Filadelfijas Sv. Jāņa draudze meklē mācītāju pilna laika darbam
Filadelfijas latviešu ev. lut. Sv. Jāņa draudze, dibināta 1893. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, pieder Latviešu evaņğēliski luteriskai baznīcai Amerikā (LELBA).
Draudzei pieder skaists īpašums ar četriem akriem zemes Filadelfijas priekšpilsētā, Newtown Square, PA, kur atrodams Dievnams ar sabiedrisko telpu un atseviška ēka, kur ir skolas telpas, draudzes biroji un atsevišķs dzīvoklis.
Draudzē ir vairāk nekā simts locekļu, pārstāvot vairāk nekā četras latviešu/latviešu-amerikāņu ğimeņu paaudzes.
[...]Mēs meklējam luterāņu mācītāju ar grādu teoloğijā (vai līdzvērtīgu izglītības, apmācības un pieredzes apvienojumu) šādu pienākumu veikšanai:
Vadīt dievkalpojumus, ieskaitot svētības aktus kā kristības, iesvētības, laulības un bēres, integrējot saturu gan latviešu, gan angļu valodā.
Veicināt draudzes garīgo attīstību, izmantojot regulāras Bībeles stundas, kristīgo izglītību bērniem un jauniešiem.
Sniegt atbalstu un pastorālo aprūpi vajadzības gadījumos, ieskaitot apmeklējumus slimnīcā, mājās vai aprūpes namos.
Pārstāvēt draudzi vietējo latviešu sabiedrībā un veicināt sadarbību ar vietējām garīgajām organizācijām.
Izmantot pēc vajadzības modernās tehnoloģijas gan baznīcas dievkalpojumiem, gan Bībeles stundām, lai nodrošinātu piekļuvi ğimenēm vai personām, kuras nevar piedalīties personīgi.
Meklēt veidus kā Filadelfijas apkārtnē iesaistīt vairāk cilvēkus draudzē.
Draudzei ir sava tīmekļa lapa: http://latvianluthchurchphila.org/
Lūdzam kandidātus pieteikties līdz 2020. gada 1. augustam, iesūtot CV kopā ar pavadvēstuli LELBA apgabala prāvestei Anitai Vārsbergai-Pāžai, macanitavp@gmail.com, 400 Hurley Avenue Rockville, MD 20850-3121, tel. (301) 302-3270.
Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."
Publicēts 06|06|2020
Veselībā un slimībā
Domas izraisīja avīzes komiksā attēlotā aina, kurā notiek saruna starp diviem sen laulātiem draugiem. Vīrs prāto: “Zini, ja viens no mums saslimtu ar corona vīrusu, tas visticamāk otram pieliptu”. Sieva mierīgi apstiprina: “Es zinu”. Klusējot, sieva uzliek roku vīram, abi skatās pārtikas sarakstā. Nāk prātā laulībās dotie solījumi. Pa gadiem teksts šad tad mainījies, tomēr parasti atskan solījumi mīlēt, cienīt, kopā palikt ar otru priekos un bēdās, bagātībā un nabadzībā, veselībā vai slimībā, līdz Dievs nāvē šķirs. Covid-19 laikā mūža draugiem dotie laulību solījumi daudziem tiek pārbaudīti varbūt vēl nepiedzīvotos veidos.
Katra laulība ir unikāla - tikai viena, kaut simboliski, tomēr spēcīgi vieno miljonus. Apustulis Pāvils savā vēstulē Efeziešiem 5. nodaļā dalījās vārdos, kas raksturoja kristīgās laulības dzīves būtību un ieguva vēl plašāku nozīmi, kad viņš līdzībās vīra tēlā saredzēja Kristu un sievas tēlā – Baznīcu. Tie abi savstarpējā mīlestībā brīvprātīgi vienoti un gatavi otra labā uzupurēties - veselībā un slimībā. Mēs visi kopā esam Viņa miesa, Viņa Baznīca, kas esam apliecinājuši savu ticību Kristum.
[...]Šajā Covid-19 laikā mūsu Baznīca ir bijusi uzticīga Viņam un pavisam vēl nepiedzīvotos apstākļos turpinājusi pildīt savu solījumu sludināt Kristus evaņģēliju. Tie esat jūs, kas turpinājuši strādāt un kopā lūgt, lai tas, kurš viens palicis un augošās bailēs par to, kā nesaslimt vai samaksāt rēķinus, izjustu Dieva mieru. Lai tas, kurš sēro par mūžībā aizsaukto dzīves draugu un nespēju pat atvadīties, tiktu stiprināts kristīgās cerības dziedinošā spēkā. Lai tas, kuram kļuvis grūtāk ciešās telpās ilgstoši būt mūža drauga ‘labākajai pusei’, atcerētos, cik atbrīvojoši atvainoties un saņemt otra piedošanu, kā Kristus žēlastību. Lai tas, kurš jūtas tik vainīgs, jo bērniem nav spējis būt labs vai pacietīgs skolotājs, saprastu – ja bērniņš juties mīlēts, viņš būs audzis visvērtīgākajā gudrībā. Paldies visiem, kas esat Kristus Baznīca.
Lasīju par kādas laulību terapeites ieteikumu katru dienu laulātam draugam komplimentā izteikt pateicību. Ja grūti iedomāties par ko, tad terapeite ieteikusi sākt ar pateicību par to, ko bieži uztveram kā pašsaprotamu. Ieteikumam sekojot, daudzas laulības piedzīvojušas svētību! Kā būtu, ja mēs simboliski apdāvinātu Kristu daloties ar mūsu draudzēm? Gan caur labiem vārdiem, lūgšanām, gan ar saviem ziedojumiem izteicot savu pateicību.
Ir novērots, kā pulcējoties dievkalpojumos virtuālajā pasaulē, vieglāk piemirst draudzes locekļiem ziedot draudzes darbam. Turpināsim pēc iespējām atbalstīt savas draudzes. Saprotam, ka šajā laikā kādam varētu būt grūtāk ziedot, tādēļ, lai otra devīgums nes to, kā mīļu brāli vai māsu. Jūsu ziedojumi, vai tie būtu finansiāli, vai cita veida dāvanas, arvien svētīs mūsu draudzes darbu ar iespējām veselībā un slimībā, priekos un bēdās visiem kopā turpināt uzticīgi pildīt dotos solījumus Jēzum Kristum, mūsu visu mūža Draugam!
Foto: Baiba Rēdmane
Jūsu,
Publicēts 01|05|2020
+ Lauma
Egīls Grīslis. Nekrologs.
Teologs.
Mācītājs.
Skolotājs. Zinātnieks.
Autors. Rakstnieks. Pētnieks.
Tēvs. Vectēvs. Vecvectēvs.
Mīlošs vīrs pirmajai sievai, ko viņš zaudēja un tāpat otrai, kas viņu zaudēja.
"Tavs kalps aiziet mierā..."
[...]
Publicēts 01|05|2020
Pirms pieciem gadiem
Pirms pieciem gadiem neaizmirstamas stundas pagāja lūgšanās un pārdomās. Todien katram bija zināmi skaidri uzdevumi, kas būs jāveic Konsekrācijas dievkalpojumā, kā arī pirms un pēc tā. Par to bija gādājuši gan arch.emer. Elmārs E. Rozītis un mana ilggadējā, nepārspējamā un neatvietojamā administratore Tija Abula, gan manas mīļās Milvoku ev.lut. Sv. Trīsvienības draudzes locekļi un padome, ārkārtīgi spējīgās un sirsnīgās priekšnieces Sandras Kalves vadībā. Ar draudzes lielo atbalstu un sirsnību šī diena nesa lielu svētību tik ļoti daudziem. Paldies! Bija tik neatvietojama mana priekšteča, arch. Elmāra E. Rozīša 21 gadu pieredze! Viņš līdz ar Virsvaldes locekļiem, LELBA pārvaldi, un prāv. Sarmu Eglīti visu tik labi sagatavoja. Torīt nebiju mājās. Par tur sabraukušajiem ģimenes locekļiem un draugiem gādāja mīļais vīrs Ivars ar palīgiem. Par savu ģimeni Dievam nekad nebeigšu pateikties!
Viņi saprata, kādēļ biju palikusi viesnīcā viena, kaut nejutos viena. Klausījos datorā, kā 19. aprīlī mūsu latviešu dievnamā sākās mūzikas pavadītās lūgšanu stundas. Koncerta dalībniekus – izcilus mūziķus, starp kuriem bija arī ērģelniece, māc. dr. Anita Gaide, trompetists Benjamiņš Aļļe un Brusubārdu ģimenes locekļi, bija sarunājusi dr. Astrīda Kaugara. Tas viss palīdzēja izjust dziļu Kristus mieru. Paldies arī par iepriekšējās dienas mēģinājumu, ko vadīja prāv. dr. Sarma Eglīte. Izjutu – viss ir drošās rokās. Bija klāt arī visi mani tik uzticīgie un spējīgie pērminderi.
[...]Torīt miera sajūtu radīja arī tas, ka abas meitas – Zīlīte un Kaijiņa ar godu ienesīs un iznesīs Baznīcas krustu, ievadot gājienu, kurā piedalījās daudzas jo daudzas mīļās amata māsas un mīļie amata brāļi. Bībeli ienest bija uzticēts manā dzīvē nozīmīgajam mācītājam, prāv. Ivaram Gaidem. Tikai, izejot no savas ‘izolācijas’ mācītāju sakristejā, redzēju, ka jūs esat klāt! Līdzās bija arī viesi no Latvijas – Arhibīskaps Jānis Vanags un bīskaps Einārs Alpe, viesi no Vācijas un Īrijas. Pa pieciem gadiem ar tiem kopā esmu strādājusi un daudz labāk iepazinusies.
Atceros, cik droša sajūta bija zināt, ka ērģelnieks Ernests Brusubārdis III gādās, ka gadījumā, ja es pavisam nepareizā toņkārtā uzsāktu liturģiskos dziedājumus, viņš automātiski transponētu visus pārējo. Taču, jūsu mīlestību izjūtot, nebija bailes, atradu pareizo toni. Arī prāv. Sarmai un Milvoku tautas deju kopas “Metieniņš” vadītājai Intai Veldrei bija izdomāts plāns, kā visus vienot lūgšanā, kad bīskapi par mani lūdza. Ļoti gribēju, lai visi piedalītos, visiem rokās sadodoties. To spējām arī dēļ latviešu tautas tērpu jostām.
Un koris! Koris tik skaisti dziedāja, arī korāli, kas bija radīts Konsekrācijas dienai, man nezinot, kad pēc prāv. Sarmas ierosinājuma tika iesūtīti komponistu darbi, no kuriem tika izvēlēta Viļa Kolma dziesma “Nebīsties!”. Tā vēl skan ausīs un neskaitāmas reizes šajos piecos gados ir atgādinājusi, ka neesmu viena. Paldies! Gribu pateikties par to, ka un kā pa šiem pieciem gadiem mūsu LELBĀL Virsvalde kopā ar mani ir strādājusi, lai nestu svētību mūsu Baznīcai! Pateicos katrai draudzei, to valdēm un katram, kas kopā esat Kristus Baznīca!
Pirms pieciem gadiem neredzēju, kā ar autobusiem sabrauca ļaudis no mūsu tuvākajām draudzēm, lai kopā ar citiem atrastu vietu amerikāņu luterāņu draudzes Mt. Zion dievnamā. Pusgadu pirms tam, pavisam sniegotā ziemas dienā, meklējot vietu, kur mēs varētu pulcēties Konsekrācijas dievkalpojumam, viens šīs draudzes valdes loceklis šķūrēja sniegu un uzreiz bija skaidrs – vieta atrasta, kā arī iegūti jauni draugi! Tā nebija nejaušība vai tikai laimīga sagadīšanās. Ar laiku mēs sapratām, cik tā bija liela Dieva svētība!
Pieci gadi pagājuši, bet vēl droši vien daudz ko nezinu, kas todien notika. Nemanīju, kā fotografēja Edvīns Erkmanis un citi; kā lejas telpās latviešu skolas vecāki pie griestiem piekarināja zvaigznes, ko bērniņi bija uztaisījuši; kā mīļās dāmu komitejas locekles, priekšnieces Kaijas Petrovskas vadībā gādāja par Virsvaldes locekļiem un visiem – arī par to, lai no tuvuma un tāluma nosūtītie un savestie pīrāgi tiktu izlikti līdz ar manas mīļās mammiņas izceptajiem dzeltenmaizes kukulīšiem! Neredzēju, kā draudzes padomes locekļi strādāja, arī atbalstot Andri Antonu un Dāvidu Indriksonu, lai visi pēc dievkalpojuma tiktu paēdināti. Todien nevarēju iedomāties, ka tiks saziedoti vairāk kā $35.000 jaunradītajam Misijas fondam, kas nesis neizmērojamu svētību mūsu Baznīcai! Paldies!
Varētu jau ilgi turpināt dalīties pateicībās un atmiņās, kas liekas sevišķi svētīgas šodien, kad nevaram būt kopā, bet pulcējamies virtuālā pasaulē. Pirmie četri gadi un desmit mēneši manā kalpošanas laikā pagāja gandrīz vai skriešus, daudz jo daudz ceļojot pa pasauli! Kas par svētību iepazīties ar tik daudziem uzticīgiem, ļoti atjautīgiem, apdāvinātiem un, jā, unikāliem Dieva Vārda kalpiem! Mūsu vidū nākušas jaunas amata māsas un brāļi, daži aizgājuši Dieva mierā. Paldies par katru! Dažas pārmaiņas bijušas sevišķi svētīgas un tomēr izaicinošas. Varbūt lielākā – mūsu darbības atsākšana Latvijā. Šis darbs turpinās un ticu, nesīs svētību! Atskatoties ir jāpiemin ļoti grūtais 2017. gads, kad lūgšanās bijāt man un ģimenei klāt Dieva mierā pavadot pārāk daudzus ģimenes locekļus, starp tiem mammiņu, brāli, tanti, māsas vīru, brāļa meitas vīru, pēc gada – audžu tēvu. Jūsu līdzjūtība un spēks tiešām stiprināja. Paldies!
Ātri pienāca šī diena, kaut pēdējie divi mēneši mainījuši manas kalpošanas un dzīves ritmu un raksturu. Kad vīrusa briesmas mazināsies, neesmu viena, kas prasa, vai gribēsim doties atpakaļ dzīvē – tādā, kāda tā bija pirms. Šķiet, visa pasaule mainījusi savu ‘ātrumu’. Gribam, lai slimnieki ātrāk atveseļotos, ārsti, medmāsiņas, palīgi beidzot atpūstos, un bezdarbnieki dotos atkal strādāt. Bet, vai mājās ar saviem bērniem dotais laiks, vai virtuālās tikšanās no attāluma – vai tas viss būs mums iemācījis, kā labāk komunicēt? Kā citam citu īsti uzklausīt un sadzirdēt bez tik lielas steigas? Ticu, ka šis ir pārbaudes laiks arī mūsu Baznīcai – krīzes dēļ tā būs kļuvusi stiprāka. Šis laiks mūs savedis kopā rūpēs citam par citu un apziņā, cik viens otram esam vajadzīgi. Lai Dievs turpina svētīt mūsu kalpošanu, lai kāda tā izveidotos arī pēc krīzes!
No sirds pateicos par katru apsveikumu, vēl vairāk – par jūsu draudzību Kristū! Pieci gadi paskrējuši un tomēr lēnām padziļinājuši vēlmi kopā ar jums turpināt kalpot – ar pateicību un prieku Tam Kungam, kas mūs katru ir izredzējis un nolicis, lai mēs ietu un nestu augļus, kas paliek, Viņa žēlastības spēkā, Viņam vien par godu un slavu!
Jūsu,
Publicēts 20|04|2020
+ Lauma
Sveicam mūsu archibīskapi
Sirsnīgi sveicam mūsu archibīskapi Laumu Zušēvicu 5 gadu konsekrācijas jubilejā.
Vēlam sirdsgudrību un visas Dieva svētības!
Publicēts 19|04|2020
Lūgšana sestdienai
Mīļais Debestēvs!
Tik daudz Tavi bērni cīnās izprast, kad viņu dzīves atgriezīsies. Patiesi, Tēvs, tik daudzi jūt, ka šī vairs nav pierasta dzīve – tā atdala no mīļajiem un dvēseli tur bailēs par vīrusa šausmīgām sekām un arvien augošām bezdarba briesmām. Jēzu, lūdzu no sirds, atklāj katram, ka un kā arī tagad ir patiesi Tavi vārdi: “Nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais, un Dzīvais. Es biju miris un, redzi – es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man pieder nāves un elles atslēgas”. (Atkl 1:17)
Kungs, mēs lūdzam atslēdz durvis, ja kāds jūtas kā ellē – Tu arī tur esi bijis, tāpat kā debesīs. (Ps 139:8) Tu esi ap mums no visām pusēm, Tu turi savu roku pār mums. (Ps 139:5) Paldies no sirds, Tev, Kungs Jēzu – Tevi neaizkavē slēgtas durvis, Tu atrodi mūs, kur slēpjamies aiz bailēm; Tu nāc mūsu vidū, žēlastībā un mīlestībā saki: “Miers ar jums!” (Jņ 20:19) Tu esi mūsu vidū, mēs neesam vieni.
Dāvini katram šo dziedinošo mieru, palīdzi dziļāk ievilkt elpu un pacietībā turpināt dzīvot un lūgt, kamēr mīlestībā kalpojam cits citam. Paldies, Kungs Jēzu, ka Tu arī šinī laikā tik svētīgi, mums kādreiz neizdibināmi, bet svētīgi atklāj, ka un kā arvien esi bijis un būsi mūsu dzīvības spēks.
Āmen.
Publicēts 18|04|2020
+ Lauma
Video dievkalpojumi
Mīļās amata māsas un brāļi!
Tas Kungs ir augšāmcēlies! Aleluja!
Man, un nevien man, ir prieks par videodievkalpojumiem Klusai nedēļai un Lieldienām. Paldies darba veicējiem! Ir ienācis lūgums pēc vēl kādiem dievkalpojumiem. Iecere ir izveidot vēl divus – iespējams trīs – šāda veida dievkalpojumus: Ģimenes dienai (10. maijā) un Vasarsvētkiem (31. maijā). Trešais varētu būt 4. maijam, atzīmējot Latvijas republikas atjaunošanas 30. gada dienu – esmu lūgusi Latvijas un Zviedrijas apgabaliem apsvērt iespēju to mums sagatavot.
Ja vēlies pielikt savu roku pie kādiem no šiem dievkalpojumiem, lūdzu man to paziņot.
Paldies!
Labu dienu, mieru, veselību no sirds vēlu jums,
LELBA BLUM nozares vadītāja
Publicēts 16|04|2020
prāveste
Sarma Eglīte
Šogad Kristus Ciešanu laiks bijis tāds, kādu nekad neesam piedzīvojuši. Stundām sēžam pie datoriem, televizoru ekrāniem, telefoniem… Negribam to darīt, tomēr nevaram neskatīties, neizsekot ziņām. Ilgojamies dzirdēt kaut vienu labu ziņu, statistiku, kas liecinātu, ka briesmīgais Covid-19 spēks samazinājies. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina atbildēt uz jautājumu - kam ticēt, kam nē. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina nezaudēt cerību, pacietību un līdzjūtību. Gribas pārvarēt bailes par to, kāda būs nākotne.
Paldies Dievam, mūsu Baznīcas garīdznieki un draudžu vadības dāvina jums iespējas turēties kopā! Virtuālā pasaulē topam arvien tuvāki un cits citu iedrošinām, ka būs atkal labi, jo mums ir cerība. Šī krīze pāries. Būsim no tās mācījušies, kaut daudzi, pārāk daudzi par to būs samaksājuši visaugstāko cenu.
Pirmās Lieldienās? Mācekļi cits citu tā nespēja iedrošināt. Viņiem Jēzus nāve bija beigas pilnīgi visām cerībām, dzīves plāniem, visam, pēc kā viņi bija ilgojušies. Arī mūsu draudzēm šogad nav atļauts pulcēties kopā, pat sērās nē, bet, paldies Dievam, mācekļiem nebija liegts sanākt kopā un skumt. Par ko viņi runāja pēc Lielās Piektdienas? Vai dalījās atmiņās par Jēzu? Vai šausmās par notikušo? Vai bailēs domāja - varbūt mūs meklē, varbūt arī mums būs ciest un mirt? Viens bija skaidrs - Jēzus bija miris. Visas cerības zudušas. Dievam bija cits plāns.
[...]Vai viņi cits citam atkārtoja Jēzus vārdus, kā varbūt Viņš būtu cerējis? Viņš bija centies viņus sagatavot, sīkumos izstāstīt, kas notiks. Kādas sarunas beigās Viņš žēlastībā tik skaidri saka: “To es jums esmu pateicis tagad, pirms tas notiek, lai jūs ticētu tad, kad tas notiks.” (Jņ 14:29). Vai vieglāk pārdzīvot iepriekš neiedomājamo, ja par to mūs brīdina? Šajā laikā par to jālūdz un jādomā daudz.
Skaistajā, brīnišķīgajā, gaismas un dzīvības uzvaras Augšāmcelšanās rītā, kā visu atstāsta Lūka sava evaņģēlija 24. nodaļā, sievietes pie Jēzus tukšā kapa sastop divus vīrus spoži mirdzošās drānās! Tie viņām vēsta: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušajiem? Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā. Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.” Un tās atcerējās viņa vārdus! Skriešus tās dodas pie sērotājiem: “Taču mācekļiem viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja.” Pēteris gan aizskrēja un kapā ielūkojās, bet viņš redzēja tikai noliktu linu autu, un “viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.”
Ir tik labi uz mirkli apstāties un pateikties Dievam, ka arī tad, kad mēs esam sekojuši Jēzum, klausījušies Viņa vārdos, apliecinājuši, ka ticam Viņa Augšāmcelšanās brīnumam un nāves uzvarai, Dievs saprot, kad briesmās nonākuši, daudz aizmirstam. Lieldienu rītā no visas sirds kopā ar savu mīļo ģimeni un draudzi dziedāt “nāve ir mākta”, domāju ir vieglāk, nekā mājās pie ekrāna mēģināt baudīt Svētkus bez tiem, par kuŗiem dziļās rūpēs lūdzam, kā arī par sevi, lai nesaslimtu, izturētu. Pat nepieļaujot drūmāko scenāriju – nāvi. Tā ir pārbaude, ko labprātāk nepiedzīvotu. Bet tieši tādas krīzes laikā atskan brīnumu svētītā Augšāmcelšanās vēsts! Ja kāds jūtat, ka esat kā tie mācekļi, kam bija tik grūti noticēt vai atcerēties to, ko Jēzus teicis, atcerieties un pateicieties vēlreiz, par to, cik liela ir Dieva žēlastība un cik neatlaidīgs ir nāves uzvarētājs Jēzus! Viņam nebija viegli pārliecināt pat savus vistuvākos, ka viņus gaida gaiša nākotne, bet Jēzus neapstājas to darīt!
Viņš ir blakus sērotājiem, kas dodas prom no skumju aptumšotās Jeruzālemes. Viņi nepazīst, ka Jēzus ir Tas, kas viņiem blakus, viņi saka: “…Mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas izglābs Israēlu; un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis.” Nopūties par viņu nespēju ticēt Dieva Vārdiem, kas visu to jau vēstījuši, kas noticis, Viņš tik staigā ar viņiem un pacietīgi atgādina viņiem to, ko viņi jau zināja, bet bija piemirsuši. Un ja nu nepietika ar to? Gaŗās dienas beigās, pieņēmis aicinājumu palikt kopā ar viņiem, “Jēzus apsēdās ar tiem pie galda, viņš ņēma maizi, to svētīja un pārlauzis deva tiem. Tad viņu acis atvērās un tie viņu pazina; bet viņš tiem kļuva neredzams. Un viņi sacīja viens otram: “Vai mūsu sirds nedega, kad viņš ar mums runāja, Rakstus izskaidrodams?” Pēkšņi tie steidzas atpakaļ uz vietu, kur pamazām izzūd nakts. Mācekļi vēl ir kopā. Vai tie guļ? Vai tic, ka tie viņiem vēsta: Tas Kungs patiesi ir augšāmcēlies!
Nepietiek ar citu vārdiem. Viņu vidū nāk Jēzus un saka: “Miers ar jums.” Viņi dzird un redz viņu un tomēr netic? Bet šoreiz tik skaisti teikts: “Ka viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās!” (Lūkas ev. 24:36-41). Ne vairs aiz bailēm, izmisuma, šaubām, bet no prieka viņi vēl neticēja…un tas tomēr ir kas cits! Piedzīvot tādu laimi, ka izbrīnā cits citam sakām: “ Kā! Kā tas var būt! Bet ir! Tāda laime ir mūsu! Un tas viss Viņa nopelns un žēlastība!” Arī krīzes laikā šī Augšāmcelšanās dāvinātā cerība apliecina, ka gaisma ir spēcīgāka par tumsu, un Jēzū dāvinātā grēku piedošanas un mūžīgā dzīvība ir spēcīgāka par nāvi!
Šis krīzes laiks licis mums daudz pārdomāt dzīvības un nāves jautājumus. Vairāk esam dzīvojuši līdzi tiem, kas cieš, pateikušies par tiem, kas pašaizliedzīgi riskē ar savām dzīvībām, lai glābtu citus, un tomēr slimība paņēmusi tūkstošiem cilvēku dzīvību. Mēs varam palīdzēt arī tad, kā reiz Jēzus ar ceļiniekiem – esot kopā ar sērotājiem, caur Viņa vārdiem, esot blakus arī tad, kad tas nav iespējams klātienē, tikai virtuālajā pasaulē.
Mēs varam apliecināt, ka ticam Tam, kas sevi atdeva par mums visiem un savedīs mūs reiz kopā mūžīgās dzīvībās valstībā! Vairs nebūs jāturas sešu pēdu attālumā vienam no otra, nebūs jābaidās, ka nekad atkal neredzēsim tos, ko tik ļoti mīlam. Lai Dievs dod spēku, mieru, veselību. Lai Dievs dod ātrāk beigties šai krīzei, kuŗas ēnā tomēr būs neskaitāmi, kuŗiem arī mēs varam palīdzēt atjaunot ticību. Atgādinot, ka pat bēdās un tumsā spīd Kristus gaisma un cerība, kā Viņš mums vēstīja: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība!” (Jņ. 3:16). Allelūja! Kristus ir cēlies! No visas sirds novēlu jums skaistas, ticības spēka un miera svētītas Lieldienas! Lai Dievs svētī un pasargā!
Jūsu Archibīskape
Fotogrāfija: māc. Biruta Puiķe-Wilson
Publicēts 13|04|2020
+ Lauma
Zaļās Ceturtdienas lūgšana
Mīļo Jēzu,
Tu mazgāji mācekļu kājas… Bet mums liegts tuvoties cits citam. Kungs, tas liekas tik nepareizi! Gribam paklausīt Tavai pavēlei, kalpot, kā Tu reiz pazemībā mācīji…
Mazgā mūs Kungs, mazgā mūsu sirdis un dvēseles, lai mēs neiegrimtu žēlabās par to, ko nevaram, bet celtos gatavi kalpot, kā spējam! No attāluma, ja tā lemts šinī krīzes laikā, un tomēr, Jēzu, apliecinot Tavu mīlestību un žēlastību katram, kā varam – ziedojot, lūdzot par tiem, kas tuvu, tuvu noliecas pie katra slimnieka un kalpo kā Tavas rokas. Kungs, kaut tās būtu arī mūsējās!
Paldies, Kungs, par katru, kas tik pašaizliedzīgi ir tuvu cietējiem! Stāvi viņiem klāt, dziedini, atspirdzini... Arī mūs, kad esam Tev uzticējuši savus grēkus, savu nespēku, sevi visu un esam no jauna saņēmuši tavu žēlastību!
Paēdini mūs kā toreiz, lai arī mēs būtu spējīgi doties līdz ar Tevi uz Ģetzemenes dārzu un palikt nomodā… Paldies, mīļo Jēzu, par visu, ko šī diena māca un dod! Ļauj tajā izjust Tavu tuvumu un kopā ar Tevi saprast, kā būt klāt citam pie cita Tavā vārdā un Tavā garā!
Āmen.
Publicēts 09|04|2020
+ Lauma
No rīta līdz vakaram
Pūpolsvētdienas rītā, kā jau ierasts pēdējās nedēļās, Dievs mūs ir svētījis ar arvien augošām iespējām kopā pavadīt laiku lūgšanās un interneta dievkalpojumos, ko ar apbrīnojamu dedzību sagatavo mūsu Baznīcas garīdznieki, bieži kopā ar darbīgiem draudžu locekļiem. Ticu, ka jūs, tāpat kā es - mēs visi esam tik pateicīgi katram un katrai no mūsu ordinētiem un neordinētiem Kristus kalpiem, kas saved mūs kopā virtuālā pasaulē. Šajos neziņas tik pilnos laikos, kad esam spiesti būt atdalīti, rodas iespējas samazināt attālumu mūsu starpā pavisam negaidītā veidā.
Mēs labāk un pilnīgāk iepazīstamies ar tiem, kas mūsu Baznīcā kalpo citās draudzēs, pilsētās un valstīs. Paldies jums, kas mums dāvināt savus svētīgos, dvēseli dziedinošos, Gara iedvesmotos darba augļus! Paldies par katra kalpošanu draudzēs! Tiek apzvanīti draudžu locekļi, tiek gādāts par tiem, kas nespēj sagādāt sev vajadzīgo ēdienu vai zāles. Tiek arī pārsteigti tie, kas atver savas mājas durvis un atrod tur citu draudzes locekļu atstāstos palmu un pūpolu zarus. Tiek stiprinātas un mierinātas dvēseles Kristus mīlestībā. Šis žēlastības spēks vieno mūs Viņā, kurš, dodoties prom no šīs zemes, vienlaicīgi solīja: “Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt. 28:20) Dievs ir mūžīgs! Viņā laiks nekad nebeidzas. Šī krīze beigsies, bet, kā 136. psalma 26. pantā lasām: “Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Uz mūžiem ir Viņa žēlastība, un tā arī šodien ir klāt – tuvumā un tālumā.
[...]Laikā, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē Palmu svētdienā, Viņu skaļi sveica ļaužu pūlis: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!” Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!” Bet Jēzus atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.” (Lk 19:39-40). Covid-19 nevar apklusināt mūsu balsis! Un, ja arī nevaram kopā tās pacelt, Palmu svētdienā dziedot Ozianna mūsu dievnamos, no rīta līdz vakaram varam vienoties internetā, kas, tāpat kā akmeņi, ir nedzīvs, tomēr spējīgs pārtapt par instrumentu Dieva rokās!
Līdz ar jums lūdzu no visas sirds, lai neapklust mūsu ticības liecības! Lai neapklust mūsu līdzjūtības pilnās pateicības tiem, kas visu no sevis atdod, lai palīdzētu glābt citus un sagādātu arī mums, kas nepieciešams! Lai neapklust mūsu sarunas ar mīļiem piederīgiem, draugiem, garīdzniekiem, draudzes locekļiem! Lūdzu no sirds, lai briesmu stāsti apklustu, lai skumjas samazinātos, lai zāles atrastos, spēka nepietrūktu nevienam pacietībā uzticēties Viņam, kas ir ar mums mūžīgi, kā bēdās, tā gavilēs! Ieejot Klusajā nedēļā, lai skan mūsu balsis kā miera instrumenti internetā un katrā telefona sarunā, cits citam atjaunojot cerību.
Foto: Baiba Rēdmane
Kristus mīlestībā,
Publicēts 05|04|2020
+ Lauma Zušēvica
