LELB Pasaulē atklāta jaunā mājas lapa
No 2020. gada 31.oktobra, no Reformācijas dienas mēs aicinām lietot mūsu baznīcas jauno mājas lapu
VISI LAIPNI AICINĀTI JAUNAJĀ LAPĀ
Publicēts 01|11|2020
Mineapoles un St.Paulas draudze meklē pilna laika mācītāju
Mineapoles un St. Paulas latviešu ev. lut. draudze, 300 locekļu sastāvā, kas aktīvi darbojusies kopš dibināšanās 1951. gadā un, kas pieder pie Latviešu Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Amerikā (LELBA), meklē pilna laika mācītāju - vēlams tāds/a, kas pieder LELBĀL.
Dievkalpojumi notiek katru svētdien ar caurmērā 50 dievlūdzējiem, kuŗos reizēm piedalās Draudzes koris vai muzikālā slavēšanas grupa "Mineapoles Dvēsele". Kopš COVID pārraidām savus dievkalpojumus arī virtuāli – to vēlamies turpināt. Priecājamies par draudzes jaunākajiem locekļiem, kuŗi reiz mēnesī pulcējas svētdienas skolā.
Draudzes dāmu saime ik svētdienas rūpējas par sadraudzības stundu, kas seko dievkalpojumam. Neizpaliek viņu rīkotie tirdziņi vai citi līdzekļu vākšanas pasākumin dažādām labdarības organizācijām, ieskaitot vietējām. Sīkāka informācija par draudzes darbību pieejama draudzes mājas lapā:
www.mndraudze.org
[...]Draudzes dievnams ir pašu īpašums - vēsturiska norvēģu luterāņu celta baznīca netālu no Mineapoles pilsētas centra. Draudzes telpas izmanto Minesotas latviešu sabiedrība.
Pulcējās latviešu sestdienas skola 40 bērnu sastāvā, darbojas kredītsabiedrība, notiek koncerti, teātra izrādes un citi laicīgi sarīkojumi.
Mācītāja/as atbildībā ir: dievkalpojumi - pārsvarā latviešu valodā, bet daļas arī angļu valodā, pastorālie pienākumi, ieskaitot kazuālijas (kristības, iesvētības, laulības, bēres), slimnieku un vecāko ļaužu apmeklēšana. Mācītājam/ai jāpalīdz draudzei augt kristīgā
ticībā, cerībā un mīlestībā, un tā nolūkā jāpiedāvā Bībeles stundas, iespējas pārrunām, jāsagatavo jaunus draudzes locekļus iesvētībām, jāmāca Ticības mācība latviešu sestdienas skolā. Mācītājam/ai jāatbalsta Minesotas latviešu sabiedrība ar savu klātbūtni un jāveicina sakari ar vietējām amerikāņu draudzēm un organizācijām.
Technoloģijas prasme ir ļoti vēlama. Jā tādas nav, tad sagaidām, ka mācītājs/a būtu atvērts/a to apgūt.
Atalgojumu pielāgosim mācītāja/as pieredzei un spējām. Draudze apņemas palīdzēt sarūpēt veselības apdrošināšanu, dot iemaksu pensijai, maksāt rezidences izdevumus, segt noteiktu summu garīgu grāmatu iegādei un izglītības papildināšanai. Mācītāja/s rīcībā būs draudzes automašīna.
Lūdzam kandidātus pieteikties līdz 2020. g. 1. decembrim, iesūtot CV (Curriculum Vitae) kopā ar pavadvēstuli LELBA vidienes apgabala prāvestei Dr. Sarmai Eglītei, eglite3@gmail.com 458 Lake Forest Drive, Bay Village, OH, 44140-2511.
Publicēts 17|10|2020
Zoom tikšanās: 500 gadu jubileja trim Mārtiņa Lutera rakstiem
Dzīvojam laikā, ko daudzi raksturojuši par tik vēsturisku, kurā pasaule būtiski mainās un mūsu ikdiena nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms koronavīrusa. Ir dzirdēts, ka šādi pasauli transformējoši laiki nāk ik pa 500 gadiem. Tieši šodien, 6. oktobrī, 1520. gadā, Mārtiņš Luters publicēja rakstu “Baznīca Bābeles gūstā” (The Babylonian Captivity of the Church). Šis raksts izaicināja tā laika katoļu Baznīcas Pāvestu Leo X, liekot saprast, ka reformācijas kustības teoloģija nav jaunums ticīgo vidū, bet tīrs ticības apliecinājums Dieva Vārdam, saskaņā ar Svētā Gara patiesību. Raksts ir intensīvs un tā pirmā daļa atspoguļo Lutera dziļās ilgas savai Baznīcai palīdzēt izprast patiesību par Svēto Vakarēdienu, kā Kristus un apustuļu vārdi to apliecina. Vēl joprojām cauri gadu simteņiem šīs diskusijas turpinās. Pārlasot viņa vārdus, iedomājos, ka tie noder šim laikam, kad tik daudzu garīdznieku un draudžu locekļu vidū paceļas jautājumi par to, vai virtuāli saņemtais Svētais Vakarēdiens ir autentisks sakraments. Luters nosauc šo sakramentu par mīlestības strūklaku (a fountain of love) un uzsver, ka nevienam priesterim nav tiesības to atņemt tam, kas, nožēlojis savus grēkus, tic Jēzum Kristum un Viņa žēlastības apsolījumam.
[...]Neilgi pirms 1520. gada 6. oktobra iznāca Lutera traktāts, par ko tagad raksta Pasaules Luterāņu Federācijas izdevumā “No Konflikta uz kopību”: “Savā traktātā “Uzsaukums vācu nācijas kristīgajai muižniecībai” (1520) Luters iestājās par visu kristīto vispārējo priesterību, tātad arī par laju aktīvu iesaistīšanos baznīcas reformās. Reformācijas kustībā lajiem – teritoriālajiem valdniekiem, rātskungiem vai vienkāršiem ļaudīm – bija svarīga loma”. Aizstāvot neordinēto kristiešu (laju) līdzvērtību un nozīmi, 1520. gada novembrī tika izdots Lutera viens no pazīstamākajiem darbiem - “Par kristīgā cilvēka brīvību” (The Freedom of a Christian).
Raksts uzrunā mūs tieši tagad, kad tik daudz tiek runāts par brīvību, par tiesībām, par indivīda atbildību pret Dievu, sevi un citiem. Ievada vēstulē Pāvestam Leo X Luters negatīvi raksturo tos, kuri jau trešo gadu saceļas pret viņu. Luters diplomātiski raksta, ka viņš cer, ka Pāvests novērtēs viņa darbu. Seko vēsturisks pārskats par notikušajām cīņām. Noslēgumā Luters izsaka cerību, ka Pāvests sapratīs, ka rakstā atspoguļota Dieva vārda patiesība, kurai jāraksturo katra kristīgā cilvēka dzīvi.
Raksta iesākumā Luters uzstāda divus šķietami pretrunīgus secinājumus:
1. Kristietis ir brīvs, viņš ir kungs pār visām lietām un nav pakļauts nevienam.
2. Kristietis ir padevīgs kalps visās lietās un ir pakļauts ikvienam.
Cik ārkārtīgi noderīgas būtu pārrunas pat par šiem diviem teikumiem vien! Ko nozīmē cilvēkam būt brīvam un vienlaicīgi atbildīgam citu priekšā? Raksts ir pilnvērtīgs un noderīgs mūsu katra garīgais izaugsmei. Tas palīdz rast atbildes jautājumiem par to, kā atbrīvoties no kauna, grēka un pagātnes sloga, no vainas apziņas.
Gribu kopā ar jums to pārrunāt! Nav viegli atrast vislabāko laiku, kad Zoom varētu satikties, jo dzīvojam atšķirīgās laika zonās. Apzinoties šīs grūtības, aicinu nākamajās trīs ceturtdienās, 6:00 no rīta pēc Čikāgas laika pieslēgties pārrunām par kristīgā cilvēka brīvību kā Luters to saprata un kā mēs! Datumi: 15., 22., un 29. oktobris.
Zoom aicinājums:
Lauma Zusevics is inviting you to a scheduled Zoom meeting.
Time: Oct 15, 2020 06:00 AM Central Time (US and Canada)
Join Zoom Meeting
https://us02web.zoom.us/j/7509960644
Meeting ID: 750 996 0644
Pievienoju Lutera darbu “Par kristīgā cilvēka brīvību” Gundegas Dumpes tulkojumā. Tas iznāca 2005. gadā, Rīgas Sv. Jāņa draudzes apkārtrakstā. Pateicos! Viņa, darbu no vācu valodas tulkojot, to iedalīja 30 rindkopās. Ja iespējams, aicinu uz pirmo Zoom tikšanās reizi izlasīt līdz 11. rindkopai. Varat arī apskatīt gan dokumentu, gan komentāru par rakstu https://www.elca500.org/
Mīļie brāļi un mīļās māsas Kristū, ja nepaspējat iepriekš izlasīt rakstu, lūdzu, tomēr pievienojieties mūsu sarunām un lūgšanām!
Vīrusa sekas ierobežo mūsu brīvību. Visi izjūtam distancēšanās smagumu. Esam norūpējušies, kādas pēdas šis laiks atstās mazu bērniņu sirdīs, kā arī jauniešu nākotnes plānos. Rūp vientulībā augošo skumju grūtības. Turēsimies kopā lūgšanās! Izmantosim laiku, lai garīgi augtu! Mācīsimies ko jaunu cits no cita! Netiksim, iespējams, pie visa, kas ir šajā rakstā, tomēr tas varbūt katram izraisīs kādu jautājumu vai labu domu. Gaidīšu jūs Zoom un turpināšu lūgt par jums šajās jubilejas dienās un gadā! Noslēdzu ar Lutera vārdiem: “No visa tā izriet secinājums, ka kristīgs cilvēks nedzīvo sevī pašā, bet gan Kristū un savā tuvākajā; Kristū – ar ticību, tuvākajā – ar mīlestību.”
Lai Dievs jūs svētī un pasargā, stiprina un iedvesmo ticēt, cerēt, mīlestībā augt!
Publicēts 11|10|2020
+ Lauma Zušēvica
Lācīšu ceļojumi
Pieci lācīši pēdējos mēnešos devās vairākos ceļojumos. Garezera vasaras vidusskolnieki palika mājās un mācījās virtuālā formātā. Man uzticēja mācīt IV klasi. Bija skaidrs, cik jauniešiem bija skumji, tik ļoti viņi paši bija cerējuši ceļot un sešas nedēļas kopā pavadīt. Pandēmija mainīja visus plānus, arī to, kā skolotāji parasti pasniedz mācību vielu. Pārrunājot ar māc. Dr. Daci Skudiņu par to, kā jauniešiem ētikas un ticības mācības padarīt ne tikai saprotamākas, bet, jo sevišķi šogad, nozīmīgākas, radās ideja viņus iesaistīt labdarības projektā.
[...]IV klase sadalījās piecās vienībās, pie katras grupas vadītāja aizceļoja viens lācītis. Jauniešu uzdevums bija izgatavot lācīšiem apģērbu, lai, šādi saposti, tie aizceļotu pie trīs bērniņiem Latvijā, kas dzīvo valsts sociālās aprūpes centra filiālē “Rīga” (tautā dēvētā par Kapseļu ielas namu) un diviem jauniešiem, kam, sasniedzot 18 gadu vecumu, bija jāpāriet zu valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Iecava”. Gan bērniņi, gan abi jaunieši ir ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. IV klases audzēkņi bija informēti par to, kas viņu apģērbtos lācīšus saņems. Par to paldies arī māc. Dr. Dacei Skudiņai, kas kopā ar LELBĀL ir izveidojusi īpašu misijas projektu “Dzīvības ceļš”! Caur šo projektu ir vairojušās iespējas mums kā Baznīcai iesaistīties šo bērnu dzīvēs un apliecināt gan pašiem bērniņiem, gan tiem apbrīnojamajiem cilvēkiem, kas par viņiem mīlestībā gādā, ka Dievs viņus mīl! Esmu droša, ka iknedēļas svētbrīžos prāv. emer. Kārlis Žols to vēsta gan ar vārdiem, gan bez! LELBĀL Misijas fonds atbalsta viņa kalpošanu Kapseļu ielā. Paldies Tijai Abulai par visu palīdzību!
Kad saņēmu jauniešu ietērptos lācīšus, lai sūtītu tos saņēmējiem uz Latviju, varēju manīt, ar kādām rūpēm un prieku viņi lācīšu apģērbus gatavojuši. Sevišķi uzrunāja kartiņās ierakstītie vēlējumi. Jauniešu vērtīgais darbs vairoja viņu prieku un, es ceru, atļāva viņiem izprast, ka daudz vieglāk var pārvarēt skumjas domājot par to, kā otru iedrošināt un iepriecināt. Bērniņi un jaunieši, kas saņems lācīšus, visu savu mūžu pavada it kā karantīnā, distancēti no ārpasaules. Lācīši dodas pretim viņiem, samazinot šo attālumu. Lai Dievs svētī lācīšu ceļojumu! Paldies IV klase!
Publicēts 07|10|2020
+ Lauma
Lūgšana dūmu aptumšotās dienās
Svētais Debestēvs, Tu, kas esi Visvarens savā žēlastībā un spēkā, no sirds lūdzam, Kungs, dzēs liesmas, kas posta dabu un briesmās apdraud Tavus bērnus! Ietērp savā spēkā tos, kuriem jābēg, pasargā ik katru un stiprini visus tos, kas ir izmisumā! Tēvs, šobrīd daudzviet deg pasaule, ko TU tik ļoti mīlēji, ka tai dāvāji savu Dēlu - mūsu Kungu Jēzu Kristu. No visas sirds mēs lūdzam, piedod, Tēvs! Pārāk maz mēs esam dzīvojuši tā, lai aizsargātu dārgās, svētās radības dāvanas, ko esi mums devis. Palīdzi mums tās patiesi novērtēt un pasargāt! Lūdzam par tiem, kam māju vietā palikuši vien pelni. Lūdzam par tiem, kam grūti elpot. Lūdzam par bēgļiem, kam nekur nav patvēruma, jo liesmas izpostījušas to mazumu, kas viņiem vēl bija. Stāvi klāt visiem, kas cietuši ugunsgrēkos un tiem, kas sēro, jo miruši viņu tuvinieki! Visas šīs briesmas ir pārāk lielas mūsu spēkiem. Pasargā tos, kas gatavi savas dzīvības zaudēt, lai glābtu citus!
[...]Kungs Jēzu, dziedini tos, kam sāp, kas saslimuši ar ļauno Covid-19 vīrusu, tos, kas cieš no tā vai citu slimību sekām! Stāvi klāt ģimenēm un bērniem, jauniešiem, kuru dzīves smagi izmainījušās pandēmijas dēļ! Neļauj mums aizmirst to, ka mums jāturpina ar žēlsirdību būt klāt tiem, kas ir vientuļi, tiem, kuri ir ar daudziem gadiem svētīti, bet ne vairs ar daudziem draugiem! Palīdz atrast darbus, tiem, kas tos zaudējuši! Tu zini, cik ļoti viņi jūtas kā nedrošības vētrā mētāti. Esi mūsu miers, lai spējam citus mierināt un Tevis dotajā mīlestībā atjaunot cerību!
Dievs Svētais Gars, Tu, kas dzīvu dari katru, iedrošini arī mūs! Palīdzi neiekrist izmisumā vai vienaldzībā tik daudzu grūtību un pārbaudījumu priekšā! Sargi savu Baznīcu visā pasaulē! Vairo Gara augļus visās pasaules valstīs, lai taisnība un patiesība vairotos līdz ar mīlestību starp mums visiem! Lūdzam, lai deg tikai tās liesmas, kas sirdis atjauno un garu paceļ pāri visām grūtībām. Palīdzi katram sevī saskatīt gan savu nespēku un grēku, gan Tavu Garu, kas iedrošina nepadoties ļaunumam - tam ļaunumam, kas vairo naidu, cilvēkus šķeļ un apdraud!
Kungs, palīdzi mums vienmēr paļauties uz Tevi un pateikties, ka Tu esi Dievs, kurš ir allaž atrodams! Tu mūs pilnīgi pazīsti visos sīkumos un mēs tagad uzticam Tev visu savu dzīvi, līdz pat tās pašai sīkākajai daļiņai. Paldies, ka Tu esi bijis, esi tagad un būsi mūsu drošais patvērums, mājvieta, ko nekāda vara nespēs mums atņemt nekad! Āmen.
Mīļās māsas un brāļi Kristus mīlestībā! Ja kāds no jums šobrīd paši piedzīvojat ugungrēku radīto postu un esat apdraudējumā, vai arī kādi jums zināmi draudzes ļaudis ir tieši apdraudēti, pārcieš neziņu un postu, lūdzu rakstiet vai zvaniet man (pastorlauma@gmail.com vai 414-241-4752), lai varam Baznīcas kopības atbalstā palīdzību rast, kur tas vajadzīgs!
Fotogrāfiju uzņēmu mūsu Dienvidkalifornijas dievnamā
Publicēts 15|09|2020
+ Lauma Zušēvica
“Redzi, sējējs izgāja sēt.” (Mt 13:2). Dažādi sējēji un Dieva svētītā raža.
1945. gada 9. septembrī divi sējēji iegāja Kemptenes ev. lut. baznīcā. Iedomājos, ka viņi ieradās pirms jauniešiem, kuŗiem todien bija paredzētas iesvētības. Noteikti abi Dieva kalpi māc. Osvalds Gulbis un māc. Augusts Kalnājs, iesvētāmo sirdīs bija sējuši Dieva vārda sēklas. Skaidrs, ka lūgšanās atskanēja pateicība Dievam, jo tieši pirms nedēļas, 2. septembrī, Japāna padevās un II. Pasaules kaŗš beidzās, kaut tā sekas ilgi vēl ietekmēja neskaitāmas dzīves.
Kuŗus tekstus Dieva vārda sējēji todien izvēlējās? Vēl nebija beigušās rūpes par nākotni, par Latviju, par to, vai pietiks ko ēst, kur strādāt, kur iegūt augstāko izglītību latvju tautas bēgļiem. Iedomājos, ka abi aicināja paļauties Dievam, uzticēties Viņa žēlastībai, gādāt par cietējiem, neaizmirst savu piederību Kristum un savai tautai. Viņi uzticējās, ka jauniešu sirdīs sētās sēklas nesīs gara augļus, un tā bija. Gandrīz visur, kur latviešu bēgļi nonāca, vispirms tika dibinātas draudzes, kas pulcējās dievkalpojumos.
[...]Varētu būt, ka šogad daudzās vietās Pļaujas svētki nenotiks kā parasti. Ļaudis ir ļoti norūpējušies par vīrusa sekām, kā arī par to, ka jāsargā sava un līdzcilvēka veselība, atturoties no ierastās dzīves parašām. Arvien noteiktāk tiek pieprasīti dažādo problēmu risinājumi un sabiedrības drošības nodrošināšana. Laikā, kad daudzi kļūst pesimistiski par nākotni, iedomājos, ko mums varētu pateikt tie jaunieši, kas dzīvoja 1945. gadā, tādā nedrošībā un tik haotiskā laikā? Ka bija tik svētīgi draudzes priekšā Dievam solīt “būt uzticīgiem līdz nāvei”, kalpot Kristum un Viņa Baznīcai! Šādi viņos auga sētās ticības sēklas. Tās auga līdzcilvēku lūgšanu pavadītas, tās Dieva Gars pasargāja, audzināja, tajā Dieva patiesība dīga, plauka un nesa ticības, cerības un mīlestības augļus. Un tiešām tā tas bija! To apliecina mūsu Baznīcas vēsture!
Pļaujas svētkos patieksimies Dievam par visiem, kuŗi visdažādākos apstākļos – turpināja sēt. Līdzīgi, kā toreiz, kad māc. Osvalds Gulbis un māc. Augusts Kalnājs, kuŗi nonāca ASV Ņujorkā un Milvokos un tur kalpoja draudzēs, kuŗās arī es kalpoju un ar pateicību manīju viņu abu kalpošanas augļus. Noteikti arī viņi gadu gaitā sprediķoja par šo Kristus līdzību, atgādinot, lai mūsu sirdis taptu par labu zemi, kuŗā varētu augt ticības sēklas. Pestītājs caur šo līdzību mudina, lai neļaujam pasaules rūpēm un bēdām mūsu sirdis nocietināt un dzīves kārdinājumiem mūs aizvilināt prom no Dieva.
Varbūt kāds no lasītājiem todien bija klāt Kemptenē un varētu dalīties? Rakstiet man!
pastorlauma@gmail.com. Gribētos dzirdēt jūsu atmiņas, varbūt kā dziedājāt skaistās lūgšanas vārdus:
“Kungs, palīdz brīdī svētā, Kad sirds man kvēl, Lai ticība še gūtā Ir rota vēl,
Kad dzīve bargos vējos Sāks vērtēt, svērt, Tad ļauj man brīžos tādos Tik Tevi tvert.”
Nav zināms, kas ir šo vārdu autors, bet zinu, ka māc. Osvaldam Gulbim Dievs bija dāvinājis dzejnieka spējas. Viņam tobrīd bija 35 gadi, māc. Kalnājam 37! Abus vēl sagaidīja gan bargi vēji, gan grūti pārbaudījumi. Abi turpināja sēt līdz mūža beigām - katrs savā pilsētā, tomēr vienoti Viņā, kas ir šo sēklu Devējs. Iedomājos, varbūt ka viņu draudzēs ASV bija klāt arī no tiem, kas todien Kemptenē iesvētīti?
Mums ir tik daudz, par ko pateikties šajos Pļaujas svētkos – vai to darām savā mājā, dievnama kopībā vai tiekoties virtuālā pasaulē. Dievs mūs nav atstājis, bet turpinājis gādāt par mums! Arī caur citiem, kam paldies sakām! Viņu darba un gādības dēļ mums netrūkst ēdiena. Strādāsim arī mēs, lai nevienam nebūtu jācieš ne no fiziskā izsalkuma, ne no garīgā. Gadu simteņiem Dievs Vārdu sēklas ‘izšķērdīgi’ sētas, bet to skaits nav samazinājies! Vēl sējējiem ir ko sēt! Un tā ir Kristus žēlastības un Dieva mīlestības dāvana! Sēsim, lūgsim, uzticēsimies, pateiksimies Viņam, kas arvien dod kā sēklas, tā augļus!
Viņš lai svētī, pasargā un iedrošina!
Publicēts 10|09|2020
+ Lauma Zušēvica
Filadelfijas Sv. Jāņa draudze meklē mācītāju pilna laika darbam
Filadelfijas latviešu ev. lut. Sv. Jāņa draudze, dibināta 1893. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, pieder Latviešu evaņğēliski luteriskai baznīcai Amerikā (LELBA).
Draudzei pieder skaists īpašums ar četriem akriem zemes Filadelfijas priekšpilsētā, Newtown Square, PA, kur atrodams Dievnams ar sabiedrisko telpu un atseviška ēka, kur ir skolas telpas, draudzes biroji un atsevišķs dzīvoklis.
Draudzē ir vairāk nekā simts locekļu, pārstāvot vairāk nekā četras latviešu/latviešu-amerikāņu ğimeņu paaudzes.
[...]Mēs meklējam luterāņu mācītāju ar grādu teoloğijā (vai līdzvērtīgu izglītības, apmācības un pieredzes apvienojumu) šādu pienākumu veikšanai:
Vadīt dievkalpojumus, ieskaitot svētības aktus kā kristības, iesvētības, laulības un bēres, integrējot saturu gan latviešu, gan angļu valodā.
Veicināt draudzes garīgo attīstību, izmantojot regulāras Bībeles stundas, kristīgo izglītību bērniem un jauniešiem.
Sniegt atbalstu un pastorālo aprūpi vajadzības gadījumos, ieskaitot apmeklējumus slimnīcā, mājās vai aprūpes namos.
Pārstāvēt draudzi vietējo latviešu sabiedrībā un veicināt sadarbību ar vietējām garīgajām organizācijām.
Izmantot pēc vajadzības modernās tehnoloģijas gan baznīcas dievkalpojumiem, gan Bībeles stundām, lai nodrošinātu piekļuvi ğimenēm vai personām, kuras nevar piedalīties personīgi.
Meklēt veidus kā Filadelfijas apkārtnē iesaistīt vairāk cilvēkus draudzē.
Draudzei ir sava tīmekļa lapa: http://latvianluthchurchphila.org/
Lūdzam kandidātus pieteikties līdz 2020. gada 1. augustam, iesūtot CV kopā ar pavadvēstuli LELBA apgabala prāvestei Anitai Vārsbergai-Pāžai, macanitavp@gmail.com, 400 Hurley Avenue Rockville, MD 20850-3121, tel. (301) 302-3270.
Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."
Publicēts 06|06|2020
Veselībā un slimībā
Domas izraisīja avīzes komiksā attēlotā aina, kurā notiek saruna starp diviem sen laulātiem draugiem. Vīrs prāto: “Zini, ja viens no mums saslimtu ar corona vīrusu, tas visticamāk otram pieliptu”. Sieva mierīgi apstiprina: “Es zinu”. Klusējot, sieva uzliek roku vīram, abi skatās pārtikas sarakstā. Nāk prātā laulībās dotie solījumi. Pa gadiem teksts šad tad mainījies, tomēr parasti atskan solījumi mīlēt, cienīt, kopā palikt ar otru priekos un bēdās, bagātībā un nabadzībā, veselībā vai slimībā, līdz Dievs nāvē šķirs. Covid-19 laikā mūža draugiem dotie laulību solījumi daudziem tiek pārbaudīti varbūt vēl nepiedzīvotos veidos.
Katra laulība ir unikāla - tikai viena, kaut simboliski, tomēr spēcīgi vieno miljonus. Apustulis Pāvils savā vēstulē Efeziešiem 5. nodaļā dalījās vārdos, kas raksturoja kristīgās laulības dzīves būtību un ieguva vēl plašāku nozīmi, kad viņš līdzībās vīra tēlā saredzēja Kristu un sievas tēlā – Baznīcu. Tie abi savstarpējā mīlestībā brīvprātīgi vienoti un gatavi otra labā uzupurēties - veselībā un slimībā. Mēs visi kopā esam Viņa miesa, Viņa Baznīca, kas esam apliecinājuši savu ticību Kristum.
[...]Šajā Covid-19 laikā mūsu Baznīca ir bijusi uzticīga Viņam un pavisam vēl nepiedzīvotos apstākļos turpinājusi pildīt savu solījumu sludināt Kristus evaņģēliju. Tie esat jūs, kas turpinājuši strādāt un kopā lūgt, lai tas, kurš viens palicis un augošās bailēs par to, kā nesaslimt vai samaksāt rēķinus, izjustu Dieva mieru. Lai tas, kurš sēro par mūžībā aizsaukto dzīves draugu un nespēju pat atvadīties, tiktu stiprināts kristīgās cerības dziedinošā spēkā. Lai tas, kuram kļuvis grūtāk ciešās telpās ilgstoši būt mūža drauga ‘labākajai pusei’, atcerētos, cik atbrīvojoši atvainoties un saņemt otra piedošanu, kā Kristus žēlastību. Lai tas, kurš jūtas tik vainīgs, jo bērniem nav spējis būt labs vai pacietīgs skolotājs, saprastu – ja bērniņš juties mīlēts, viņš būs audzis visvērtīgākajā gudrībā. Paldies visiem, kas esat Kristus Baznīca.
Lasīju par kādas laulību terapeites ieteikumu katru dienu laulātam draugam komplimentā izteikt pateicību. Ja grūti iedomāties par ko, tad terapeite ieteikusi sākt ar pateicību par to, ko bieži uztveram kā pašsaprotamu. Ieteikumam sekojot, daudzas laulības piedzīvojušas svētību! Kā būtu, ja mēs simboliski apdāvinātu Kristu daloties ar mūsu draudzēm? Gan caur labiem vārdiem, lūgšanām, gan ar saviem ziedojumiem izteicot savu pateicību.
Ir novērots, kā pulcējoties dievkalpojumos virtuālajā pasaulē, vieglāk piemirst draudzes locekļiem ziedot draudzes darbam. Turpināsim pēc iespējām atbalstīt savas draudzes. Saprotam, ka šajā laikā kādam varētu būt grūtāk ziedot, tādēļ, lai otra devīgums nes to, kā mīļu brāli vai māsu. Jūsu ziedojumi, vai tie būtu finansiāli, vai cita veida dāvanas, arvien svētīs mūsu draudzes darbu ar iespējām veselībā un slimībā, priekos un bēdās visiem kopā turpināt uzticīgi pildīt dotos solījumus Jēzum Kristum, mūsu visu mūža Draugam!
Foto: Baiba Rēdmane
Jūsu,
Publicēts 01|05|2020
+ Lauma
Egīls Grīslis. Nekrologs.
Teologs.
Mācītājs.
Skolotājs. Zinātnieks.
Autors. Rakstnieks. Pētnieks.
Tēvs. Vectēvs. Vecvectēvs.
Mīlošs vīrs pirmajai sievai, ko viņš zaudēja un tāpat otrai, kas viņu zaudēja.
"Tavs kalps aiziet mierā..."
[...]
Publicēts 01|05|2020
Pirms pieciem gadiem
Pirms pieciem gadiem neaizmirstamas stundas pagāja lūgšanās un pārdomās. Todien katram bija zināmi skaidri uzdevumi, kas būs jāveic Konsekrācijas dievkalpojumā, kā arī pirms un pēc tā. Par to bija gādājuši gan arch.emer. Elmārs E. Rozītis un mana ilggadējā, nepārspējamā un neatvietojamā administratore Tija Abula, gan manas mīļās Milvoku ev.lut. Sv. Trīsvienības draudzes locekļi un padome, ārkārtīgi spējīgās un sirsnīgās priekšnieces Sandras Kalves vadībā. Ar draudzes lielo atbalstu un sirsnību šī diena nesa lielu svētību tik ļoti daudziem. Paldies! Bija tik neatvietojama mana priekšteča, arch. Elmāra E. Rozīša 21 gadu pieredze! Viņš līdz ar Virsvaldes locekļiem, LELBA pārvaldi, un prāv. Sarmu Eglīti visu tik labi sagatavoja. Torīt nebiju mājās. Par tur sabraukušajiem ģimenes locekļiem un draugiem gādāja mīļais vīrs Ivars ar palīgiem. Par savu ģimeni Dievam nekad nebeigšu pateikties!
Viņi saprata, kādēļ biju palikusi viesnīcā viena, kaut nejutos viena. Klausījos datorā, kā 19. aprīlī mūsu latviešu dievnamā sākās mūzikas pavadītās lūgšanu stundas. Koncerta dalībniekus – izcilus mūziķus, starp kuriem bija arī ērģelniece, māc. dr. Anita Gaide, trompetists Benjamiņš Aļļe un Brusubārdu ģimenes locekļi, bija sarunājusi dr. Astrīda Kaugara. Tas viss palīdzēja izjust dziļu Kristus mieru. Paldies arī par iepriekšējās dienas mēģinājumu, ko vadīja prāv. dr. Sarma Eglīte. Izjutu – viss ir drošās rokās. Bija klāt arī visi mani tik uzticīgie un spējīgie pērminderi.
[...]Torīt miera sajūtu radīja arī tas, ka abas meitas – Zīlīte un Kaijiņa ar godu ienesīs un iznesīs Baznīcas krustu, ievadot gājienu, kurā piedalījās daudzas jo daudzas mīļās amata māsas un mīļie amata brāļi. Bībeli ienest bija uzticēts manā dzīvē nozīmīgajam mācītājam, prāv. Ivaram Gaidem. Tikai, izejot no savas ‘izolācijas’ mācītāju sakristejā, redzēju, ka jūs esat klāt! Līdzās bija arī viesi no Latvijas – Arhibīskaps Jānis Vanags un bīskaps Einārs Alpe, viesi no Vācijas un Īrijas. Pa pieciem gadiem ar tiem kopā esmu strādājusi un daudz labāk iepazinusies.
Atceros, cik droša sajūta bija zināt, ka ērģelnieks Ernests Brusubārdis III gādās, ka gadījumā, ja es pavisam nepareizā toņkārtā uzsāktu liturģiskos dziedājumus, viņš automātiski transponētu visus pārējo. Taču, jūsu mīlestību izjūtot, nebija bailes, atradu pareizo toni. Arī prāv. Sarmai un Milvoku tautas deju kopas “Metieniņš” vadītājai Intai Veldrei bija izdomāts plāns, kā visus vienot lūgšanā, kad bīskapi par mani lūdza. Ļoti gribēju, lai visi piedalītos, visiem rokās sadodoties. To spējām arī dēļ latviešu tautas tērpu jostām.
Un koris! Koris tik skaisti dziedāja, arī korāli, kas bija radīts Konsekrācijas dienai, man nezinot, kad pēc prāv. Sarmas ierosinājuma tika iesūtīti komponistu darbi, no kuriem tika izvēlēta Viļa Kolma dziesma “Nebīsties!”. Tā vēl skan ausīs un neskaitāmas reizes šajos piecos gados ir atgādinājusi, ka neesmu viena. Paldies! Gribu pateikties par to, ka un kā pa šiem pieciem gadiem mūsu LELBĀL Virsvalde kopā ar mani ir strādājusi, lai nestu svētību mūsu Baznīcai! Pateicos katrai draudzei, to valdēm un katram, kas kopā esat Kristus Baznīca!
Pirms pieciem gadiem neredzēju, kā ar autobusiem sabrauca ļaudis no mūsu tuvākajām draudzēm, lai kopā ar citiem atrastu vietu amerikāņu luterāņu draudzes Mt. Zion dievnamā. Pusgadu pirms tam, pavisam sniegotā ziemas dienā, meklējot vietu, kur mēs varētu pulcēties Konsekrācijas dievkalpojumam, viens šīs draudzes valdes loceklis šķūrēja sniegu un uzreiz bija skaidrs – vieta atrasta, kā arī iegūti jauni draugi! Tā nebija nejaušība vai tikai laimīga sagadīšanās. Ar laiku mēs sapratām, cik tā bija liela Dieva svētība!
Pieci gadi pagājuši, bet vēl droši vien daudz ko nezinu, kas todien notika. Nemanīju, kā fotografēja Edvīns Erkmanis un citi; kā lejas telpās latviešu skolas vecāki pie griestiem piekarināja zvaigznes, ko bērniņi bija uztaisījuši; kā mīļās dāmu komitejas locekles, priekšnieces Kaijas Petrovskas vadībā gādāja par Virsvaldes locekļiem un visiem – arī par to, lai no tuvuma un tāluma nosūtītie un savestie pīrāgi tiktu izlikti līdz ar manas mīļās mammiņas izceptajiem dzeltenmaizes kukulīšiem! Neredzēju, kā draudzes padomes locekļi strādāja, arī atbalstot Andri Antonu un Dāvidu Indriksonu, lai visi pēc dievkalpojuma tiktu paēdināti. Todien nevarēju iedomāties, ka tiks saziedoti vairāk kā $35.000 jaunradītajam Misijas fondam, kas nesis neizmērojamu svētību mūsu Baznīcai! Paldies!
Varētu jau ilgi turpināt dalīties pateicībās un atmiņās, kas liekas sevišķi svētīgas šodien, kad nevaram būt kopā, bet pulcējamies virtuālā pasaulē. Pirmie četri gadi un desmit mēneši manā kalpošanas laikā pagāja gandrīz vai skriešus, daudz jo daudz ceļojot pa pasauli! Kas par svētību iepazīties ar tik daudziem uzticīgiem, ļoti atjautīgiem, apdāvinātiem un, jā, unikāliem Dieva Vārda kalpiem! Mūsu vidū nākušas jaunas amata māsas un brāļi, daži aizgājuši Dieva mierā. Paldies par katru! Dažas pārmaiņas bijušas sevišķi svētīgas un tomēr izaicinošas. Varbūt lielākā – mūsu darbības atsākšana Latvijā. Šis darbs turpinās un ticu, nesīs svētību! Atskatoties ir jāpiemin ļoti grūtais 2017. gads, kad lūgšanās bijāt man un ģimenei klāt Dieva mierā pavadot pārāk daudzus ģimenes locekļus, starp tiem mammiņu, brāli, tanti, māsas vīru, brāļa meitas vīru, pēc gada – audžu tēvu. Jūsu līdzjūtība un spēks tiešām stiprināja. Paldies!
Ātri pienāca šī diena, kaut pēdējie divi mēneši mainījuši manas kalpošanas un dzīves ritmu un raksturu. Kad vīrusa briesmas mazināsies, neesmu viena, kas prasa, vai gribēsim doties atpakaļ dzīvē – tādā, kāda tā bija pirms. Šķiet, visa pasaule mainījusi savu ‘ātrumu’. Gribam, lai slimnieki ātrāk atveseļotos, ārsti, medmāsiņas, palīgi beidzot atpūstos, un bezdarbnieki dotos atkal strādāt. Bet, vai mājās ar saviem bērniem dotais laiks, vai virtuālās tikšanās no attāluma – vai tas viss būs mums iemācījis, kā labāk komunicēt? Kā citam citu īsti uzklausīt un sadzirdēt bez tik lielas steigas? Ticu, ka šis ir pārbaudes laiks arī mūsu Baznīcai – krīzes dēļ tā būs kļuvusi stiprāka. Šis laiks mūs savedis kopā rūpēs citam par citu un apziņā, cik viens otram esam vajadzīgi. Lai Dievs turpina svētīt mūsu kalpošanu, lai kāda tā izveidotos arī pēc krīzes!
No sirds pateicos par katru apsveikumu, vēl vairāk – par jūsu draudzību Kristū! Pieci gadi paskrējuši un tomēr lēnām padziļinājuši vēlmi kopā ar jums turpināt kalpot – ar pateicību un prieku Tam Kungam, kas mūs katru ir izredzējis un nolicis, lai mēs ietu un nestu augļus, kas paliek, Viņa žēlastības spēkā, Viņam vien par godu un slavu!
Jūsu,
Publicēts 20|04|2020
+ Lauma
