabala prāvesti Sinodes laikā amatā ievesta māc. Daira Cilne, kas kalpo Sietlas un Vankūveras draudzēs.
Gan Rietumu, gan Austrumu apgabals tikuši pie jaunām diakonēm. Sinodes laikā diakones amatā ievestas Rota Stone, kura kalpos Ziemeļkalifornijas draudzē, un Linda Sniedze Taggart, kura kalpos Ročesteras Krusta, Sirakūzu Apvienotā Kristus un Skenektedijas draudzēs.
Ar apsveikuma vārdiem varam sveikt visus, kuru dzīves pēc Sinodes ir vai vēl tikai būs mazliet mainījušās! Domāsim un lūgsim par šiem Dieva kalpiem, kas jau ir darījuši un vēl darīs lielas lietas mūsu plašajā Baznīcā. Tāpat liela pateicība jāizsaka tiem, kuri līdz šim ir darījuši daudz, vai tas būtu pārvaldē vai revīzijas komisijā, vai kur citur, un ir nolēmuši savu kalpošanu tādā veidā vairs neturpināt.
Kā var lasīt, Dievs mūsu latviešu Baznīcai ārpus Latvijas ir sagādājis lielas maiņas, kas nozīmē, ka līdz ar pierasto klāt nāks jaunas lietas, jaunas pieejas. Pateicība Dievam par to, ka Viņš nemitīgi liek mums būt modriem un nejusties pārāk ērti jau iesildītās vietās un iesildītos amatos. Ar jaunām lietām nāk jauni izaicinājumi, no kuriem, ja darbosimies paļāvībā uz mūsu Kungu, svētības būs lielas visiem cilvēkiem.
Publicēts 12|11|2014
Edija Banka-Demandta
