Arhibīskape par zemes svētību
Laikraksts Latvietis Nr. 562, 2019. g. 16. okt.
„Te es esmu Kungs“
„Te es esmu, Kungs“
Augusta pēdējās dienās, kad Katskiļu kalnos vakara dzestrie vēji lika manīt, cik tuvu stāv rudens, Ņujorkas latviešu draudzes skaistā nometnē pulcējās Draudžu dienu dalībnieki. Dieva svētīts, miera un atelpas pilns piedzīvojums. Un tas bija tik labi, jo izvēlētā tēma bija ATELPA Miers dabā, Miers Dievā.
[...]Gatavojoties noslēguma dievkalpojuma svētrunai, atradu 1986. gada, kas arī notika Katskiļos, Draudžu dienu plakātu. To bija parakstījuši garīdznieki un rīcības komitejas locekļi. No 37 parakstītājiem, 23 ir iegājuši Dieva valstības mūžīgā mierā.
Pārlasot vārdus, pateicībā domāju par tiem, kas tik uzticīgi bija kalpojuši mūsu Baznīcā, tai nesot svētību. Starp tiem bija Arnolds Lūsis, Māra Saulīte, Visvaldis Klīve, Vilis Vārsbergs, citi. Par katru pateicos, domāju, kas bija viņu dzīves mērķi, uzdevumi, kā viņi izprata Salamana mācītāja vārdus: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.“ (3:1) No paaudzes uz paaudzi Dieva darbs turpinās. Pirms viņiem bija kalpojuši citi, pēc viņiem, paldies Dievam, citi nāca vietā.
Šī gada Draudžu dienu rīcības komisiju vadīja prāv. Anita Vārsberga-Pāža. Pirms 33 gadiem viņas tēvs virs sava paraksta katrā plakātā bija uzkrītoši ievietojis komatu! Viņam bija svarīgi izlabot šo drukas kļūdu, lai neiznāktu, ka pravietis Jesaja Visuvarenā Kunga jautājumam „Ko lai es sūtu?“ būtu atbildējis: „Te es esmu Kungs,“ – bet gan tā kā Bībelē rakstīts: „Te es esmu, Kungs.“ (Jes. 6:8) Viens komats, viena pieturas zīme, izmaina visu!
Nelaiķis prāv. Vilis Vārsbergs bija dedzīgs latviešu valodas pareizrakstības aizstāvis. Tomēr, drukas kļūda toreiz nesa arī savu svētību, jo tā izraisīja dziļas teoloģiskas diskusijas. Komata trūkums lika domāt par katra nostāju paša Dieva priekšā un par mūsu attiecībām ar tiem, kas ir ap mums. Šogad vēl vairāk jutu, ka ir pārāk daudz, kas vairs tā neuztrauktos par drukas kļūdu, bet tajā saredzētu patiesu atspulgu tam, kā domā tie, kam vara un teikšana. Kā tad lai cilvēks dzīvo? Kā tāds, kas gatavs Dieva priekšā atbildēt par savām izvēlēm, un kā tās ietekmē citus un pasauli? Vai kā tāds, kas sevi vien uzskata par visu noteicēju un meklē vispirms savu labumu vien.
Rakstu septembra noslēguma dienās, kad no pasaules malu malām Ņujorkas pilsētā iebraukuši Apvienotās Nācijas konferences dalībnieki. Līdztekus daudzās valstīs notikušas demonstrācijas, mudinot, lūdzot, lai visi atskārst, cik apdraudēta daba, cik maiņas klimatā jau ietekmējusi pasaule, kurā visi dzīvojam, kas ir tikai viena. Apvienotās Nācijas sanāksmi uzrunāja jauniete, dziļā pārliecībā pārmeta 193 valstu delegātiem, ka tie nozaguši viņas bērnību un nākotnes cerības. Tie nav tikai jauni cilvēki, kas dodas demonstrācijās ar plakātiem, kas vēsta: „There is no planet B!“*
Vienalga, kādi mūsu katra uzskati par šiem tik bieži kontroversiāliem jautājumiem, aicinu domāt, kā mūsu katra teoloģiskie uzskati par Radītāju un radību ietekmē mūsu rīcības. Vai raugāmies ap sevi un, redzot visu dzīvo radību Dieva priekšā, sakām: „Te es esmu, Kungs.“ – vai – „Te es esmu Kungs!“ Ar lielo vai pat mazo burtu, kad cilvēks sevi izjūt par kungu, daudz mainās viņa attiecībās ar citiem, ar Dievu, ar dabu.
Mūsu LELBĀL atrodas gan Austrālijā, gan Latvijā, ASV un Eiropā, Dienvidamerikā, Kanādā, Krievijā. Bet pasaule ir tikai viena. Vai nav tā, ka tie, kas tic, ka Dievs ir Visu Radītājs un Kungs pār visu un ir mums uzticējis aizsargāt un gādāt par visu dzīvo radību, – būt gataviem līdz ar pravieti Jesaju, neaizmirstot komatu, un teikt pilno teikumu kā reiz viņš: „Te es esmu, Kungs, sūti mani!“ Šie pēdējie divi vārdi bija izlaisti 1986. gada Draudžu dienu tēmā, bet lai tie patiesi atspoguļo katra mūsu gatavību izpildīt to, ko Dievs no mums prasa. Un Kristus atbild: „Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī Es jūs sūtu!“ ( Jņ. 20:21b) Kur tiekam sūtīti? Pasaulē! Kalpot.
Aug cietēju skaits pasaulē. Notiek plūdi, orkāni, ugunsgrēki, viesuļvētras, zemestrīces; aug agresijas, izmisums, dabas un dvēseļu piesārņošana. Jauni cilvēki, pat bērni, baidās par savu nākotni, vai būs ūdens – ko dzert, tīrs gaiss – ko elpot. Tādas rūpes rada arvien dziļāku nemieru sirdīs. Dievs mūs sūta palīgā.
Vienalga kādi būtu mūsu uzskati par klimata maiņām un to sekām, zinām, ka gan Pāvests, gan Pasaules Luterāņu Federācija (Lutheran World Federation), gan Pasaules Baznīcu Padome (World Council of Churches) un citas organizācijas aicina atskārst, cik kritisks šis laiks, kas jau nesis postu neskaitāmiem cilvēkiem, dzīvniekiem un Dieva radībai. Mēs katrs varam kaut ko darīt, lai mazinātu otram trūkumu, daloties ar mūsu līdzekļiem, laiku, sirdīm.
Varbūt, ka vienīgā reize, kad būtu pat svētīgi teikt: te es esmu kungs, bez komata, būtu tad, kad apliecinām, ka ar Dieva Kunga palīdzību mēs sevī savaldām mantkārību, savtīgumu, apātiju, vienaldzību, naidu pret citiem, visu, kas nenes svētību. Ka ar mūsu Kunga palīdzību spējam doties tur, kur tiekam sūtīti, un kalpot tā, kā Kristus, mūsu Kungs, ir mācījis. Atcerieties, kā Viņš mācekļiem mazgāja kājas un teica: „Ja nu es, jūsu Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.“ (Jņ. 13:14-15)
Vai tā spējam dzīvot? Tādā pazemībā gādājot par citiem, par pasauli? Varbūt, ka patiesi nav nemaz tik grūti! Mēs kā latvieši dziļi izprotam zemes svētību, dziļi pateicamies par tās augļiem, cienām dabu un tajā pat bieži dziļi izjūtam Dieva klātesamību. Mēs varam informēties un dalīties pārdomās apziņā, kā mūsu vai mūsu kompāniju vai valsts izvēles dziļi ietekmē citu Dieva bērnu un dzīvnieku iespējas dzīvot.
Viena komata spēks manī izraisīja jautājumus, izaicinājumus, lūgšanas. Kopā meklēsim atbildes, kopā strādāsim, atjaunojot cerību. Varbūt, ka neesam pozīcijā daudz ietekmēt tos, kas kā kungi pārvalda šīs lietas, bet katrs mēs, roku rokā ar Dievu, mūsu Kungu varam savās ģimenēs, draudzēs, savā pasaules stūrītī darīt tos darbus, kas nes svētību. Visiem.
Lasot rudens pirmās avenes, astoņgadīgais mazdēliņš Paulītis ieraudzīja biti un uz mirkli sabijās, bet tad ļoti nopietni teica: „Oma, vai Tu zini, ka bites mirst! Un, ka tad visa pasaule mirs!!“ Viņa satrauktā prātā secinājums nebija pārspīlēts. „Ko Tu domā mēs varētu darīt, Paulīti, lai tā nenotiktu?“
„Stādīt vairāk avenes?“ Āmen!
Publicēts 20|10|2019
Arhibīskape
+ Lauma
Porvo līguma baznīcu pārstāvju tikšanās Portugālē
Aizvadītajā nedēļā, 10. un 11. oktobrī Portugāles pilsētā Porto notika Porvo līguma baznīcu līderu konsultāciju grupas sanāksme un teoloģiska konference “Baznīcas balss publiskajā telpā”.
Tajā piedalījās 14 Eiropas valstu anglikāņu un luterāņu baznīcu līderi un pārstāvji, tostarp Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) pārstāvji – prāvests Andris Abakuks, Rūta Abakuks no Lielbritānijas un Inguna Mieze no Kristus Apvienotās luterāņu draudzes Īrijā.
[...]Pirmajā dienā rīta pusē satikās un aktualitātes pārrunāja Porvo kontaktgrupas locekļi, bet jau pēcpusdienā visi dalībnieki satikās pirmajā darba sesijā, kuras tēma bija “Baznīcas balss publiskajā telpā”. Vispirms par šo jautājumu tika uzklausīts Īrijas anglikāņu baznīcas Dublin & Glendalough diocēzes arhibīskaps Michael Jackson, kura uzstāšanās apakšvirsraksts bija “Vai sekulārisms ir apjucis draugs vai aktīvs ienaidnieks?” Pēc tam tēma un izskanējušais viedoklis tika apspriesti darba grupās, aktīvās diskusijās meklējot atbildes uz arhibīskapa uzdoto jautājumu.
Otrajā darba sesijā tika uzklausīta un apspriesta Church of England digitālo komunikāciju grupas vadītāja Adrian Harris prezentācija “Digitālais evaņģēlisms”, kurā viņš dalījās pieredzē par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu baznīcas dzīvē.
Otrajā konferences dienā dalībnieki četrās darba sesijās uzklausīja vairākus runātājus un apsprieda dažādas tēmas:
• “Vai luterāņiem jāiziet publiskajā telpā?”- Zviedrijas luterāņu baznīcas mācītāja Dr. Cristina Grenholm;
• “Baznīca un publiskā teoloģija plurālisma un polarizācijas laikā” – Dr. Sven Thore Kloster, Norvēģijas luterāņu baznīcas mācītājs;
• Paneļdiskusija “Pārdomas par Eiropas attiecībām, fokusējoties uz Brexit” – piedalījās Skotijas, Velsas un Anglijas anglikāņu baznīcu pārstāvji;
• “Fokuss uz Portugāli” – portugāļu žurnālists Antonio Marujo;
• “Klimata izmaiņas” – Somijas luterāņu baznīcas mācītājs Tomi Karttunen.
Konferences gaitā lekcijas un diskusijas mijās ar pārdomu un miera brīžiem dievkalpojumā un rīta un vakara lūgšanās, bet noslēguma vakarā tās dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vietējo draudzi, iepazīt tās cilvēkus, dzirdēt portugāļu tradicionālās dziesmas un iepazīties ar portugāļu divpadsmit stīgu ģitāru, kā arī baudīt tradicionālos ēdienus un, protams, nogaršot šeit radīto portvīnu.
Ikviens no dalībniekiem mājup devās garīgi stiprināts, guvis izpratni par baznīcu kopīgām problēmām un mērķiem, iepazinis dažādus cilvēkus un Portugāli un, iespējams, ieguvis jaunus draugus.
Kas ir Porvo vienošanās?
Somijas pilsētā Porvo 1992. gadā tika noslēgts līgums, kas paredz kopību starp anglikāņu un luterāņu baznīcām Eiropā. Tas nozīmē, ka vienas konfesijas cilvēki var piedalīties otras konfesijas dievkalpojumos, iet pie dievgalda, saņemt svētos sakramentus u.tml.
Porvo kopību veido baznīcas, kas ir parakstījušas vienošanos, lai “dalītu kopīgu dzīvi misijā un dievkalpojumā”. Šīs baznīcas vienojas par atsevišķiem būtiskiem jautājumiem, taču katra saglabā savu identitāti. Kopš Porvo kopības nodibināšanas Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) tajā atrodas novērotāja statusā. LELBāL līgumu par pievienošanos tai parakstīja 2014. gadā.
Foto no I.Miezes personīgā arhīva
Publicēts 15|10|2019
Inguna Mieze
Baltijas ceļam 30
Pirms 30. gadiem un dienā, kad Dieva roka bija klāt Baltijas ceļā
un uzklausīja mūsu lūgšanas!
“Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai Tā nevarētu palīdzēt,
un Viņa auss nav aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt! ” (Jesajas gr. 59:1)
Vai Dieva roka nebija manāma to vidū, kas 23. augustā Latvijā sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu? Vai Viņš nebija sajūtams arī mūsu vidū, kad pirms 30 gadiem, 23. augustā, Gaŗezera vasaras nometnes Kronvalda zālē pulcējās 3x3 dalībnieki ar rūpju pilnām sirdīm, lai lūgtu par Latviju. Toreiz jau neviens nezināja, ka Baltijas ceļš izdosies bez konfrontācijas!
[...]Toreiz, bija ļoti grūti sazināties ar dzimtenes ļaudīm. Tie, kam bija jebkādi kontakti darīja visu, ko varēja, lai iegūtu informāciju un to tad tālāk izplatītu gan mums Gaŗezerā, gan plašā pasaulē! Katrs latvietis gribēja visus informēt, ka ap divi miljonu baltieši bija rokās sadevušies izveidojot Baltijas ceļu no Tallinas caur Latviju līdz Lietuvas galvas pilsētai Viļņai! Gandrīz vai tieši vidū ir Rīga! No Tallinas līdz Rīgai ir 309 kilometru, no Rīgas līdz Viļņai 298! Bet vēl aiz šīm valstīm ceļš turpinājās, tālu robežām, kur mēs sadevušies rokās, lūdzam līdz ar tautu, nesaredzamā vienotības ceļā.
Ir pagājuši 30. gadi. Toreiz nebūtu varējusi iedomāties, ka šogad, skaistā vasaras rītā kopā ar Gaŗezera vidusskolniekiem un skolotājiem lielā sporta laukumā veidojot savu “Baltijas ceļu”, blakus man stāvētu vēstures skolotāja no Latvijas, Ina Šulce, kas bija bijusi Baltijas ceļa dalībniece. Viņa gadiem ik vasaru dodas pie mums, lai mācītu jauniešus. Lūdzu viņai dalīties ar savām atmiņām par to dienu. Šis viņas stāsts:
“Tas bija tik sen, bet ir lietas, kuras neaizmirstas. Mūsu novadam bija paredzēta vieta pie Lodes, kad tur aizbraucām, nebija, kur stāvēt, tik daudz bija cilvēku. Braucām uz Rīgas pusi, tas bija vienreizēji redzēt, kā cilvēki viens pie otra stāvēja un sejās atspoguļojās lepnuma sajūta, ka mēs to varam izdarīt, būt vienoti. Mēs aizbraucām līdz vietai, kur Cēsu ceļš saiet kopā ar Pleskavas šoseju, tur bija posms, lai mēs visi pieci varētu iestāties, kad cilvēki sadosies rokās. Ceļa malā bija arī pašdarbnieki, koris un dejotāji, kuri bija sakūruši ugunskuru, dziedājām visi kopā latviešu dziesmas. Maniem bērniem toreiz bija 15, 10 un 5 gadi, bet mums ar vīru bija tā pārliecība, ka viņiem ir jāparāda šis varenais spēks, kopības sajūta. Vecākā meita bija atgriezusies no literāri radošās nometnes un tur kopā ar Vilni Purēnu, tagad daudzu vēstures grāmatu autoru, samācījusies patriotiskās dziesmas, tad mājās braucot ar māsu un brāli sniedza koncertu. Meitas bija pietiekami lielas un atceras to, ka dziedāja un bija daudz cilvēku, dēls saka, ka noteikti atmiņas izveidojušās no stāstītā. Es vairs neatceros precīzi laiku, cikos visi sadevās rokās, bet tā jau bija krietna pēcpusdiena. Vēl atceros, ka skanēja arī radio, kur žurnālisti informēja kā veidojas "dzīvais" Baltijas ceļš. Pēc tam cilvēki vēl laiciņu uzkavējās pie ugunskura, padziedāja un devās katrs uz savām mājām.”
Katrs mēs pēc Gaŗezera šogad devāmies uz savām mājām, kā toreiz mēs ASV, tā Latvijā. Attālumi nav vairs tie paši. Ģeogrāfiski nekas jau nav mainījies, bet kaut kā tagad mūsu rokas neliekas par īsām, lai kopā sadotos pateicības lūgšanā, jo toreiz Dieva auss nebija aizkritusi! Viņš uzklausīja pa pasaules izkaisīto trīs tautu ilgas un lūgšanas piepildījās. Pirms 30 gadiem trīs tautas negribēja, nē, liekas, tās pat nevarēja vairs baiļoties! Un tieši Molotova-Ribentropa pakta 50. gada dienā! Pateicos skolotājai Inai Šulcei un katram trīs tautu brālim un māsai, par viņu drosmi! Pateicos Dievam ka raugoties nākotnē, arvien to darām roku rokā sadodoties, lūdzot, strādājot, kopā kalpojot, lai Dievs vēl arvien svētītu šīs trīs Baltijas valstis!
Publicēts 23|08|2019
Arhibīskape
+ Lauma
Garezera vasaras vidusskola godina Baltijas ceļa 30
Latviešu centrs "Gaŗezers" atrodās Mičiganas pavalstī, ASV vidienē. Tās paspārnē ir Gaŗezera vasaras vidusskola, kā arī bērnu dārzs, bērnu nometne un sagatavošanas skola. Šī ir vieta, kurā latviešu diaspora godina, sargā un nodod mantojumā tautas kultūru un tās tradīcijas.
[...]Gaŗezera vasaras vidusskolas (GVV) teritorijā ir izveidota 32 m (107 pēdu) liela Latvijas valsts kontūrkarte Pētersona sporta laukumā. Tā ik gadu tiek izmantota vēstures un ģeogrāfijas stundās.
Šī gada 27.jūlijā, visa GVV saime pulcējās, lai godinātu Baltijas ceļa 30.gada dienu. Tika uzņemtas kopīgas fotogrāfijas, kurās GVV skolēni sastājas plecu pie pleca, atdarinot Latvijas robežlīniju, un simboliski sadevās roku rokā, atveidojot Baltijas ceļu ķēdi no Tallinas līdz Viļņai caur Latviju. Pasākumā šādi godināja vairāk kā miljonu baltiešu, kas pirms 30 gadiem drosmīgi iestājās par neatkarības atjaunošanu un okupācijas likvidēšanu.
Skolas saime bija gandarīta, ka Latvijas Izglītības ministre Ilga Šuplinska un Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks Juris Pēkalis arī piedalījās kopējā fotogrāfijā. GVV direktore Sandra Kronīte Sīpola ir sevišķi pateicīga par līdzdalību visiem, kas kuplināja šo īpašo notikumu.
Garezerā,
2019.gada 28. jūlijā
Publicēts 29|07|2019
Artis Inka
Kalamazoo Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca
Aizdegās liesmās dievnams, daudz jūsu pašu roku celts, daudz lūgšanu un atmiņu svētīts. Šī dievnama svētums nezudīs, tas dzīvos tālāk jūsu sirdīs un jūsu ticībā! Svētā Gara liesmas reiz vienoja ticīgos un, cits citu ceļot, tapa stiprāks katrs. Vēl arvien Dieva žēlastība mierina un iedrošina smagos pārbaudījumos.
[...]No sirds lūdzu, lai jūs katrs justu, ka Kristus jums blakus dodās un piešķir savu dziedinošo mieru! Mēs arī esam un būsim ar jums domās, lūgšanās un mīlestībā. Mūsu Baznīca aizlūdz par jums un svētdien, kad pulcēsimies dievkalpojumā blakus mīļotajam dievnamam, starp mums arvien būs Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars, kura vārdā tas tika celts un kuram tas kalpoja. LELBĀL un savā vārdā no sirds izsaku visai jūsu draudzei un mācītājai Aijai mūsu līdzjūtību un mīlestību! Kad vienam sāp, visi līdzi cieš, jo esam Viņā vienota ģimene, brāļi un māsas, tā paša Dieva bērni.
Publicēts 09|07|2019
Arhibīskape
+ Lauma
Election call of the Churches for the European elections on May 26, 2019
Dear Sisters and Brothers,
15th May 2019 We extend warm regards to you all in the communion of faith!
As Christians we have been trying for many decades already to breathe life into the ecumenical idea of „unity in diversity” in this world.
[...]Some ten years after the fall of the Berlin Wall the European churches sent a strong signal of fellowship. The Charta Oecu- menica is witness to their willpower, „with the Gospel to stand up for the dignity of the human person made in the image of God, and as churches together to contribute towards reconci- ling peoples and cultures”. The importance of this task has cle- arly increased even more in the past few years.
After the horrors of the first half of the 20th century, the concept of reconciliation was for a long time an unquestioned strength of the European idea. All the more therefore we monitor with great concern the growing nationalism and hostility towards Eu- rope by populist parties. There is no doubt that the European Union needs both constructive and critical companions, both women and men. And it has a need for people who are willing to breathe life into the European idea, to meet up and seek to find sustainable answers to the major questions of our time.
As Christians we are called upon to contribute to shaping poli- tics, also at the level of the European Union, with respect for the dignity of every human being. We do this in the knowledge of our ecumenical fellowship with Christians over and beyond all political boundaries.
We can make a contribution so that reconciliation becomes possible in our times, by seeking to enter into open and critical dialogue also with those who lack trust in the European idea. And we will strengthen our ecumenical commitment with our brothers and sisters in Great Britain, should the looming exit from the EU become reality.
Therefore we join in our call:
Give Europe your vote! Exercise your right to vote on 26th May 2019 and strengthen the democratic forces engaged in seeking understanding!
The Charta Oecumenica finishes with a reference to the basis on which we stand: Jesus Christ, the Lord of the one Church, is our greatest hope of reconciliation and peace. In his name we in- tend to continue on our common path in Europe. We pray for God‘s guidance through the power of the Holy Spirit.
We also ask for His blessing
In Christian communion,
Martin Haasler ACK Schleswig-Holstein
Uwe Onnen ACK Hamburg
Matthias Tuve ACK Mecklenburg-Vorpommern
Dr. Hans-Jürgen Abromeit Bischof im Sprengel Mecklenburg und Pommern
Horst Eberlein Weihbischof, Erzbistum Hamburg
Kirsten Fehrs Bischöfin im Sprengel Hamburg und Lübeck
Dr. Stefan Heße Erzbischof, Erzbistum Hamburg
Dr. Heiner Koch Erzbischof, Erzbistum Berlin
Kristina Kühnbaum-Schmidt Landesbischöfin der Nordkirche
Gothart Magaard Bischof im Sprengel Schleswig und Holstein
Wulf Schünemann Propst, Ständiger bischöflicher Stellvertreter im Sprengel Mecklenburg und Pommern am Dienstsitz in Schwerin
Publicēts 19|05|2019
LELB un LELBāL Sadarbības padomes sēde Dublinā
Televīzijas kanāla Re:TV piektdienas ziņu raidījumā, kura nosaukums “Latvijas ziņas”, ir izskanējis kārtējais portāla baltic-ireland.ie radošās grupas Piektais novads sižets. Šoreiz par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) virsvalžu tikšanos no 19. līdz 21.martam, un Īrijas kā abu baznīcu darba sesiju norises vietas izvēli.
Sižeta pieteikums: “Šonedēļ Īrijā notiek LELB un LELBāL Sadarbības padomes sēde. Tās ietvaros paredzētas piecas darba sesijas, kas vērstas uz to, lai rastu izlīgumu konfliktiem, kas abu Baznīcu starpā krājušies jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Izvēle tikties Īrijā nav nejauša.”
Veidojot sižetu, Piektais novads pie mikrofona aicināja abu baznīcu arhibīskapus – Jāni Vanagu (LELB) un Laumu Zuševicu (LELBāL), kā arī uzklausīja to Īrijas latviešu domas, kas apmeklē gan vienu Īrijas draudzi, gan otru, gan abas.
Raidījuma “Re:TV Latvijai” vietā ir “Latvijas ziņas” un tās skatāmas tiešraidē interneta vietnē www.retv.lv darba dienās plkst. 21:00 pēc Latvijas laika.
Radošās grupas sagatavoto sižetu pilnā versijā varat noskatīties tepat zem šī raksta.
[...]
Publicēts 25|03|2019
Ziņu portāls Baltic-ireland
S.Bondarevska
Ciešanu laika līdzceļotāji
Ciešanu laika sešās nedēļās vairākās draudzēs notiek īpašas Bībeles stundas, pārrunas, kas palīdz iedziļināties šī laika nozīmē un dod iespēju garīgi augt. Aicinu arī šogad turpināt šo svētīgo tradīciju vai to no jauna izmēģināt! Ceru, ka šie sagatavotie materiāli varēs palīdzēt iedziļināties Svētajos rakstos ceļā uz Lieldienu rītu.
[...]Katrai nedēļai sagatavots īss apraksts par kādu no Bībeles cilvēkiem, kas kalpoja laikmetā, kurā viņi dzīvoja. Tie atsaucās uz Dieva aicinājumu turpināt Viņa valstības celšanas darbu. Atzīmēti Bībeles teksti ko lasīt. Kādreiz ar ‘*’ norādīšu uz to, ka Bībeles zinātnieki ir pacēluši kādu jautājumu, ko mums vajadzētu zināt, bet kas nemaina teksta nozīmi mūsu centienos izprast kalpošanas sūtību Svētajos Rakstos. Katras nedēļas svētdienai būs izraudzīti teksti, kuri apliecina, ka itin neviens cits tik pilnīgi neatklāj ko nozīmē kalpot, kā mūsu Pestītājs Jēzus Kristus.
Bībelē ir tik daudz ticības varoņu - Dieva izredzēto, par kuriem diezgan daudz esam mācījušies un viņu darbus labi pazīstam, bet ir arī tie, par kuriem maz ko esam dzirdējuši, bet kas kritiskā brīdī un veidā atsaucās Dieva vai Kristus aicinājumam un uzticīgi kalpoja. Labi ir atcerēties varoņus, kā arī labi ir vismaz mazliet iepazīt tos Dieva vīrus un sievas, kuri nebija ‘zvaigznes’ , bet kuru devums tomēr nesa svētību citiem.
Pateicos Tijai Abulai par šī darba tehnisko noformējumu un visu viņas darbu! Sagatavojot šo projektu, man ļoti palīdzēja 2003. gadā Latvijas Bībeles Biedrības izdotā 1965. gada izdevuma revidētais Bībeles teksts, jo tajā parādījās palīgmateriāli no Good News Bible, the Living Faith Bible, the Good News Study Bible, The Anchor Bible Dictionary, The Interpreter’s Dictionary of the Bible, The Expositor’s Greek Testament un citi komentāri. Lai Dievs svētī jūsu svētceļojumu un kalpošanu Bībeles kalpu pavadībā!
“Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad ar to spēku, ko Dievs piešķir, lai visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu. Viņam lai pieder gods un vara mūžu mūžos.” (I Pēt. 4:10-11)
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un cerībā, ka Dievs svētīs katru dienu šī gada Ciešanu laikā. Kristus miers lai pilda sirdis un tās svētī ar Viņa žēlastības un mīlestības atjaunojošo spēku!
+ Lauma Zušēvica
Archibīskape
2019. gada 6. martā
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
APUSTULIS PĀVILS
Gavēņa laika pārdomās un lūgšanās dodamies līdzi Pestītājam Viņa dzīves ceļā, zinādami stāsta iznākumu. To nezināja mācekļi. Jēzus vārdi par Viņa paredzētām ciešanām un nāvi ir tik patiesi un mums atgādina, ka kaut Viņš bija Dieva Dēls, Viņš bija arī cilvēks. Viņš saprata, ko nozīmē kalpot Dievam. Viņš mācīja, ko nozīmē izprast savu uzdevumu un neatkāpties no tā piepildīšanas, lai cik tas maksātu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 12: 27 - 33
Cerams, ka daudz zinām par Apustuli Pāvilu. Šoreiz, lasot viņa vārdus, ceru, ka tie palīdzēs izprast to kalpošanas veidu, kas pastāv visgrūtākajos apstākļos. Dibinot pirmās kristīgās draudzes un rakstot savas vēstules, Apustulis Pāvils, pildot savu uzdevumu, daudzkārt cieta. Viņš mira kā Kristus asins liecinieks Nērona vajāšanu laikā, 64. vai 65. gadā.*
Pasaulē vēl ir valstis, kurās aizliegts brīvi pielūgt Dievu un dzīvot kristīgu dzīvi. Piedzīvojot jebkādus pārbaudījumus, Pāvila vārdi var stiprināt, jo tie atklāj noslēpumu,- viņa spējām izturēt, nepadoties un kļūt citiem par iedvesmu.
* Vairākas tradīcijas min, ka Pāvilam nocirta galvu, citas tikai min, ka viņš mira kā moceklis. Jaunās Derības zinātnieki debatē arī par to, kad tieši uzrakstītas Pāvila vēstules, tomēr vairākums piekrīt, ka tās, droši vien, rakstītas starp 49. un 57. gadiem. Domas dalās arī par to, kuras vēstules Pāvils pats uzrakstīja, kuras tika rakstītas viņa vārdā. Pirmajos gadu simteņos rakstīt otra vārdā nozīmēja rakstītam vārdam piešķīrt lielāku autoritāti un bija pagodinājums tam, kura vārdā tika rakstīts.
P: Rom. 12:1-5; 14:7-9
O: II Kor. 6:1-10
T: II Kor. 11:22-33
C: Kol. 1: 24-29
P: Gal. 6:2-10
S: Kol. 4:7-18
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
ĀRONS
Jēzus teica: “…Es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko Es gribu, bet grib Tas, kas mani sūtījis.” (Jņ. 6:38) Pildot sava Tēva gribu, Jēzus kļūst par paraugu visiem, kas sevi un savu gribu neieceļ pirmajā vietā, bet ar savu kalpošanu veicina otra kalpošanu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 6: 27 – 40; 14:12-13.
Ārons bija Mozus brālis.* Šonedēļ iepazīsimies ar viņa stāstu. Ir domāts, ka Ārons dzīvoja ap to laiku, kad Ēgiptē valdīja Ramzess II. Tas būtu no 1290.-1244. g. pirms Kristus. No sākuma Ārons bija uzticīgs un ļaunā faraona priekšā drošsirdīgi runāja. Liekas, ka garajā ceļā tuksnesī, viņš sagura un aizmirsa savu uzdevumu, tautai palīdzot celt zelta teļu. Mozus viņu izglābj no nāves soda. Viņa ticība tiek atjaunota un viņš turpina kalpot kā Israēlas pirmais augstais priesteris.
* Viņa kalpošana bija Mozus ‘ēnā’. Viņa uzdevums bija runāt Mozus vietā.
P: II Mozus gr. 4:10-17
O: II Mozus gr. 4:27-31
T: II Mozus gr. 7:1 -6
C: II Mozus gr. 16:1-2;9-15
P: II Mozus gr. 24:1-2; 28:1-3
S: II Mozus gr. 32:1-7
Vai Tu vari runāt kāda cita vārdā? Varbūt dievkalpojumos lasot Svētos Rakstus, varbūt aprūpes namā, slimnīcā, vai apgrūtinātā ģimenē - kļūstot par otra balsi vai atbalstītāju? Vai tas, ka Āronam Dievs piedeva tik lielu grēku un atļāva viņam turpināt kalpot pie altāra Tev palīdz atbrīvoties no sajūtas, ka varbūt neesi pietiekami labs, zinīgs, ticīgs, pacietīgs, mīļš?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
RUTE
Tajā naktī, kad Jēzus tapa nodots, Viņš ne tikai pirmo reizi ar mācekļiem dalījās Svētā Vakarēdiena mielastā, Viņš patiesā pazemībā mācekļiem mazgāja kājas.* Un tad Viņš sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? Jūs mani saucat Mācītāj un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu. Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums būs cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai Jūs darītu, kā es jums esmu darījis.” (Jņ. ev. 13:12-15)
*latīniski vārds pavēlēt ir ‘mandate’. No šī vārda nāk Zaļās Ceturtdienas nosaukums angliski: “Maundy Thursday”, diena, kad Jēzus pavēlēja sekot Viņa pazemīgās kalpošanas priekšzīmei.
Svētdienas teksts: Jņ. 13: 16 – 17
Rute dzīvoja Israēlas tautas soģu laikmetā, kas bija starp 1210. un 1030. gadu pirms Kristus. Viņa bija sveštautiete, moabiete, kas bija precējusies ar Israēlieti, kurš vēlāk nomira. Rutes gatavība palikt un gādāt par Naomiju, savu mirušā vīra māti, ir slavējama. Būtu labi arī vērst uzmanību uz Naomijas atjautību un ticību. Vēlāk stāstā Israēlietis Boāss ievēro Rutes teicamo kalpošanu un pats nolemj gādāt par Ruti. Rute kļūst par Boāsa sievu un Ķēniņa Dāvida ciltsmāti. (Mat.ev.1:5-6)
P: Rutes gr. 1:8 - 13
O: Rutes gr. 1: 16 - 18
T: Rutes gr. 2:1 - 7
C: Rutes gr. 2: 8 - 12
P: Rutes gr. 2: 15 - 23
S: Rutes gr. 4: 13 - 22
Vai tava kalpošana spējusi iedvesmot vēl kādu? Vai citu vērojot pats esi gribējis mēģināt vairāk no sevis dot?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
ANNA (HANNAH*)
Pie Kristus krusta stāvēja Jēzus māte, svētā Marija. Viņas ciešanas varam tikai iedomāties, tik dziļa bija viņas mātes mīlestība. Bija reize, kad Jēzus māte un brāļi gribēja Viņu redzēt. Jēzus atbilde atklāj Viņa kalpošanas izpratni: pat ģimenes attiecības neietekmē Viņa uzdevumu sludināt Dieva valstību. Jēzus teica: “Mana māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.” (Lūkas ev. 8:21) Dieva valstībā izveidojam jaunas ‘ģimenes‘ attiecības, kuru raksturu nosaka visu gatavība arvien pilnīgāk kalpot Dievam.
Svētdienas teksts: Lūkas ev. 8: 19 - 21
Anna dzīvoja priestera Ēļa laikā un ļoti ilgojās kļūt par māti. Skumjās viņa neēda un daudz raudāja; viņas sāpes kāpināja citu sievu nežēlīgā kaitināšana par viņas neauglību. Lūdzot pēc bērniņa, viņa Dievam apsolīja, ka to novēlēs tam Kungam, ja Viņš to viņai dotu. Tā arī notika un Samuēls piedzima. Anna neaizmirsa savu solījumu. Viņas dziedātā slavas dziesma atbalsojās Marijas ‘magnificatā.’ Anna neaizmirsa savu dēlu un viņam augot, katru gadu uzšuva jaunas drēbes. Lielos un mazos veidos šī māte uzticīgi kalpoja savam bērnam un savam Kungam.
*Annas vārdam sākumā un beigās angliski parasti pievieno burtu ‘h’, lai atspoguļotu ebrēju valodas izburtojumu. Vārds ‘Hannah’ nozīmē piemīlība, angliski: “grace/gracious”.
P: I Samuēla gr. 1: 1 – 6
O: I Samuēla gr. 1: 7 – 11; 17 – 19
T: I Samuēla gr. 1: 20 – 28
C: II Samuēla 2: 1 - 10
P: Lūkas ev. 1: 46 - 55
S: II Samuēla 2: 18 – 21; 26; Lūkas 2:52
Vai pat vasaras brīvdienās atrodam iespējas kalpot – uzklausot Dieva Vārdu un tad to ‘darot’? Vai kā Anna spējam Dievam kalpot, savus bērnus sagatavojot Viņa darbam? Izsekosim ne tikai viņu fiziskām vajadzībām, bet arī garīgajām, ka tie aug piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. Kas par svētīgu kalpošanu!
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
SAMUĒLS
Jēzus teica: “…Kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa ev. 8:29) Jēzus bija nepārtrauktā komunikācijā ar savu Tēvu. Lūgšanās pavadītais laiks Jēzu stiprināja un atklāja Dieva gribu, to, kas Dievam labpatika. Lūgšanas palīdz saskatīt, uztvert vai nojaust* katras mūsu darbības motivāciju un piemērotību. Tā Jēzus māca pārbaudīt kalpošanu.
* labs vārds šim ‘ieraudzīšanas’ procesam angliski ir “discernment.”
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 8: 25 32
Samuēlam dotais vārds nozīmē: “Izlūgts no Dieva” vai “Dieva sadzirdēts.” Viņš patiešām bija mātes izlūgts no Dieva un visu mūžu Dievam kalpoja, uzklausot Tā pavēles kā priesteris, soģis un pravietis. Dieva vadīts, Viņš izraudzīja Israēlas pirmos ķēniņus, Saulu un Dāvidu. Tautai viņš mācīja, ka tās liktenis būs atkarīgs no tās uzticības Dieva derībai un, ka Dievs pasargā no ienaidniekiem tos, kas Viņam uzticās. Līdzīgi Jēzum, Samuēls lūgšanās kalpoja kā savas tautas starpnieks ar Dievu. Viņš apsola: “…Es jūsu labad piesaukšu To Kungu.” (I Sam. 7:5)
P: I Samuēla gr. 3: 1 – 10; 19
O: I Samuēla gr. 7: 3 – 6
T: I Samuēla gr. 8: 1 – 10
C: Psalms 33: 12-22 un Psalms 93
P: I Samuēla gr. 9: 26 – 10:1
S: I Samuēla gr. 16: 1, 4 - 13
Vai esat aizlūguši par Latviju un tiem, kas tai kalpo Latvijā un ārpus tās? Samuēla dzīve liecina, cik svētīga var būt tāda kalpošana.
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»»««»
TOMS
Jēzus dažreiz atbildēja uz jautājumu ar jautājumu. Tā Dieva Dēls kalpoja, lai atklātu jautātāja īsto motivāciju, vai savu būtību, vai arī, lai atmodinātu ziņkārību un vēlmi jautātājam pašam tālāk meklēt pēc atbildēm. Vai jautāšana nav meklēšanas sastāvdaļa? Saņēmuši atbildes, varam tālāk kalpot.
Svētdienas teksts: Mateja ev. 7: 7
Vai esi kādreiz klusējis cerot, ka ‘kāds’ uzdos to jautājumu, ko Tev nav drosmes prasīt? Tādos brīžos ceram uz tiem, kas kalpo un mūsu vietā jautā, pat Dievam, meklējot pēc dziļākām, vai skaidrākām atbildēm. Tāds taujātājs bija māceklis Toms. Par viņu dzirdam Baltā svētdienā. Vienīgi Jānis savā evaņģēlijā apraksta notikumu, kura dēļ Toms ieguva apzīmējumu: „Neticīgais Toms”.* Viņš tomēr bija bijis gatavs kopā ar Jēzu doties pretī nāvei . Vienā Jāņa evaņģēlija tekstā Toms centās noskaidrot Jēzus vārdu dziļāko nozīmi tad, kad citi klusēja. Vēlāk viņš gan apšaubīja citu mācekļu liecību; kad Jēzus viņu aicināja pārbaudīt to, ko citi teikuši, Toms iesaucās: „Mans Kungs un mans Dievs!” (Jņ. 20:28) Viņa vēlākā kalpošana kristīgai Baznīcai ir neapšaubāma. Baznīcai vajadzīgi arī tādi Kristus kalpi, kuru ticības meklējumi, jautājumi, pat šaubas un izaicinājumi, palīdz citiem garīgi augt.
*Angliski Tomu nosauca par: “Doubting Thomas.” Šaubīties var katrs, un tas, ka Toms galu galā ticēja un apliecināja Jēzu ir skaidrs. Agrā kristīgā Baznīcā tika stāstīts, ka Toms aizceļoja līdz Indijai un tur nodibināja draudzi un vēlāk mira martīra nāvi. Vairāki dokumenti ir rakstīti viņa vārdā, arī Koptu Toma evaņģēlijs, kas nav Jaunās Derības kanonā, izmanto apmēram pusi no sinoptisko evaņģēliju tekstiem. (t.i., Mateja, Marka un Lūkas)
P: Jāņa ev. 20: 24 - 29
O: Jāņa ev. 11: 5 - 16
T: Jāņa ev. 14: 1 - 6
C: Marka ev. 9: 16 - 24
P: Apustuļu darbu gr. 2: 29 - 39
S: Jāņa ev. 3: 1 - 12
Ja esi klusējis, tad zini, tieši tavs jautājums varētu būt tas, kas atver sapratni otram. Uzdrīksties! Jautā, jo arī tā Tu vari kalpot un augt ticībā!
Publicēts 09|03|2019
Arhibīskape
+ Lauma
Jaunajā gadā ieejot
Sveicu šo rītu ar pateicību Dievam - par jums, par iespēju kopā ar jums būt, lūgt, mīlēt un kalpot 2019. gadā! Sveicu šo rītu cerībā, ka katrs sev blakus izjustu Kristu, ieejot Jaunajā gadā!
Mēs neviens nezinām, ko nesīs gads, kura robežu esam krustojuši, bet Dievs zina.
Dzejniece Janīna Babre, sarunā ar Dievu, raksta:
"Tavs plāns man nezināms, bet es zinu:
Tev ir plāns, Tu Lielais Visuma Architekts!
Bet man, man citu vēlmju nav,
kā atrast Tevi un paturēt
Un skatīt, skatīt, skatīt..."
[...]Domāju, ko gan katrs jau saskatījis šajā pirmā Jaungada dienā?
Es skatījos pa logu un ieraudzīju maigi apsnigušo, skaisto zemi un pateicos par visiem, kas nes mieru pasaulei. Es skatījos uz savu beidzot sakārtoto biroja galdu un Dievam pateicos par Viņa Vārdu, par visiem Bībeles tulkojumiem un gudru cilvēku centieniem Viņa patiesību dzīvu darīt katrā laikmetā un vietā! Arī tad, kad nav tik viegli ticēt kā reiz, šķiet, 1946. gadā nelaiķim archibīskapam Arnoldam Lūsim. Ar viņa vārdiem vakardien dalījos savā draudzē, jo daudziem bijis grūts pagājušais gads un varbūt ne visiem viegli uzticēties. Vācijas bēgļu nometnē šis 38 gadus jaunais, toreiz mācītājs Lūsis tik patiesos vārdos atklāja savas dvēseles cīņu dzejolī "Dieva tuvums":
Nu jau kuro gadu velti Dievu meklē mana acs,
Mūžu rudens saule zeltī Rudens zvaigznēs maldās skats.
Tomēr jūtu: Dievs ik brīdi Un it visur līdz man nāk,
Viņš lemj manu ceļa sprīdi Viņš man dot un atņemt māk.
Un es zinu: viss, kas bijis Viss, kas ir, un kādreiz būs
Ir kā vainags, Dievs ko vijis Visus vārdā saucot mūs.
Acs to neredz. . . Meklē velti. Sirds to jūt un pietiek man.
Kaut jau mūžu rudens zeltī – Pavasara zvani skan..."
Tobrīd viņš nebūtu varējis zināt, kas gan viss Dievam bija paredzēts viņa dzīvei.
Es pateicos par viņu un katru, kas atklāj mums, ka ne jau vienmēr mūsu acs spēs tik viegli saskatīt Viņu, vai pat izprast to, kas ir Viņa plāns mūsu dzīvei. Kaut sirds to justu, un ar to pietiktu arī man!
Un, ja būtu grūtākas stundas, kaut neaizmirstu neviens, ka, tāpat kā apustuļi, arī mēs drīkstam Jēzum lūgt: "Vairo mums ticību!"
Jādodas pretim jaunai dienai, bet vēl uz mirkli skatos fotogrāfijas, kurās redzu Dieva klātbūtni!
Tās mīļu cilvēku dāvinātas, kurās redzu Elsie, mūsu mazmeitiņu, redzu arī mūsu ģimeni, kopā sabraukušu, lai būtu klāt viņas Kristību dienā, un ap viņu ir draudze - Dieva ģimene. Visi kopā cits par citu mīlestībā rūpējoties, Baznīca – visur un vienmēr būs dzīva, veselīga, spējīga palīdzēt katram bērniņam pieaugt tā, ka arī par to varētu teikt kā par pašu Jēzu: “pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem”. (Lk. 2:52)
Es zinu, Dievam ir plāns katram no mums, Viņa Baznīcai, visai latvju tautai un pasaulei! Lai Viņš mūs katru svētī ar veselību un prieku, katru dienu sveicot ko jaunu atklāt par to, kas Viņa nodoms tieši mums!
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā…. + Lauma
Publicēts 02|01|2019
Arhibīskape
+ Lauma Archibīskape LELBāL
Kristus gaisma Adventā, Ziemsvētkos un 2019. gadā
Reiz pirms 70 gadiem, neparastā vietā un laikā, skolotājs Eicēns latviešu bērniem bēgļu nometnē par Ziemsvētkiem brīnišķīgi mācīja: “Ja no rīta es pie sava loga sniegā redzu pēdas, tad domāju: naktī kāds ir garām gājis, vīrietis vai sieviete, liels vai mazs. Bet visu es nevaru pateikt: vai viņš ir bijis jauns vai vecs, labs vai ļauns, vai mans draugs vai ienaidnieks. Tamdēļ viņš man jāredz, man ar viņu jārunā, man viņu jāpazīst… tā Dievs aicina Viņu saredzēt Kristus Bērnā, Viņa Dēlā… jo, kā vēstule ebrejiem māca: šinīs pēdējās dienās Dievs uz mums ir runājis caur savu Dēlu… te Viņa vaiga un godības atspīdums.” Viņa vaigs mums dziļi sirdī rakstīts. Nebūtu mēs Jēzu Kristu pazinuši, Dievs mums būtu palicis apslēpts.”
[...]Gaismā grūti ko paslēpt. Adventa laikā un Ziemsvētkos pasaulē aug gaisma ap mums un mūsos. Baznīcās atskanēs Dieva vēsts: “Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma,” (Jes. 9:1) Atskanēs Dieva mīlestības vēsts, ka mums dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, tas Kungs! Un, kad no silītes Betlēmē izstaroja šī svētā, svētīgā gaisma, tā lauza nakts tumsu un viscietākās cilvēku sirdis.
Bet ne toreiz, ne arī tagad visi izvēlas sekot šai gaismai. Kas dod spēku nožēlot grēkus, izlīgt vienam ar otru, piedot otram un sev? Vēl pasaule cīnās, dzīvo tik daudz Dieva bērni bez gaismas, kas dziedina, dāvina mieru, prieku, visu, kas nes dzīvību. Kristus teica: “Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma!” (Jņ.8:12) Neviena svecīte nespēj līdzināties šai Ziemsvētku dāvanai! Šī dzīvības gaisma liek doties kā gudriem vīriem pa citu ceļu pie tiem, kam vēl jādzird Prieka vēsts. Ceturtā gadu simtenī Baznīcas tēvs Atanāzijs rakstīja: “Viņš kļuva par to, kas mēs esam, lai mūs pārvērstu par tiem, kas Viņš ir!”
Loģiski iznāk, ka mēs, kas esam Viņā, esam arī gaisma! Tādēļ nav vienalga, kā mēs tagad izturamies. Mūsu gaisma spīd, gaiši vai tumši, un rāda citiem, kas mēs esam, bet vēl patiesāk - rāda ceļu uz Dievu, kuram vien pieder gods un mūsu pateicība. “Kas mēs esam” - ir jautājums, kas nodarbinājis mūsu Baznīcu sevišķi spilgti 2018. gada laikā. Esam nonākuši dziļi sāpīgos konfliktos ar LELB. Kā tas var būt, kāds prasīs? Mēs visi lasām tos pašus Svētos Rakstus un pielūdzam to pašu Pestītāju, bet tik atšķirīgi kādreiz atbildam uz būtiskāko jautājumu – ne “kas mēs katrs esam”, bet “kā Viņš mums katram atklājies savā vārdā un aicinājumā”. 119. psalma, 105. pants atgādina, kur mums vajadzētu atkārtoti meklēt gaismu tālākam ceļam: “Tavs vārds ir gaismeklis manām kājām un gaisma manām takām!” Lai tā gaisma vada mūs un svētī mūs, ieejot 2019. gadā!
Ticēsim, lūgsim, paļausimies, jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Viņa vārdā, tur Viņš sola būt klāt, kas ir mūsu miers, mūsu gaismas un mīlestības avots. Ģimenēs, draudzēs, sanāksmēs lūgsim cits par citu, bet arī vēl vairāk par tiem, kas vēl dzīvo tumšās, aukstās vietās un nav ieraudzījuši ne Viņa pēdas, nedz gaismu savās dzīvēs, vai tik smagi cietuši dabas katastrofās, ugunsgrēkos, plūdos, briesmās, ka jūt - vairs nav nākontes, nedz cerības! Dzejolī “Ziemassvētku gaisma” Elza Ķezbere atgādina: “Ko cilvēks ceļ un saliek, Viss drūp; zūd laiks un miņa. Tik viena gaisma paliek – Tā Mīlestības ziņa”.
Tā Dieva Mīlestības ziņa ir tava, ko tālāk dot! Kas pasauli padara gaišāku arī tam, kas tavās pēdās iet. Pateicos jums katram, kas esat mūsu Baznīca - kas strādājat, gaismu izstarojot gan savās draudzēs, ģimenēs, skolās un pildot uzticētos amatus! Vai varat iedomāties, ka tieši pareizā laikā, vietā un veidā jūs kādam esat Kristus gaisma?! Jūs kādam esat Kristus! Tā ir Mīlestības ziņa!
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus LatvijasVirsvaldes un savā vārdā
no sirds novēlu jums katram gaišus, priecīgus, Kristus mīlestības svētītus Ziemsvētkus!
Līdz ar jums lūdzu, lai Dievs mūs visus vada un svētī
2019. gadā - Latvijā un ārpus tās! Viņš lai vairo Kristus gaismu pasaulē un pasargā mūs no ļauna! Dievs ir nomodā kā Jāzeps, sargājot Dieva gaismas svētīto Kristus Bērnu.
Nomodā esam arī mēs!
Jūsu + Lauma
Publicēts 03|12|2018
Arhibīskape
+ Lauma Archibīskape LELBāL
PAZIŅOJUMS